Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Roberto Meloni - 45; "Es eju uz priekšu nevis ar gadiem, bet ar smaidu"

© NO ROBERTO MELONI PERSONISKĀ ARHĪVA

«Atceroties, kāds biju savos 35 gados, jāatzīst, ka šodien es jūtos daudz labāk, esmu laimīgāks,» saka dziedātājs, allaž smaidīgais un atraktīvais pasākumu un TV raidījumu vadītājs Roberto Meloni. 6. decembrī viņš svinēja savu 45. dzimšanas dienu.

«Parasti decembris ir ļoti ražīgs laiks, ir daudz darba, tāpēc visbiežāk savu dzimšanas dienu esmu svinējis uz skatuves, vadot kādu pasākumu. Apzinoties, ka esmu uzaicināts vadīt svētkus, jo cilvēkiem patīku, vienmēr esmu ļoti priecīgs. Vienmēr šajos pasākumos esmu arī apsveikts, un tas man ļāvis sajusties vēl īpašāk,» atzīst jubilārs. Arī šogad savā dzimšanas dienā viņš strādāja - bija 360TV raidījuma «Pasaki to skaļi» filmēšanā.

Roberto stāsta, ka šajā sezonā viņš TV ekrānā ir divos projektos - jau pieminētajā raidījumā kopā ar Elīnu Fīrmani un kanāla TV24 raidījumā «Soli priekšā», kam ir jau otrā sezona.

Par saviem tuvākās nākotnes plāniem Roberto saka: «Esmu izveidojis jaunu koncertprogrammu kopā ar brazīlieti Rodrigo Manfrinatti, Vecgada vakarā būšu «Baltic Beach Hotel», kur vadīšu «Brazilian Carnival», bet Valentīndienai top jauna koncertprogramma kopā ar dziedātāju Jenny May. Raidījumā «Četri uz koferiem» mēs kopā bijām Krētā, tagad atkal satikāmies, un radās ideja kopīgai muzikālai sadarbībai».

Taujāts, ko viņam nozīmē pusapaļais gadu skaitlis, Roberto atzīst: «Protams, nebūtu slikti, ja man paliktu trīsdesmit pieci, lai gan… Jāatzīst, ka šodien jūtos daudz laimīgāks. Es esmu iemācījies mērķtiecīgāk pavadīt savu laiku, ne tikai daudz strādāt, bet arī kārtīgi atpūsties, ko kādreiz nepratu. Patiesībā es eju uz priekšu nevis ar gadiem, bet ar smaidu. Priecājos, ka esmu vesels, varu darīt to, ko gribu, varu būt kopā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem man ir patīkami būt. Tā ir vislielākā dzīves dāvana, un tad cipariem pasē nav nekādas nozīmes».

Nozīme ir sabiedrībai, kādā dzīvojam, tāpēc Roberto vēlas, lai tā kļūst saprotošāka un pieņemošāka pret citādajiem. «Mēs katrs esam unikāls, un, ja spēsim cits citu pieņemt tādu, kādi esam, ieguvēji būsim visi. Un vēl es ļoti ceru, ka karš Ukrainā iespējami drīz beigsies. Ir ļoti sāpīgi uz to visu noskatīties. Miers pasaulē - tā mums visiem būtu vislabākā dāvana!»