«Mēs katra esam ļoti atšķirīgas, bet, kad satiekamies uz skatuves, dziedam un spēlējam ar vienlīdz lielu prieku. «Dāmu pops» – pats nosaukums jau ir inčīgs, un tā ir tikai spēle, un tā ir jāspēlē ar aizrautību!» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere.
«Dāmu pops» ir četru latviešu popmūzikas dziedātāju projekts, kas tika izveidots 1989. gadā, apvienojot četras tolaik vispopulārākās Latvijas dziedātājas - Ievu Akurateri, Olgu Rajecku, Edīti Baušķenieci un Maiju Lūsēnu, un viņu pazīstamākā dziesma bija superhits «Varbūt rīt». Pēdējos desmit gadus Maijas Lūsēnas vietā grupā spēlē aktrise un mūziķe Raimonda Vazdika, un šajā pavasarī «Dāmu pops» atkal ir kopā, lai dzirkstītu Olgas Rajeckas jubilejas koncertos.
Ieva Akuratere sarunā ar »Vakara Ziņām« atminas, kā pirms 33 gadiem dzima ideja par vokālo kvartetu, atklāj, kas grupas dalībniecēm ierādīja žanrisko ceļu, izstāsta, kāpēc no kvarteta aizgāja Maija Lūsēna, un mēģina atminēt, kur slēpjas «Dāmu popa» mūžīgās jaunības noslēpums.
«Es neesmu tā, kura zina precīzus datumus un gadus - es atceros tikai notikumus, sajūtas, emocijas,» taujāta par «Dāmu popa» pirmsākumiem, saka Ieva Akuratere. «Tas bija ap 1990. gadu, kad beidzot pavērās «dzelzs priekškars», kas gadiem ilgi neļāva latviešiem braukt vienam pie otra. Tolaik jau aizbraukt uz Eiropu bija milzīgs notikums, nemaz nerunājot par Ameriku! Tāpēc, kad 1989. gadā uz Latviju atbrauca Amerikas latviešu grupa «Akacis», mēs, daudzi mūziķi, pilnīgā laimē kopā muzicējām un, lai varētu maksimāli sasmelties «to laimi», kopā pavadījām arī daudzus burvīgus vakarus. Un vienā tādā vakarā arī radās ideja par «Dāmu popu»,» atminas Ieva Akuratere, piebilstot, ka jautrākais ir tas, ka viņas katra ir pārliecināta, ka tieši viņa ir šī kvarteta galvenā idejas autore. «Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka tā bija mana ideja, Olga uzskata, ka tā ir viņas ideja, Maijiņa apgalvo, ka ideja nākusi no viņas, un arī Edīte, lai arī skaļi to neizpauž, smalkjūtīgi liek mums saprast, ka tā bija viņas ideja.»
«Lai nu kā arī bija, mums kopā gājis varen jauki, jautri un ļoti sievišķīgi,» stāsta Ieva Akuratere. «Mēs savu darbību sākām ar burvīgu hitu, ar ko piedalījāmies «Mikrofona aptaujā» un ar ko ieguvām otro vietu. Man bija ģitāra, Olga spēlēja bungas, Maijai bija «basene» un Edītei - taustiņi. Vēlāk režisore Žaklīna Cinovska uztaisīja šai dziesmai arī ļoti jauku videoklipu, ir vērts to paskatīties,» dziedātāja iesaka.
Viņa stāsta, ka sākotnēji kvarteta producenti bija vairāki: Juris Riekstiņš, Ingus Baušķenieks, Gatis Gaujenieks. «Viņi bija mūsu pirmā hita realizētāji un arī žanriskā ceļa ierādītāji. Un žanrs ir «just for fun», ja drīkstu tā angliski izteikties. Pats nosaukums ir inčīgs, īsti nopietni jau to nevar un arī nevajag uztvert. Tā ir spēle, joks. Vai dieniņ, mēs tādā jautrībā un azartā to darām! Lai arī esam ļoti atšķirīgas, mēs uz skatuves ejam ar vienlīdz lielu prieka un aizrautības dzirksti un vienmēr spējam aizraut arī publiku. Olga stāsta, ka mūziķu vidū savulaik pat esot bijis teiciens, ka, tiklīdz kādā koncertā vai festivālā ierodas «Dāmu pops», jautrība iet pa gaisu.»
Ieva Akuratere sarunā ar »Vakara Ziņām« atgādina, ka «Dāmu popam» bijušas trīs koncertu tūres, šī ir ceturtā. Tiesa gan, šī ir saistīta ar Olgas Rajeckas 60. jubileju, kas ar daudziem koncertiem tiek svinēta visā Latvijā. «Mēs vienkārši pievienojamies Olgai, un šī ir burvīga iespēja mums atkal būt kopā,» priecīgi stāsta skatītāju mīlētā dziedātāja.
Viņa atminas, ka «Dāmu popa» otrā «atdzimšana» bija laikā, kad kvarteta dalībniecēm bija jau aptuveni četrdesmit gadu. «Atceros, man tolaik likās, ka esam jau šausmīgi vecas un - ārprāts, kā var šitā uzvesties uz skatuves…! Tagad skatos tā laika fotogrāfijas un secinu, ka patiesībā mēs izskatījāmies ārkārtīgi labi. Mēs izskatījāmies super! Jaunas sievietes. Tolaik gan pasaulē valdīja jaunības kults, tāpēc tā domājām, tagad viss ir pamainījies - esam kļuvuši pasaulei atvērtāki, un, lai arī daba piesārņojas, cilvēki ir iemācījušies dzīvot veselīgāk, kā rezultātā jaunība paildzinās par apmēram piecpadsmit gadiem. To saka zinātnieki un psihologi, ne tikai es sevis mierināšanai,» dziedātāja pasmaida.
Viņa atceras arī «Dāmu popa» koncertu Bauskā, uz kuru bija atnākusi Olgas māmiņa. «Viņa visu koncerta laiku sajūsminājās par mums, bet pēc koncerta pienāca klāt un teica: nu, pa gabalu visas izskatāties frišas, bet, pienākot tuvāk, var redzēt, ka nemaz neesat tik frišas…»
Mirkli pirms «Dāmu popa» trešās «atdzimšanas» kvarteta starpā sanāca iekšēja drāma, ko Ieva Akuratere negrib lieki dramatizēt. Viņa stāsta, ka Maija Lūsēna vairs negribēja izpildīt popmūziku, bet pievērsties žanriski maigākām, niansētākām un dvēseliskākām dziesmām. «Viņa uzskatīja, ka mums ir jāuzvedas «pieklājīgāk», ka vairs nedrīkstam šarmēt no skatuves, jo tā neklājas sievietēm pieklājīgos gados… Mēs ļoti daudz par to diskutējām un ļoti lūdzāmies, lai Maijiņa piekrīt turpināt «Dāmu popa» jau iesākto ceļu. Bet viņai bija savi nosacījumi, un viņa nepiekrita. Tāpēc mēs meklējām aizvietotāju un «atradām» Raimondu Vazdiku. Viņa, kā jau sportiska sieviete un brīnišķīga māksliniece, bija gatava uz visu,» smaidot stāsta Ieva Akuratere, pieļaujot iespēju, ka Maijai varbūt ir savs viedoklis par šo situāciju.
«Bet šīs situācijas atslēgas vārds ir «Dāmu pops», un mēs turpinām darboties šī viena žanra robežās,» dziedātāja paskaidro. Un, viņasprāt, skatītāji no «Dāmu popa» to arī gaida.
«Kā saka Olga: nav nozīmes tam, cik tev ir gadu - svarīgi, vai tevī ir jaunības enerģija, vai acis mirdz par to, ko dari. Ja mēs ejam uz skatuves ar aizrautību, skatītāji to jūt, mums notic un nāk līdzi. Un nejautā, cik mums gadu. Jo tā ir tikai spēle, un tā ir jāspēlē ar aizrautību,» uzskata Ieva Akuratere. Viņai ir patiess gandarījums no skatītājiem dzirdēt, ka «Dāmu pops» ar savu pozitīvo enerģiju viņu ikdienu padara gaišāku un jautrāku, dod spēku un iedvesmu noticēt arī sev. «Es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi, un tāpēc ir vērts to darīt!»
