Dienu pēc tam, kad Siguldu aplidoja ziņa par Stokholmas vēlmi sadarboties 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, pašvaldībā jau pieteicās pirmais potenciālais olimpiskā ciemata būvētājs.
Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, šķiet, jūtas piecu riņķu iedvesmoti. Arī pašvaldība būtu gatava piedāvāt savus pakalpojumus - pievilkt inženierkomunikācijas, sarīkot visādus kultūras pasākumus. Tomēr galvenais jautājums ir, kurš ieguldīs naudu pašā bobsleja un kamaniņu trasē, jo līdz olimpiskajai atbilstībai tai vēl vajadzīgi miljoni eiro.
Iespēja, ka arī Latvijā varētu degt gabaliņš olimpiskās uguns, pavērusies, jo mainījusies spēļu rīkotāju attieksme pret investīcijām. Proti, par milzu naudu celti olimpiskie objekti uzreiz pēc lāpu nodzišanas nevienam vairs nav vajadzīgi. Riodežaneiro spēles beidzās, un jau nākamajā nedēļā baseinos peldēja krēsli. Atēnās visas sporta būves pamestas. Turīnas spēles beidzās, un trīs trases slēgtas, ieskaitot kamaniņu braucēju biedu - Čezānā. Starptautiskās olimpiskās komitejas jaunā politika ir investēt nevis sporta būvēs, bet sporta procesā. Valstīm savā starpā jāsadarbojas, sadalot rīkošanas morālo un finansiālo atbildību. Un, ja arī kaut ko celt - tad ar tādu aprēķinu, ka pēc spēlēm šīs būves nepārtaps vidi degradējošos objektos.
Iespēja Latvijai
Specifisku sporta būvju apsaimniekošana nav vienkāršs uzdevums. Pašvaldības šī iemesla dēļ arī īpaši neraujas kļūt par spēļu namamātēm. Sanktmoricai Šveicē bija piedāvāts, tā atteicās - iedzīvotāji negrib būvniecības putekļus, sporta emocijas un tūristu pūļus. Sadarboties ar zviedriem atteikušies arī norvēģi. Kāpēc, īsti nav zināms, bet diezin vai bagātie norvēģi sabijušies no tēriņiem. Var jau būt, ka iemesls ir vēsturiskā nepatika. Līdz naftas atrašanai norvēģi bija zviedru kalpi.
Lai nu kā, tagad iespēja ir pavērusies Latvijai. Taču līdz jā vai nē teikšanai vēl daudz kas jānoskaidro. Pirmkārt, vai zviedri un olimpiskā komiteja būs gatavi ieguldīt naudu Siguldā, vai arī viņi vēlas, lai par visu maksā Latvijas puse. Janvāra beigās Zviedrijas Olimpiskās komitejas pārstāvji bija ieradušies izlūkbraucienā uz Siguldu - apskatīt trasi klātienē. Trases pārvaldnieks Dainis Dukurs atzīst, ka iespaids par viesiem palicis labs, esot lietpratēji. Nākamās tikšanās nolikta uz martu, un tad runa jau būšot par konkrētām investīcijām un uzdevumiem. Arī Izglītības ministrija tikšot pieaicināta. Te jāpaskaidro, ka SIA Bobsleja un kamaniņu trase «Sigulda» ir nacionāla sporta bāze, kurā 100% kapitāldaļu pieder Latvijas valstij. D. Dukurs ir tās valdes priekšsēdētājs, bet kapitāldaļu turētāja ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Lēmums par olimpisko spēļu uzņemšanu līdz ar to ir valdības līmeņa jautājums. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs stāsta, ka pagaidām nekāda oficiāla informācija un konkrēti nosacījumi nav saņemti. Līdz ar to premjers un ministrs vien pieņēmuši zināšanai, ka Latvijas kandidatūra tiek izskatīta, apsveikuši šo faktu, bet tas pagaidām arī viss. Pirms vairākiem gadiem, izvērtējot trasē nepieciešamos ieguldījumus, tika nolemts, ka, izpildot bobsleja četrinieku prasības, ieguvumi būtu neproporcionāli ieguldījumiem. Tāpēc visām renes sporta veidu disciplīnām trase šobrīd nav piemērota. Var rīkot pasaules līmeņa mačus kamaniņām, skeletonam, Eiropas līmenī bobsleja divniekiem. Savukārt Pasaules kausu divniekiem sarīkot jau būtu apgrūtinoši, bet četriniekiem neiespējami.
Trasei nepieciešama pārbūve
Dainis Dukurs skaidro, ka vajadzības būtu vairākas. Pirmkārt, bobiem nepieciešams parc fermé līdzās starta vietai - slēgtais parks, kurā visu sportistu kamanas tiek novietotas pirms sacensību sākuma. Šobrīd piektajā stāvā vietas par maz - 60 bobu tur nesalien. Tāpēc kamanas ceļ augšā ar liftu no estakādes pakājes. Lifts funkciju pilda, taču vajadzīgi divi ātrgaitas lifti un bez izejas starta mājas starpstāvos.
Arī trases profils būtu jāpārrēķina un jārekonstruē. Uzlabojoties tehnoloģijām un augot sportistu meistarībai, pieaug arī ātrums. Kādreiz skeletonā 110 kilometri stundā šķita griesti, pēdējos gados 116 kilometri jau ir norma. Tā turpinoties, dažās virāžās spiediens jutīgākiem sportistiem jau var kļūt bīstams. Bet problēma tā, ka, mainot trases profilu vienā vietā, tiek ietekmēts kamanu sniegums visā trases garumā. Tas jādara ļoti uzmanīgi, jo ātrums jāsaglabā.
Arī skatītāju plūsmas problēma jāatrisina, jo šobrīd cilvēki pārvietojas pa to pašu ceļu, pa kuru mašīnas ar kamanām no trases finiša dodas augšā. D. Dukurs gan ir pārliecināts, ka pēc rekonstrukcijas Siguldas trase kļūtu par modernāko pasaulē. Ieguldījumi mērāmi miljonos, taču attaisnotos, jo šie trīs sporta veidi ir pasaulē konkurētspējīgi. Latvijas sportisti sasniedz labus rezultātus. Trase būtu piemērota visām augstākā līmeņa sacensībām, un visbeidzot - pati Sigulda ir ideāli piemērota olimpisko un citu spēļu uzņemšanai. Stundas brauciena attālumā no lidostas, trase atrodas tikpat kā centrā, netālu jaunais sporta centrs. Ir viesnīcas, ir ēdnīcas. Vienīgi olimpiskais ciemats jāuzbūvē. Kā to izdarīt, tā jau lielākā mērā būtu pašvaldības un privātā sektora kompetence.
Pilsēta ir ieinteresēta
Siguldas attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele stāsta, ka tieši pašlaik pilsēta strādā pie teritorijas plānojuma grozījumiem un izstrādā arī tematisko plānojumu - nākotnes attīstības vadlīnijas. Kā pilsēta attīstīsies, izskatīsies, kā iedzīvotāji pārvietosies, kur dzīvos, kur atpūtīsies. Līdz ar to šis ir izdevīgs brīdis, lai dokumentos ieviestu korekcijas saistībā ar 2026. gadā iespējamo pasākumu. Labā ziņa tā, ka privātie investori atplestām rokām gaida šādu pasūtījumu. Sigulda ir to nedaudzo Latvijas pilsētu skaitā, kur iedzīvotāju kļūst arvien vairāk. Mājas pēdējos gados aug kā sēnes, un nav šaubu, ka arī aptuveni 500 sportistiem un viņu treneriem uzbūvētais olimpiskais ciemats pēc tā palietošanas sporta vajadzībām būtu transformējams par dzīvojamo fondu jaunajiem siguldiešiem. Tikai tas gudri jāuzprojektē. Pašvaldība investīciju projektam varētu nākt pretī ar inženierkomunikāciju pieslēgumiem. Šāds biznesa plāns strādātu. To apliecina fakts, ka jau pirmajā dienā pēc ziņas par zviedru vēlmēm pašvaldība saņēma pirmo piedāvājumu par ciemata būvēšanu. Turklāt centrā. Un šobrīd jau esot vairākas versijas. Sigulda vēsturiski ir projektēta kā dārzu pilsēta, līdz ar to lielu un apbūvei brīvu zemesgabalu te netrūkst.
Arī viesnīcu skaits Siguldā un tās apkaimē aug. Turklāt Rīga ar savu lielpilsētas izklaižu piedāvājumu nav tālu. Un pieredzes ļoti liela cilvēku skaita uzņemšanā Siguldai netrūkst. Pilsētas astoņsimtgade un Prāta vētras koncerts bija pat 30 000 apmeklētāju vērti pasākumi. Redzēs, vai olimpiskais sports tādus ciparu spēs sasniegt.
Vispirms gan jāsagaida, vai Stokholma vispār iegūs tiesības rīkot olimpiskās spēles, jo tai ir gana spēcīgi konkurenti - Kalgari Kanādā, Sjona Šveicē, Saporo Japānā. Kandidātu izvērtēšanas process sākšoties vien nākamā gada oktobrī, bet skaidrībai par Stokholmas un Siguldas sadarbības iespējām līdz tam jau jābūt.
