«Dzimšanas diena ir nenovēršama, gluži kā četri gadalaiki, bet man ar to nav īpašu attiecību – konstatēju faktu, un viss,» saka biatlona treneris, kādreizējais Latvijas biatlona izlases dalībnieks un šodienas gaviļnieks Jēkabs Nākums (44).
Tikai vakar vēlu vakarā Jēkabs Nākums atgriezās no Pasaules jauniešu un junioru čempionāta biatlonā, kas notika Rumānijā, un, tā kā komanda izmanto vislētāko pārvietošanās veidu, diennakts pārbrauciens no sacensību norises vietas bija samērā nogurdinošs, bet tāda esot pašreizējā realitāte. «Nu jau kaut kas sāk izkristalizēties, uz ko jāsāk tēmēt un mērķēt,» tā par biatlona jauno paaudzi saka Jēkabs Nākums, kurš par treneri dažādos ampluā strādā jau kopš tā laika, kad pats beidza profesionālā sportista gaitas lielajā sportā. «Katrā no jauniešu un junioru grupām ir vismaz viens vai divi ar labu potenciālu. Mēs mēģinām saprast, kā veikt selekciju no tiem sportistiem, kas ir. Mēs jau arī esam pakļauti iedzīvotāju skaita sarukumam, populācijas kritumam, no tā cieš jebkura sfēra valstī, sports nav izņēmums. Teiksim, arī basketbolā tagad ņem pat tos, kas kādreiz tika izbrāķēti mazā auguma dēļ, bet tagad, lai treneri nodrošinātu sev darbu, ņem visus. Biatlons ir izturības sporta veids, un izturība dažiem ir,» saka Jēkabs Nākums. Pirmajos gados, kad sācis strādāt par treneri, viņš esot bijis daudz nepacietīgāks, šķitis, ka rezultātam jābūt daudz ātrāk, bet tagad esot kļuvis daudz mierīgāks un saprot to, ka «rezultātam nepieciešami gadi. Iespējams arī, ka jāsagaida dzimstības pieaugums...»
Pēc grūtā diennakts ilgā pārbrauciena nekāda īpašā atpūta viņam šodien arī nespīdot, jo dēlēns Pauls, kuram vasaras sākumā būs jau četri gadi, noteikti neatļaušot viņam gulšņāt. «Es rēķinos ar to, ka viņš visu manu uzmanību gribēs savākt sev,» smaidot saka tēvs. Noteikti abi izdomāšot arī kādu fizisku aktivitāti, un tas nekas, ka Latvijā sniega neesot. «Mēs ar ragavām esam braukuši arī vasarā pa zāli. Gan jau izdomāsim, tā mums nav problēma. Pauls gan ir jau uzlikts uz slēpēm, bet pagaidām viņam labāk patīk ar ragaviņām.»
Vakarā, protams, būšot arī nelielas dzimšanas dienas svinības ļoti šaurā ģimenes lokā, proti, pašu mazajam pulciņam pievienosies sievas Unas vecāki. «Visu mūžu dzimšanas dienu laikā man bija nometnes vai sacensības, un tas tikai loģiski, jo ap to laiku biatlona sezona ir pilnbriedā. Tā sanācis, ka es lielāku akcentu lieku uz vārdadienu, kas ir vasaras vidū. Tad arī nevienam nav žēl kaut kādus gadus, neviens nerunā par tiem. Un, manuprāt, vārdam ir lielāks spēks nekā cipariem. Jēkabi ir saimnieku diena, tā iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, sākta rudzu un miežu pļaušana,» saka gaviļnieks.
Pirms gadiem četriem ģimene pārcēlusies uz vecu viensētu Bauskas pusē, un pie mājas esot tik daudz darba, ka saimnieks tur neredzot nevienu brīvu brīdi. «Šobrīd man aktuālākais darbs ir malkas gādāšana. Vispirms būs jāiet mežā, pēc tam jāzāģē un jāskalda. Kad nāks siltāks laiks, jumts jāpārliek. Tā ir ļoti veca māja, skaties, no jebkura gala gribi, visur jāķeras klāt. Man arī patīk praktiski darbi, lai gan es daudz ko nezinu un neprotu, man jāpiesaista meistari.»
Ar joni arī tuvojas pavasaris, un Jēkabs jau esot gatavs sulu – bērzu un kļavu – tecināšanai. «Nē, nekāda organisma attīrīšana, vienkārši – ja daba to dod, tad jāņem. Man arī garšo. Protams, būs jāgatavo arī krājumi vasarai,» atzīst Jēkabs Nākums. «Sieva jau reizēm ieminas, ka pārāk daudz esmu prom no mājām,» nosaka Jēkabs Nākums, tāpēc vislabākais vēlējums dzimšanas dienā būtu, lai viņš pēc iespējas vairāk būtu kopā ar ģimeni.
