Kristīne parasti mulst, ja draugi vai kolēģi izsaka atzinīgus vārdus par viņas gaumīgo apģērbu vai skaisto smaidu. Viņai ir grūtības izteikt komplimentus arī citiem. «Mēs jau esam kautrīgie latvieši, kuriem tā nepieklājas darīt,» viņa parasti nodomā.
Nespēja adekvāti saņemt un izteikt komplimentus bieži ir saistīta ar cilvēka nepārliecinātību par sevi, taču tai var būt arī citi iemesli.
Vajadzīgi ikvienam
«Komplimenti līdzās citām sociāli akceptējamām parādībām veido darba vides vai ģimenes iekšējo kultūru un pauž orientēšanos uz vienām un tām pašām vērtībām; to izteikšana palīdz uzturēt tādu emocionālo tonusu, kas mobilizē darbam, sadarbībai un ļauj just atbalstu un piederību konkrētai videi,» skaidro psiholoģe un psihoterapeite Benita Griškeviča. Piemēram, bērnam atzinīgs novērtējums ir nepieciešams, lai vēlāk, būdams pieaudzis, justos pārliecināts un drošs sabiedrībā.
Pozitīvs vērtējums ir būtiska savstarpējo attiecību sastāvdaļa – viens no veidiem, kā otram cilvēkam likt saprast, ka viņš ir svarīgs, nozīmīgs, pamanīts. Jebkurš kompliments – par izskatu, rīcību, attieksmi utt. – vairo patīkamas emocijas. «Sievietēm svarīga izjūta ir tā, ka viņas tiek mīlētas, bet vīriešiem, ka viņi tiek cienīti un atzīti. Sievietes nereti labprātāk gaida komplimentus par savu izskatu, bet vīrieši par kompetenci,» domā psiholoģe Una Kraukle. Psiholoģe Sarmīte Bambāne uzsver, ka atzinīgi vārdi ir vajadzīgi katram neatkarīgi no dzimuma: «Tas, ka sievietēm komplimenti ir nepieciešami biežāk nekā vīriešiem, manuprāt, ir stereotips.»
Raksturs un tradīcijas
Komplimentu teikšana un pieņemšana ir saistīta ar mentalitāti, kultūru, tradīcijām, atkarīga arī no cilvēka temperamenta, rakstura iezīmēm un ieaudzinātajām vērtībām. Sarmīte Bambāne skaidro: «Cilvēki, kuri ir atvērti attiecībām, biežāk saka citiem komplimentus, kā arī viegli tos pieņem. Izsakot tos, viņi attiecībās ienes vieglumu. Bērnam, kurš juties mīlēts vispatiesākajā nozīmē kopš pašas bērnības, pārsvarā veidojas adekvāts pašvērtējums, spēja sevi pietiekami augstu novērtēt, kā arī vēlāk saņemt un izteikt citiem atzinīgu vērtējumu.»
Nevēlēšanās uzslavēt citus vai pārāk liels mulsums, saņemot komplimentus, raksturīgs cilvēkiem, kuriem ir pašapziņas problēmas, tāpēc viņiem galvā iešaujas doma – patiesībā teicējs tā nedomā... Līdzīgi arī neprasme izteikt komplimentus var būt saistīta gan ar kautrību, gan bailēm no sarunas partnera noliedzošās reakcijas, gan vienkārši ieradumu. Sarmīte Bambāne savā praksē novērojusi, ka izteikt komplimentus nereti ir vieglāk nekā pašam dzirdēt.
Ir jāmācās
Komplimentus ir jāmācās pieņemt, nevis sākt taisnoties, ka tā jau nemaz nav, un kļūt aizdomīgiem. Ir svarīgi saprast, ka tie var palīdzēt izdaiļot ikdienu un radīt jaukas emocijas. «Būtiski ir ļaut sevī ieplūst un izbaudīt patīkamo izjūtu, kas rodas brīdī, kad saņem komplimentu,» skaidro Sarmīte Bambāne.
Benita Griškeviča dod padomu tiem, kuri jūtas neērti, dzirdot par sevi atzinīgus vārdus: «Kad dzirdi kaut ko labu par sevi, stāvi mierā, izbaudi to!» Viņa piebilst: «Katru dienu mēs baudām cits cita sabiedrību, profesionalitāti, iejūtību. Dažkārt to neatzīt nozīmē būt teju kurlam, aklam un lemt sevi neapmierinātībai.»
Patiesi, no sirds
Pozitīvi vērsta saskarsme ir veicināma, taču paradumam teikt labus vārdus nevajadzētu veidoties mākslīgi. «Kompliments kļūs par patiesiem un no sirds teiktiem vārdiem tad, ja to teicējs būs mierā pats ar sevi un nebūs skops dalīties cieņas pilnā vērojumā par otru cilvēku,» saka Benita Griškeviča. «Pliki vārdi, kas neizsaka tiem atbilstošas jūtas, ir bez pievienotās vērtības,» piekrīt Sarmīte Bambāne.
«Ir kāds manipulācijas paņēmiens, kuru izmanto par sevi nepārliecināti cilvēki, – nesaka komplimentus savam partnerim, jo baidās, ka otra pusīte kļūs pārāk pašpārliecināta un sāks mest acis uz citiem. Tā ir gluži aplama doma, jo patiesi komplimenti stiprina attiecības,» secina Una Kraukle.
Manipulācijas veids
Ja ir aizdomas, ka kompliments ir liekulīga pieglaimošanās, nevis no sirds domāta atzinība, speciālistes to iesaka neuztvert pārāk nopietni. «Ir cilvēki, kuri komplimentus izmanto kā manipulācijas veidu. Pateikties un pasmaidīt – tas ir universāls veids, kā reaģēt uz šādu komplimentu,» viedokli pauž Una Kraukle.
Ja pieglaimošanās kļūst neizturama, Benita Griškeviča iesaka: «Vajag pret to iestāties, nevis klusībā meklēt glaimiem pamatojumus. Spontanitāte ir veicināma parādība. Radošums un atļaušanās rada patiesumu cilvēku attiecībās. Bieži vien mēs kļūdas izdarām gluži pretējos gadījumos, kad neuzticamies savām emocijām un bremzējam dabiskas, nekaitīgas reakcijas.»
***
KOMPLIMENTI
• Ir vēlami, jo vairo pozitīvas emocijas
• Ir vajadzīgi ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzimuma
• Ja saņēmējam ir zems pašvērtējums, bieži rada satraukumu un mulsumu
• Ir jāmācās tos uztvert viegli, izbaudīt šo procesu
• Nav vērts tos izteikt mākslīgi, ja tā nedomājat
