Krievijas izolēšana nav NATO interesēs, pārliecināts alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš šodien žurnālistiem norādīja, ka patlaban, neskatoties uz sarežģīto situāciju, NATO un Krievijas padome kalpo kā nozīmīgs rīks politiskās komunikācijas kanālu nodrošināšanai starp abām pusēm. Vienlaikus notiek dažādu formātu tikšanās kā starp NATO un Krievijas vadību, tā arī NATO dalībvalstīm un sabiedrotajiem un Krieviju.
"Krievija nav izolēta. Krievijai nevajadzētu būt izolētai. Krievija ir mūsu lielākais kaimiņš, un NATO interesēs nebūs izolēt Krieviju. Mums vajag sakārtot savas attiecības ar Krieviju," sacīja amatpersona.
Viņš uzskata, ka, jo augstāka ir situācijas saspīlētība, jo svarīgāk ir uzturēt atvērtus politiskā dialoga kanālus ar Krieviju.
Tomēr Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO uz Krievijas aktivitātēm reaģēs apdomīgā un atbildīgā veidā, piebilstot, ka patlaban ir krietni grūtāk paredzēt notikumu attīstību, nekā tas bijis Aukstā kara laikā.
"Mēs neesam Aukstā kara situācijā - toreiz divi militārie bloki konfrontēja viens ar otru. Patlaban nepastāv Varšavas pakts, ne arī Krievija ir PSRS sastāvā, līdz ar to patlaban nav totālas konfrontācijas, kas bijusi Aukstā kara laikā. Tomēr izaicinājums ir tāds, ka situācija ir kļuvusi mazāk paredzama, jo Aukstā kara laikā situācija bija stabilāka un attiecīgi arī paredzamāka. Tobrīd diviem militārajiem blokiem bija spēki, kas savietoti gar robežām, taču tagad situācija nav tik paredzama, kā dēļ NATO ir jākāpina sava gatavība tikt galā ar izaicinājumiem, kas nāk no dažādiem virzieniem," skaidroja Stoltenbergs.
Kā vēstīts, iepriekš NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka NATO ir jāreaģē uz Krievijas militāro spēku pieaugumu. "Krievija trīskāršoja aizsardzības budžetu, investējot modernā militārā aprīkojumā," sacīja alianses ģenerālsekretārs, piebilstot, ka Krievija ir gatava lietot militāros spēkus pret saviem kaimiņiem. "To mēs esam redzējuši Gruzijā, Ukrainā," piebilda amatpersona.
Viņš atgādināja, ka Polijā un Baltijā tiks izvietoti četri starptautiski bataljoni, tāpat ir uzlabota NATO spēku gatavība. "Mēs turpinām uzstāt uz konstruktīvām un kooperatīvām attiecībām ar Krieviju," sacīja Stoltenbergs.
Viņš atklāja, ka starp NATO un Krieviju notiek sarunas par riska mazināšanu un caurredzamību saistībā ar militārajām aktivitātēm ap NATO robežu.
"Tā kā redzam militāro aktivitāšu pieaugumu kā ūdeņos, tā arī gaisā, ir palielināta nepieciešamība pēc mehānismiem, ar kuru palīdzību izvairīties no incidentiem un negadījumiem, turklāt, ja tādi notiek, ir jābūt drošiem, ka tie neeskalēs par ļoti bīstamām situācijām," sacīja ģenerālsekretārs.
