Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.
"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.
Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.
27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Straujā situācijas maiņa nozīmē, ka jau šogad Eiropas Savienībā vairāk elektrības varētu saražot no vēja un saules resursiem nekā no gāzes.
Tomēr Leiena brīdināja, ka enerģijas cenām ir jāturpina samazināties, un viņa mudināja pieņemt "pareizus lēmumus par ieguldījumiem", lai to panāktu.
Eiropas rūpniecības nozares ir smagi cietušas no Krievijas kara pret Ukrainu, kas ir izjaucis piegādes ķēdes un paaugstinājis enerģijas cenas, izraisot ilgstošu inflāciju.
Grūtības, ar kurām saskaras uzņēmumi, ir saasinājušies pēc Irānas atbalstīto hutiešu nemiernieku uzbrukumiem starptautiskajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, uz ko Lielbritānijas un ASV spēki atbildējuši ar triecieniem hutiešu mērķiem.
Tikmēr Taivānā ievēlētais jaunais prezidents no Demokrātiskās progresīvās partijas, kas noraida Ķīnas pretenzijas uz šo salu, ir izraisījis bažas par jaunu spriedzi Austrumāzijā.
