Šonedēļ Saeimas pieņemtajā valsts budžetā daudzām jomām, piemēram veselības- naudas ir mazāk nekā to prasīja. Bet Izrādās, ka jau divus gadus Latvija no valsts budžet maksā Eiropas Savienībai ievērojamas summas par nepārstrādāto plastmasu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šim maksājumam būtu jānāk no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvēlās, kādus materiālus izmantot savos produktos un to iepakojumos. Taču mēģinājumi uzņēmējiem noteikt šādu pienākum jau divreiz u nobremzēti.
Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienībai ir jauns avots budžeta papildināšanai. Dalībvalstīm ir jāmaksā nodeva par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu atkritumos.
Latvijai pirmajā gadā aprēķināja 20 miljonus eiro. Maksājums gan nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu no kopējās valsts ekonomikas, tāpēc to samazināja līdz 14,8 miljoniem. 2022. gadā prognozētā summa ar visu atlaidi bija 15,3 miljoni eiro.
"Tas nav sods, un tas ir galvenais, ko es gribētu pateikt, jo vienmēr visi to uztver - mēs maksājam sodu, tas nav sods. Maksājums saistās ar pārstrādāto plastmasas iepakojumu - vai nepārstrādāto, ja precīzāk sakām. Par katru nepārstrādātās plastmasas iepakojuma kilogramu jāmaksā 80 eirocenti kopējā Eiropas Savienības budžetā, " saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Par gaidāmo maksājumu valstis zināja, un varēja laikus izveidot savas sistēmas, kā naudu iekasēt no tiem, kas importē vai ražo preces ar nepārstrādājamiem iepakojumiem. Latvijā sistēma nav izveidota un maksājumu par nepārstrādāto plastmasu sedz no valsts budžeta.
"Ražotājs šobrīd nav ļoti motivēts kaut ko mainīt savā pieejā un izvēlē attiecībā uz iepakojumu, jo viņam šobrīd nav [jāmaksā], to samaksā visi nodokļu maksātāji. Tas, ko VARAM saskata kā potenciālo risinājumu un jau 2021. gadā izstrādāja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Diemžēl grozījumi tā arī netika virzīti, tie [Ministru] kabinetā tika apturēti un šobrīd vēljoprojām nav pieņemti, kas paredzēja, ka šo summu - 80 centus par nepārstrādāto kilogramu - maksā paši ražotāji, respektīvi tie, kas izmanto šādu iepakojumu, un ne tikai ražotāji Latvijā, bet arī tirgotāji, kas ieved šādā iepakojumā preces," saka Vesere.
2021. gadā sistēmu neieviesa, jo Ministru kabinetā bija nostāja, ka pandēmijas laikā jaunus nodokļus neieviesīs un esošos necels. Tā laika atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs vaino premjeru. Tāda pati diskusija bija jau 2019. gadā. Tad ražotāji iebilda, ka viņiem jau viens slogs būs - pudeļu un skārdeņu depozīta ieviešana. Politiķi viņiem piekāpās.
Tagad pret izmaiņām iebilst arī Finanšu ministrija. Tā vēlas sagaidīt nodokļu pamatnostādnes turpmākajiem trim gadiem. Redzot, ka grozījumi iestrēgst jau trešo reizi, atkritumu apsaimniekotāji aicinājuši Saeimas deputātus rīkoties un pašiem virzīt likuma labojumus.
"Mēs uzskatām, ka tas pareizi nav. Kā jebkurš nodoklis, kas ir saistīts ar dabas piesārņojumu un šķirošanu, arī Eiropas regulā noteikts tāds apzīmējums, ka maksā piesārņotājs. Līdz ar to tu samaksā kādu preci pērkot un kādu preci lietojot. Maksā tikai tas, kas šo preci lieto, atkritumu potenciālais radītājs. Nevar uzlikt šo kā maksājumu no valsts budžeta, jo tad maksā visi, arī tie, kas nevar atļauties jaunas preces, kas tik bieži neiet uz veikalu, " uzskata SIA "Latvijas zaļais punkts" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
