Eirobarometra aptaujā 81% aptaujāto visā Eiropas Savienībā (ES) piekrituši apgalvojumam, ka ES līdzekļi būtu jāpiešķir tikai valstīm, kuras ievēro tiesiskuma un demokrātijas principus, informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli uzsvēra, ka EP ir skaidri paudis, ka atveseļošanai paredzētie ES līdzekļi nebūtu jāpiešķir valdībām, kuras neievēro demokrātiskās vērtības un tiesiskuma principus.
Viņa ieskatā, aptauja apliecina ES iedzīvotāju vairākuma atbalstu šādai nostājai - "ja pastavīgi graujat ES vērtības, nerēķinieties ar ES līdzekļiem".
Krastiņš norādīja, ka EP šodien publiskotā Eirobarometra aptauja uzrāda atbalstu efektīvi kontrolētai un pārskatāmai "Next Generation EU" programmā izmaksāto ES līdzekļu izmantošanai. Saskaņā ar aptauju 53% iedzīvotāju pilnīgi piekrīt, ka nepieciešama efektīva kontrole, bet vēl 32% tam piekrīt daļēji, savukārt Latvijā tā atbildējuši attiecīgi 66% un 20% respondenti. Šādai pārliecībai piekrīt arī EP, kas līdzās Eiropas Komisijai (EK) izvērtē valstu plānus ES līdzekļu izmantošanai. Līdzekļi ir paredzēti zaļākas, digitālākas un krīzes noturīgākas Eiropas sabiedrības veidošanai.
Pēc EP preses sekretāra Latvijā paustā, Eiropas iedzīvotāji atzinīgi vērtē 800 miljardus eiro vērtās ES programmas mērķus: 60% aptaujāto visā ES un arī Latvijā pauduši pārliecību, ka "Next Generation EU" projekti palīdzēs valstij pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās un sociālās problēmas. 53% aptaujāto visā ES un arī Latvijā ir pozitīvs priekšstats par ES, bet negatīvs - 19%.
Vidēji 44% aptaujāto ES uzskata, ka viņu valsts valdība spēs atbilstoši izmantot "Next Generation EU" līdzekļus, Latvijā tā norādījuši 38% respondentu. Krastiņš norādīja, ka šis rādītājs svārstās no 74% Luksemburgā līdz 24% Slovēnijā.
Tāpat vairums iedzīvotāju arī piekrīt EP nostājai, ka ES līdzekļu piešķiršana būtu jāsaista ar tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs. Tā domā vidēji 81% aptaujāto visā ES - no 92% Kiprā līdz 72% Polijā. Latvijā tā atbildējuši 79% respondenti.
Vaicāti, kādiem jautājumiem būtu jākļūst par EP prioritātēm, 43% aptaujāto visā Eiropā minēja cīņu ar klimata pārmaiņām, otrajā vietā atstājot nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu, bet dalītā trešajā vietā - terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu un pasākumus ekonomikas atbalstam un jaunu darbavietu izveidei.
Latvijā aptaujātie visbiežāk minēja atbalstu ekonomikai, nabadzības mazināšanu un sabiedrības veselību, kas visā ES ierindojās piektajā vietā. Cīņu ar klimata pārmaiņām kā vēlamo prioritāti nosauca 19% Latvijā aptaujāto cilvēku - tik maz kā nekur citur ES.
