Izstājoties no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste ir gatava atteikties no līdzdalības ES vienotajā tirgū. Tas ir galvenais secinājums, kas izriet no premjeres Terēzas Mejas vakardienas runas par valdības stratēģiju Brexit sarunās.
Tomēr sarunas ir divpusējs process, un, vērtējot vakar prezentēto T. Mejas plānu, jāatceras, ka savu nostāju vēl nav definējusi Brisele un savienībā paliekošās 27 dalībvalstis.
T. Meja, kura pirms pagājušā gada 23. jūnijā notikušā referenduma ne īpaši aktīvi, bet tomēr aicināja britus balsot par palikšanu ES sastāvā, beidzot oficiāli apstiprinājusi, ka viņas vairākkārt sacītais «Brexit nozīmē Brexit» nav tikai tukšs sauklis. Valdības 12 punktu programmā, uz kuru briti grasās balstīties izstāšanās sarunu laikā (tās sāksies pēc tam, kad līdz marta beigām Brisele tiks oficiāli informēta par Lisabonas līguma 50. punkta aktivizēšanu), uzsvērta nepieciešamība veidot «jaunas un vienlīdzīgas partnerattiecības», kā arī norādīts, ka Apvienotā Karaliste nav gatava nedz daļējai, nedz asociētai līdzdalībai ES - T. Mejas vārdiem sakot, «nekam tādam, ka mēs pa pusei tur esam, bet pa pusei neesam». Gan Lielbritānijas, gan citu Eiropas valstu mediji šo izteikumu tulkojuši nepārprotami - Londona beidzot apstiprinājusi, ka ir gatava tā sauktajam smagā Brexit scenārijam, kas nozīmē pilnīgu aiziešanu no vienotā tirgus, muitas savienības un citām vienotās ES institūcijām.
Gandrīz pusstundu ilgajā runā premjere gan centās maksimāli izvairīties no asiem un skarbiem formulējumiem, tā vietā bārstot ES adresētus komplimentus un izsakot cerību, ka savienība arī bez Lielbritānijas būs plaukstoša un turīga. «Mēs joprojām būsim uzticami partneri, sabiedrotie un tuvi draugi. Mēs vēlamies pirkt jūsu preces, pārdot jums savējās, tirgoties ar jums tik brīvi, cik vien tas ir iespējams, un sadarboties tā, lai šī kopējā draudzība palielinātu mūsu visu drošību un labklājību,» sacījusi T. Meja. Pavēstot, ka Lielbritānija grasās slēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar visas pasaules valstīm, viņa izteikusi cerību, ka šādu vienošanos izdosies noslēgt arī ar ES, tomēr līdzšinējie Briseles amatpersonu izteikumi neļauj domāt, ka kaut kas tāds būs iespējams vismaz tuvākajā laikā. Tas pats attiecas uz T. Mejas cerībām saglabāt «vienotu Apvienotās Karalistes un Īrijas ceļojumu telpu» - ja viena no šīm valstīm ir ES, bet otra nav, tad robežkontrole starp tām ir pašsaprotama. Apvienotās Karalistes premjere uzsvērusi, ka viens no galvenajiem Brexit mērķiem ir iespēja pilnībā kontrolēt migrācijas plūsmu. «Mēs arī turpmāk centīsimies piesaistīt pašus gaišākos un talantīgākos prātus,» viņa sacījusi, piebilstot, ka sarunās ar Briseli cer kompleksi atrisināt jautājumu par Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu un ES valstīs dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu un tiesībām. Savas runas laikā T. Meja atkal un atkal atkārtojusi, ka centīsies panākt «iespējami labāko vienošanos», kas atbildīs Lielbritānijas interesēm, un izteikusies, ka Briselei nevajadzētu mēģināt «sodīt» britus par balsojumu referendumā. Viņa arī piebildusi, ka abām parlamenta palātām būs iespēja balsot par galīgo vienošanos ar ES, un gluži tāpat kā Brexit ministrs Deivids Deiviss, kurš vakar uzrunāja parlamenta apakšnamu, atzinusi: «Vienošanās nepanākšana vienalga būs labāka par sliktu vienošanos.» Citiem vārdiem sakot, beidzoties Lisabonas līgumā noteiktajam sarunu termiņam (saskaņā ar pašreizējo prognozi - 2019. gada aprīlī), Apvienotā Karaliste vienkārši var anulēt visus līgumus un likumus, kas to saista ar ES. Taču tas jau ir vissmagākā Brexit scenārijs...
