Kad nepilnus trīs mēnešus pirms Apvienotās Karalistes valdība beidzot gatavojas oficiāli uzsākt izstāšanās procesu no Eiropas Savienības jeb Brexit, par savu demisiju negaidīti paziņojis valsts sūtnis ES sers Aivens Rodžerss.
Viņa atkāpšanās un aizvietotāja meklējumi var traucēt Londonai skaidri formulēt savu pozīciju sarunās. Brexit piekritēji apsveikuši A. Rodžersa demisiju, uzskatot, ka viņš bijis pārāk proeiropeiski noskaņots, kamēr ES atbalstītāji uzsvēruši, ka šāda profesionāļa un ES lietu kārtības pārzinātāja zaudēšana var vājināt britu pozīcijas sarunās.
Pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš vairākums Apvienotās Karalistes iedzīvotāju referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Tomēr Lielbritānijas valdība joprojām nav oficiāli informējusi Briseli par to, ka aktivizē Lisabonas līguma 50. pantu par izstāšanos un uzsāk sarunas, kuras saskaņā ar šo pašu līgumu būtu ne ilgākas par diviem gadiem. Lielbritānijas premjere Terēza Meja solījusies, ka tas tiks izdarīts līdz marta nogalei, savukārt ES amatpersonas uzsvērušas, ka nekādu neformālu sarunu, kas ļautu britiem izzondēt situāciju, nebūšot, atgādina Euronews. Formāli tā arī ir, un T. Mejas ieceltais valsts sekretārs izstāšanās no ES jautājumā (saukts arī par Brexit ministru) Deivids Deiviss aiz Lielbritānijas robežām ne ar kādām aktivitātēm nav izcēlies. Tomēr pati valdības vadītāja tikusies ar daudziem ES valstu līderiem, sarunās ar kuriem, protams, runāts arī par gaidāmo Brexit, savukārt par vienotās Eiropas struktūru un savienības vadošo dalībvalstu nostāju viņu informējis tieši A. Rodžerss.
Reuters atgādina, ka A. Rodžerss ir pieredzējis valsts ierēdnis, kurš iepriekš strādājis gan britu valdības aparātā, gan finanšu ministrijā, gan Eiropas Komisijā. Toreizējais premjers Deivids Kamerons viņu par Apvienotās Karalistes pastāvīgo pārstāvi ES iecēla 2013. gada novembrī, un bija paredzēts, ka A. Rodžerss savus pienākumus pildīs vismaz līdz termiņa beigām šā gada novembrī, bet, iespējams, pat ilgāk. Taču otrdienas pievakarē viņš saviem padotajiem paziņojis par atkāpšanos, un pēc dažām stundām šo faktu apstiprināja arī britu premjeres rezidences pārstāvji. No viņu paziņojuma izriet, ka A. Rodžerss amatu oficiāli atstās jau tuvāko pāris nedēļu laikā un Brexit sarunas Lielbritānija uzsāks ar jaunu vēstnieku Briselē.
Līdzšinējais vēstnieks nav vēlējies skaidrot savas demisijas iemeslus, taču AFP atgādina par skandālu, kas izcēlās pagājušajā mēnesī, kad BBC informēja - oktobrī A. Rodžerss valdības ministriem atklāti esot sacījis, ka jauna, Lielbritānijai izdevīga tirdzniecības līguma noslēgšana ar ES varētu prasīt pat desmit gadu. Liela daļa valdības pārstāvju par šādu pesimistisku prognozi bijuši atklāti sašutuši, savukārt pats A. Rodžerss notikušās informācijas noplūdes dēļ neveikli juties kārtējā ES samita laikā. «Viņa atkāpšanās nav nekāds pārsteigums tiem, kuri kopā ar viņu strādāja ikdienā. Viņš bija ļoti kompetents un nebija pārliecināts, ka Brexit ir pareizais lēmums, kā arī īsti nespēja atbalstīt valdības nostāju, kas veicināja bīstama nenoteiktības perioda sākšanos Apvienotajā Karalistē,» sarunā ar AFP izteicies kādas ES valsts diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms.
Lielbritānijā reakcija uz A. Rodžersa atkāpšanos bijusi atšķirīga, dažiem medijiem norādot, ka to sekmējuši straujāka Brexit procesa piekritēji, kuri ir pārliecināti, ka sarunās ar Briseli britiem izdosies panākt pieeju vienotajam tirgum, vienlaikus nepiekrītot brīvai darbaspēka kustībai. Interesanti, ka vēl pirms referenduma, 2015. gadā, kad D. Kamerons mēģināja panākt britiem labvēlīgākus nosacījumus palikšanai ES, atsevišķi viņa padomnieki anonīmi medijiem sūdzējušies, ka izlēmīgāku rīcību bremzējis tieši A. Rodžerss. Gan Brexit atbalstošie britu konservatori, gan pret ES noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) politiķi A. Rodžersu raksturojuši kā eirofilu, kurš faktiski sabotē Lielbritānijas intereses sarunās, norādot, ka godīgāk viņš būtu rīkojies, atkāpjoties uzreiz pēc referenduma, kā to jūnijā izdarīja eirokomisārs Džonatans Hils. «Ja Mejas kundze nopietni uztvertu izstāšanos no ES, viņai Rodžersu vajadzēja atlaist jau sen,» sarunā ar BBC sacījis UKIP pārstāvis Džerards Betens.
Tajā pašā laikā virkne ekspertu uzsvēruši, ka pieredzējušā un ES darbības principus izprotošā A. Rodžersa demisija ir liels zaudējums Londonai. Piemēram, parlamenta Brexit komitejas vadītājs leiborists Hilarijs Bens norādījis, ka tik sarežģīta procesa laikā valsts pārstāvja nomaiņa «nav laba lieta». Līdzīgi domā arī bijušais liberāldemokrātu līderis Niks Klegs un bijušais ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons, kuri norādījuši, ka A. Rodžerss reāli apzinājies, ko Lielbritānija spēs, bet ko nespēs panākt izstāšanās sarunu laikā. Šādu viedokli sarunā ar Reuters atbalstījis arī domnīcas Centre for European Reform direktors Čārlzs Grānts: «[Viņa demisija] samazina Mejas izredzes panākt labu vienošanos ar ES. Aivens Rodžerss bija viens no retajiem cilvēkiem britu valdošajās aprindās ar izpratni, kā funkcionē ES.» .
