Lielākā daļa Latvijas pārstāvēto Eiropas Parlamenta (EP) deputātu pieļauj, ka par nākamo EP prezidentu politiķi izraudzīsies Eiropas Tautas partijas (ETP) izvirzīto itālieti Antonio Tajani.
ETP grupas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete (V) aģentūrai LETA klāstīja, ka līdz gaidāmajam balsojumam Eiroparlamentā varētu norisināties asas cīņas, kā arī dažādu alianšu veidošana. Viņa arī atgādināja, ka savulaik ar sociālistiem tika izveidota liela koalīcija, taču tā īsti vairs nemaz nefunkcionējot.
Divas lielākās frakcijas bija arī apņēmušās mainīt prezidentu, taču sociālisti tagad norādījuši, ka vienošanās vairs nav spēkā, izvirzot savu kandidātu. Kalniete gan neslēpa cerību, ka nozīmīgo amatu tomēr ieņems ETP pārstāvis.
Savukārt politiķes kolēģis Artis Pabriks (V) izteicās, ka EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas kandidāta izteikumi liecinājuši, ka viņš ir orientēts uz sadarbību, ja kandidāts būtu Tajani. "Nevar izslēgt iespēju, ka pēdējā balsojumā Tajani varētu iegūt nepieciešamās balsis," sprieda Pabriks.
Arī politiķis Krišjānis Kariņš (V) norādīja uz iepriekš panākto vienošanos, taču piebilda, ka nu jau katram ir savs kandidāts. Viņš prognozēja, ka līdz balsojumam varētu norisināties vairākas pārrunas ar citām frakcijām, lai panāktu labvēlīgu gala balsojumu. Taujāts par šādu sarunu rezultātiem, Kariņš sacīja, ka politikā nekas nav īpaši viegli izdarāms, īpaši strādājot pie šāda tipa jautājumiem.
Nedaudz optimistiskāka bija EP deputāte Inese Vaidere (V), kurai šķiet, ka ETP kandidāts varētu ieņemt EP prezidenta amatu. Viņa arī neizslēdza iespēju, ka atsevišķi sociālistu pārstāvji varētu balsot par Tajani, norādot uz iepriekš izskanējušajām runām, ka Tajani būtu lielisks prezidents.
Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA pauda EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas locekle Iveta Grigule (ZZS), kura uzskata, ka amatu tomēr varētu ieņemt ETP izvirzītais kandidāts.
Tikmēr EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis Andrejs Mamikins (S) klāstīja, ka pašreizējā koalīcija brūkot. Viņš pats savu atbalstu paudīšot sociālistu frakcijas vadītājam Džanni Pitellam. "Ceru, ka viņš kļūs par prezidentu, taču līdz pašām vēlēšanām viss ir tikai minējumi. ETP mūs "uzmeta", līdz ar to - dzīvosim un tad jau redzēsim," izteicās politiķis.
LETA jau vēstīja, ka arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir izvairīga savos komentāros par nākamā EP prezidenta amata kandidātiem, vienlaikus norādot, ka tā uzmanīgi seko līdzi procesiem. Informācijas apmaiņa notiekot arī ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
"EP, tāpat kā ES Padome, ir ES likumdošanas institūcija. Līdz ar to, ņemot vērā esošos ES šodienas izaicinājumus un aktuālo darba kārtību, būtiski nodrošināt institucionālo stabilitāti un likumdošanas procesa pēctecību," pauda ministrijā, norādot, ka Latvijas interesēs ir arī turpmāk saglabāt konstruktīvu un ciešu sadarbību ar EP par ES darba kārtības jautājumiem.
Tomēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, vairākas dalībvalstis uz gaidāmo priekšsēdētāja vēlēšanām raugās ar zināmu piesardzību, ņemot vērā iespēju, ka atsevišķiem pretendentiem varētu būt atšķirīgi viedokļi par dažādiem jautājumiem, kuri pašlaik ir aktuāli, tostarp par cīņu pret Krievijas propagandu.
LETA jau vēstīja, ka labēji centriskā ETP nominēja itālieti Antonio Tajani par savu kandidātu EP priekšsēdētāja amatam, lai tajā nomainītu Vācijas sociāldemokrātu Martinu Šulcu, kurš ir paziņojis par savu atkāpšanos janvārī.
ETP kandidātam teorētiski ir nopietnas izredzes kļūt par nākamo Eiroparlamenta vadītāju, jo šai partijai ir visvairāk deputātu Eiroparlamentā, tomēr Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās 17.janvārī sacensība var izrādīties nopietnāka par gaidīto.
