Šodien un rīt Eiropas Savienības (ES) Telekomunikāciju ministru sanāksmē lems par Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu un digitālo tiesību īstenošanu, teikts iepriekš valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā.
Kā rakstīts ziņojumā, Digitālās desmitgades ceļš ir stratēģiskais ceļvedis, lai izmantotu Eiropas ekonomikas digitālās pārveides iespējas, padarot to par galveno izaugsmes un labklājības dzinējspēku.
Dekādes programmas mērķis ir līdz 2030.gadam panākt digitālo nākotni, kas sniedz labumu visai ekonomikai un sabiedrībai.
Tā ir arī kopīgs izaicinājums, kas prasa ieguldījumus un reformas, kas ir proporcionālas mērķim - padarīt Eiropas modeli par piemēru inovācijai, kā arī brīvības un taisnīguma aizsardzībai jaunajā digitālajā ekonomikā.
Latvija kopumā ir atbalstījusi Eiropas Komisijas iniciatīvu, lai ES līmenī sasniegtu 2030.gada digitālās desmitgades mērķrādītājus digitālo prasmju, digitālās infrastruktūras, uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācijas jomā.
Vienlaikus Latvija atzīst, ka vairāku minēto mērķrādītāju vērtības ir ambiciozas.
Jāņem vērā, ka digitālās desmitgades ceļveža Latvijai izstrādes laikā 2023.gadā turpinās darbību un pasākumu plānošana dekādes programmas galveno snieguma rādītāju jomās, ierobežojot iespējas sniegt aptverošu informāciju par 2023.-2027.gada periodu. Tāpat esot apgrūtinoši prognozēt mērķrādītājus 2028.-2030.gadam kā jaunam daudzgadu plānošanas perioda posmam, kura plānošana vēl nav sākta.
Vienlaikus Latvijas ieskatā digitālās desmitgades ceļvežu atjaunināšana ik pēc diviem gadiem kalpos par labu pamatu turpmākās rīcības plānošanai ar mērķi paaugstināt nacionālā līmenī izvirzītās sasniedzamās Digitālās dekādes mērķrādītāju vērtības.
Ministru sanāksmes otrajā sesijā tiks runāts par Digitālo tiesību īstenošanas nodrošināšanu. Kā rakstīts ziņojumā, ES tiesību un vērtību aizsardzības nodrošināšana digitālajā laikmetā ir viens no aktuālākajiem izaicinājumiem, kas izriet no straujajām tehnoloģiju izmaiņām.
Latvijas ieskatā būtiska ir ne tikai digitālo risinājumu un tehnoloģiju attīstīšana. Tam paralēli nepieciešams strādāt pie šo tehnoloģiju drošības, lai apzinātu iespējamos draudus un ieviestu atbilstošus drošības pasākumus, mazinātu un novērstu datu ļaunprātīgu izmantošanu, kiberuzbrukumus, kā arī sabiedrības prasmēm šīs tehnoloģijas droši izmantot.
Latvija uzsver, ka, ņemot vērā lielo ietekmi, kādu mākslīgā intelekta izmantošana informatīvajā vidē rada uz cilvēkiem un sabiedrību, īpaša uzmanība ir pievēršama sociālās atbildības, cilvēktiesību, ietekmes uz demokrātiju un ētikas jautājumiem saistībā ar mākslīgā intelekta dizainu un tā izmantošanu.
Mākslīgā intelekta mehānismi esot kļuvuši par informatīvās vides neatņemamu daļu, un tie ietekmē tādus demokrātijas procesam svarīgus elementus, kas saistīti ar sabiedrības viedokļa veidošanos, informācijas pieejamību, uzticamību un caurskatāmību. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvus, uzticamus, un drošus datus un informāciju, no kā mākslīgais intelekts mācās un veido neiroloģiskās saites, kas nepieciešamas, piemēram, ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam.
Trešā sanāksmes sesija būs par telekomunikāciju nākotni. Ziņojumā norādīts, ka telekomunikāciju nozare piedzīvo dziļas pārmaiņas un saskaras ar izaicinājumiem, kas prasa lielas investīcijas. ES un nacionālajam tiesiskajam regulējumam ir jāpielāgojas pašreizējai realitātei, globalizācijai, jaunu un nozīmīgu dalībnieku parādīšanās brīdim, jaunām tirgus struktūrām, kā arī inovatīvām tehnoloģijām.
Latvija iestājas par godīgu konkurenci un līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem digitālā tirgus dalībniekiem un kopumā atbalsta iniciatīvu, ka lielu tīkla noslodzi radoši satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji, piedalās elektronisko sakaru tīkla izvēršanas izmaksu segšanā.
