18. martā Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, kuru iznākumu droši var prognozēt jau iepriekš – arī nākamos sešus gadus Kremļa saimnieka amatā paliks Vladimirs Putins, kurš Krievijā pie varas ir jau kopš 2000. gada. Pārējie septiņi kandidāti galvenokārt pilda svītas lomu, un, lai gan katram no viņiem varētu būt kāds lokāls mērķis, šo V. Putina pretinieku galvenais uzdevums ir radīt iespaidu, ka vēlētājiem tiek piedāvātas demokrātiskas izvēles iespēja.
Taču pavisam bez intrigas 18. marta vēlēšanas nav palikušas. Krievijas līderim ir svarīgi radīt iespaidu, ka viņš bauda ļoti plašu atbalstu sabiedrībā - atšķirībā no par kandidātu nereģistrētā galvenā opozicionāra Alekseja Navaļnija, kurš aicina balsošanu boikotēt. Tādēļ Kremlis ļoti vēlas, lai vēlēšanu rezultāti atspoguļotu tā dēvēto Formulu 70/70 - proti, šajā pasākumā piedalītos vismaz 70% Krievijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem vismaz 70% nobalsotu par V. Putinu.
Cīņa par aktivitāti
Rietumu politologi un mediji norāda, ka nodrošināt iecerēti lielo vēlētāju aktivitāti būs sarežģīti. Pat 2012. gada prezidenta vēlēšanās, kas notika apstākļos, kad vēl nebija novērojama tāda apātija un letarģija iedzīvotāju vidū, piedalījās tikai 65% balsstiesīgo. To, ka šajās vēlēšanās V. Putinam nav alternatīvas, un, ja kāds no viņa sāncenšiem iegūs 10% balstu, tas jau tiks uzskatīts par ievērojamu panākumu, vienlīdz labi apzinās gan prezidenta piekritēji, gan pretinieki, norāda laikraksts Independent. Ja ir tā, kādēļ gan tērēt laiku, piedaloties balsojumā, kurā rezultāts jau ir zināms?
Nav šaubu, ka vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai tiks izmantoti jau gadiem ilgi Krievijā aprobētie līdzekļi. Potenciālos balsotājus, it sevišķi budžeta jomā strādājošos, priekšniecība aktīvi skubinās doties pildīt pilsoņu pienākumu, lielajos uzņēmumos, kuru vadība ir cieši saistīta ar varasiestādēm, tiks organizēts transports, kas nogādās balsotājus iecirkņos (un reizēm ne vienā vien), pie balsošanas vietām rīkos loterijas un dažādas atrakcijas, un, kā ironiski raksta Independent - «par pazeminātu cenu pārdos desas». Lieki piebilst, ka izklaides pasākumus, kas nav saistīti ar vēlēšanām, šajā dienā Krievijā pieņemts aizliegt. Oficiālais skaidrojums - policijai nebūs iespēju tajos garantēt drošību, jo visi resursi būs novirzīti balsošanas procesa normālai nodrošināšanai. Piemēram, Krievijas futbola premjerlīgas vadībai februārī tika atgādināts, ka uz citiem datumiem jāpārceļ 18. martā ieplānotās spēles.
Vēlēšanu datums ir izvēlēts tālredzīgi, jo 18. martā apritēs tieši četri gadi, kopš Krievija anektēja Krimu. Varasiestādēm lojālajos televīzijas kanālos, vēstot par gatavošanos vēlēšanām, gandrīz vienmēr tiek piebilsts, ka tieši šajā dienā pirms četriem gadiem «Krima atgriezās Krievzemes klēpī», un likts saprast, ka cilvēki, kuri dosies balsot, šādā veidā paudīs arī savu atbalstu Krimas atgūšanai. Krievijas propagandas mašīna izmanto arī ierasto ārējo ienaidnieku kārti - gan televīzijā, gan citos medijos tiek izplatītas baumas, ka rietumnieki (parasti tiek minēti amerikāņi) varētu censties iejaukties vēlēšanu norisē, tādēļ Krievijas pilsoņiem jābūt modriem un mobilizētiem, citiem vārdiem sakot, jāiet balsot.
Vienlaikus tiek izmēģināts jauns paņēmiens, kura mērķis acīmredzot ir iesaistīt vēlēšanu procesā gados jaunākus vēlētājus, kuri tradicionālo mediju (televīzijas vai avīžu) vietā priekšroku dod interneta sociālajiem tīkliem vai tādām platformām kā Instagram. Jau vairāk nekā mēnesī pa Krievijas interneta segmentu klejo tā dēvētie vīrusu video un mēmes, kas nosacīti sadalāmi divos blokos. Pirmais bloks nosaukts par Vēlēšanas - tikai pieaugušajiem. Tā galvenās varones ir pavedinoša izskata daiļavas, kuras atsakās ielaisties tuvākās attiecības ar tiem puišiem, kuri nav devušies balsot, jo tas nozīmē, ka viņi vēl nav pieauguši. Kas notiek vēlēšanu kabīnē, paliek vēlēšanu kabīnē, Sekss un vēlēšanas domāti tikai pieaugušajiem - ar šādiem un līdzīgiem lozungiem kampaņas autori, kuri, protams, palikuši anonīmi, cenšas pārliecināt jauniešus, ka balsot ir seksīgi. «Mūsu vēlēšanas jau tāpat līdzinās festivālam, varētu pat sacīt, ka karnevālam, bet karnevālā erotika ir atļauta,» sarunā ar AFP smaidot sacījis neatkarīgais krievu politologs Konstantīns Kalačevs.
Krietni kritiskāka attieksme gan Krievijas liberālajā sabiedrībā, gan ārzemēs ir pret citu internetā izplatīto sociālo reklāmu, kurā uzsvars likts uz tradicionāli konservatīvās sabiedrības nepatiku pret cittautiešiem un seksuālajām minoritātēm. Šī video galvenais varonis, kurš nav devies balsot, nākamajā rītā spiests konstatēt, ka jauns prezidents jau ievēlēts bez viņa ziņas un pieņemti likumi, saskaņā ar kuriem katrai ģimenei kādu laiku jāuztur bez pajumtes palicis homoseksuālists, bet vīriešiem obligātais iesaukums armijā pagarināts līdz 60 gadu vecumam, turklāt dienēt nākas kopā ar tumšādainajiem.
Paša izvēlētie pretinieki
«Vēlēšanās piedalīsies tikai Putins un tie pretinieki, kurus viņš pats būs izvēlējies,» janvārī prognozēja A. Navaļnijs, un gan liberāļi Krievijā, gan vairums politologu aiz tās robežām atzīst, ka šī prognoze ir piepildījusies. Lēmumu, vai tas vai cits pretendents oficiāli reģistrējams kā kandidāts uz prezidenta amatu, protams, pieņem Centrālā vēlēšanu komisija, taču tās spēkos ir likumus traktēt dažādi, atkarībā no tā, kā to vēlas Kremļa saimnieks. Bet V. Putins bija ieinteresēts trijās lietās. Pirmkārt, sāncenšiem bija jābūt pietiekami daudziem un ideoloģiskā ziņā atšķirīgiem, lai varētu apgalvot, ka vēlētājiem ir dota demokrātiskas izvēles iespēja. Otrkārt, vismaz dažiem no šiem sāncenšiem bija jābūt pietiekami spilgtiem vai skandaloziem, lai radītu iedzīvotājos interesi par vēlēšanu procesu. Un treškārt - starp viņiem nedrīkstēja būt kāds, kuram ir pa spēkam atņemt V. Putinam nozīmīgu skaitu balsu. No tiem, kuri vēlējās kandidēt, beidzamajam kritērijam atbilda vien A. Navaļnijs, kas kopā ar vēl 28 pretendentiem neizturēja Centrālās vēlēšanu komisijas atlasi.
SKAĻĀKĀ KRITIĶE. Līdz šim ar skaļāko Vladimira Putina kritiku izcēlusies šovbiznesa zvaigzne Ksenija Sobčaka, kurai Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pārmetis sadarbošanos ar Kremli / Scanpix
Svētdien, kad gandrīz 109 miljoniem Krievijas balsstiesīgo iedzīvotāju būs iespēja apmeklēt kādu no 94 500 valstī ierīkotajiem vēlēšanu iecirkņiem (vēl 369 ierīkoti ārzemēs un paredzēti tur dzīvojošajiem 1,8 miljoniem Krievijas pilsoņu), viņiem būs jāizdara izvēle starp astoņiem kandidātiem. Starp viņiem ir jau no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma pazīstamie prezidenta vēlēšanu kampaņu veterāni - ultranacionālistiski noskaņoto liberāldemokrātu līderis Vladimirs Žirinovskis un liberālās kustības Jabloko vadītājs Grigorijs Javļinskis, tāpat pie politikas ilgdzīvotājiem var pieskaitīt nacionālistu Sergeju Baburinu, kurš balotējas kā Krievijas vistautas savienības kandidāts. Turīgos uzņēmējus vēlēšanās pārstāv prezidenta pilnvarotais mazā un vidējā biznesa jautājumos Boriss Titovs (partija Izaugsme (Rost)) un Ļeņina vārdā nosauktās padomju saimniecības (sovhoza) vadītājs Pāvels Grudiņins, kuru vēlēšanām deleģējusi Krievijas Komunistiskā partija. Savukārt jauno paaudzi pārstāv liberālo ideju un Rietumu vērtību kvēlā aizstāve šovbiznesa zvaigzne Ksenija Sobčaka un partijas Krievijas komunisti vadītājs neostaļinists Maksims Suraikins.
Svīta attaisno Kremļa cerības
Mediji un interneta komentētāji jau labu laiku sacenšas asprātībās, kā šos kandidātus nosaukt - vieni dēvē viņus par Putina svītu, citi - par ceļojošās cirka trupas dresētajiem dzīvniekiem, vēl citi par marionetēm, kas rīkojas vien tā, kā saimnieks vēlas. Bet saimnieks (V. Putins) vēlas, lai tiktu sarīkots šovs jeb balagāns, kas, no vienas puses, palielinātu interesi par vēlēšanām, bet, no otras, - skaidri demonstrētu vēlētājiem, ka reālas alternatīvas V. Putinam nav. Lieki piebilst, ka Krievijas līderis atteicies nolaisties līdz pārējo kandidātu līmenim un piedalīties televīzijas debatēs, un tagad var tikai jūsmot par V. Žirinovska rupjajām tirādēm, kas galu galā izprovocēja K. Sobčaku apliet viņu ar ūdeni un noveda pie haosa televīzijas studijā.
«Šīs sadursmes nepieciešamas tādēļ, lai atradinātu Krievijas vēlētājus no pašas domas par kādu politisko sāncensību un pārliecinātu, ka Putins ir vienīgā saprātīgā alternatīva frīkiem, kuri tajā visā piedalās,» norāda The Times. Zīmīgi, ka īsi pirms haosa sākšanās, tieši uz to pašu norādīja arī K. Sobčaka, paziņojot, ka «visa šī maskarāde» sarīkota tikai tādēļ, lai televīzijas skatītājiem skaidri liktu saprast, ka valstī ir un var būt tikai viens prezidents - V. Putins.
INTRIGAS NAV. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, par kura uzvaru 18. marta vēlēšanās nav šaubu, uzskata zem sava goda debatēt ar citiem kandidātiem, taču ir gatavs rīkot vērienīgus mītiņus, kuriem jāapliecina - viņu atbalsta «visa Krievija» / Scanpix
Le Journal du Dimanche uzsver, ka tieši 36 gadus vecā K. Sobčaka ir šīs vēlēšanu kampaņas patīkamais pārsteigums. Pateicoties A. Navaļnijam, kuru Rietumos uzskata par teju vai vienīgo vērā ņemamo opozicionāru, bija plaši izplatīts viedoklis, ka K. Sobčakas dalība vēlēšanās ir tikai un vienīgi Kremļa projekts un viņa izvairīsies no pārāk skarbas sava tēva kādreizējā padotā un ģimenes drauga V. Putina kritizēšanas. Taču K. Sobčaka savos izteikumos ir pietiekami asa, kritizējot Krievijas ārpolitiku, bieži vien runājot par valsts augstākajos varas ešelonos valdošo korupciju, iestājoties par seksuālo minoritāšu tiesībām un tamlīdzīgi. Un, ja nebūtu viņas, diez vai Kremlim lojālajos televīzijas kanālos tiešraidē būtu izskanējis apgalvojums, ka vēlēšanas ir farss un Krievijas lielākā problēma ir tā, ka jau 18 gadus valstī pie varas ir viens un tas pats cilvēks. Le Journal du Dimanche izsaka versiju, ka K. Sobčaka varētu gatavot augsni jau nākamajām, 2024. gada vēlēšanām, kurām beidzot vajadzētu notikt bez V. Putina piedalīšanās (tā viņš vismaz pagājušonedēļ solīja). Tāpat izskanējušas baumas, ka viņa varētu pretendēt uz Sanktpēterburgas mēra amatu.
Atmaskotais komunists
Zīmīgi, ka daudzajās intervijās visi septiņi V. Putina pretinieki atzinuši acīmredzamo - vēlēšanās viņi piedalās, bet tā īsti uz uzvaru nepretendē. Kādēļ tad šīs kandidatūras ir izvirzītas? Par V. Žirinovski viss ir skaidrs. Pirmkārt, piedalīšanās prezidenta vēlēšanās viņam ir asinīs, turklāt, neraugoties uz cienījamo vecumu (71 gads), šis politiķis kā zivs ūdenī jūtas, ja jāsarīko kāds skandāls un jāpievērš sev uzmanība. Otrkārt, Kremlis V. Žirinovski jau gadiem ilgi izmanto, lai pārbaudītu elektorāta reakciju uz idejām, kuras pie varas esošie paši neriskē skaļi paust.
Šķiet, ka, lielākoties ieraduma vadīts, vēlēšanās kandidē arī 65 gadus vecais G. Javļinskis, kas sarunā ar Financial Times sacījis, ka vēlējies izmantot šo tribīni, lai kritizētu Krievijas politiku attiecībā pret Ukrainu un uzsvērtu, ka nepieciešama akcentu maiņa valsts ekonomikā un godīga valdība, kura nerūpētos tikai par sev pietuvināto uzņēmēju interesēm. Taču ir jautājums, vai kluso un inteliģento G. Javļinski kāds šajā mākslīgi radītajā priekšvēlēšanu troksnī vispār sadzirdēs.
59 gadus vecais S. Baburins un 39 gadus vecais M. Suraikins ir acīmredzami margināli kandidāti, kuru loma priekšvēlēšanu kampaņas laikā, šķiet, ir novirzīt sabiedrības uzmanību no tām nozīmīgajām problēmām, par kurām cenšas runāt K. Sobčaka, G. Javļinskis un abi turīgākie kandidāti - vienaudži (58 gadi) B. Titovs un P. Grudiņins.
B. Titovs, kas ir uzskatāms par brīva tirgus apoloģētu, jau labu laiku cenšas panākt, lai tiktu mazināts dažādo valsts noteikto regulējumu un pārbaužu slogs biznesmeņiem, uzsverot, ka tas kalpo kā korupcijas augsne negodprātīgiem ierēdņiem. Viņš arī atbalstījis ideju aktīvāk amnestēt uz ārzemēm pārbēgušos lielos uzņēmējus, kuri atmaksājuši savulaik Krievijā nesamaksātos nodokļus.
Uz lielāku sociālo taisnīgumu aicinājis arī P. Grudiņins, kas diezgan pārsteidzoši izvirzīts par Komunistiskās partijas kandidātu - tās mūžīgā pretendenta Genādija Zjuganova vietā. Laikraksts Handelsblatt vēsta, ka rekomendāciju par šādu rokādi G. Zjuganovs saņēmis no Kremļa, un tās iemesls bijis tas pats vecais - palielināt interesi par vēlēšanām. Krievijas mediji aizrautīgi ziņojuši, cik lieliski darbojas sovhozs, kas ar zemenēm apgādā teju visu Maskavu, vēstījuši par to, ka liela daļa peļņas tiek ieguldīta modernas infrastruktūras (mājokļu, bērnudārzu, kultūras iestāžu) celtniecībā un rakstījuši par lielajām algām. Taču tas viss notika, kamēr P. Grudiņina reitings nepārsniedza 8%, kas viņam atvēlēti Kremlī. Tiklīdz kandidāta popularitāte draudēja kļūt lielāka, mediju tonis mainījās. Pēkšņi atklājies, ka P. Grudiņins vairs nav sovhoza vadītājs, bet gan tā daļu īpašnieks, turklāt patiesībā tas nav nekāds sovhozs, bet gan slēgta tipa akciju sabiedrība Ļeņina vārdā nosauktā padomju saimniecība, kas lielāko peļņu gūst nevis no lauksaimniecības produkcijas ražošanas, bet gan dārgās Piemaskavas zemes iznomāšanas. Laikraksta Soveršenno sekretno marta numurā publicēts iespaidīgs P. Grudiņinu atmaskojošs raksts, kurā uzsvērts, ka viņš nav deklarējis ārvalstu banku kontos esošo naudu, ap miljonu dolāru, bet viņa dēliem Artjomam un Antonam ir īpašumi un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kapitālistiskajās ārzemēs - pirmajam Latvijā, otrajam Spānijā.
