Sestdien noslēdzas pašvaldību vēlēšanas, un jau svētdienas rītā būs zināmi to provizoriskie rezultāti, kas ļaus noteikt galvaspilsētas attīstības kursu nākamajiem četriem gadiem. Politiķi, kas savu kampaņu sākumā pauda neiedragājamu pārliecību, ka vēlēšanās uzvarēs, nu kļuvuši piesardzīgāki. Sākotnējo pārliecību par saviem spēkiem nav zaudējis vien Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs.
Saskaņā ar pēdējiem publiski pieejamajiem reitingiem Rīgā vislielāko vēlētāju atbalstu baudošā komanda joprojām ir Saskaņas un Gods kalpot Rīgai savienība. Pētījumu kompānijas Norstat veiktās aptaujas dati liecina, ka par viņiem gatavi balsot 41,2% vēlētāju Rīgā.
Ekrānšāviņš no avīzes
Neiedragājams optimisms
Taču J. Urbanovičs uzskata, ka vēlēšanu rezultāti partijai būs vēl labvēlīgāki - Saskaņa un Gods kalpot Rīgai iegūšot aptuveni 40 no 60 Rīgas domes mandātiem. Politiķa optimisms ir neiedragājams arī attiecībā uz mēra amatu - tajā arī nākamos četrus gadus atradīsies Nils Ušakovs.
Jāpiebilst, ka pašas Saskaņas rindās nav vienprātības, vai N. Ušakovs pelnījis turpināt vadīt Rīgu, un daudzi partijas biedri viņu izsvītros. Arī daļa kādreizējā Saskaņas elektorāta nav apmierināta ar partijas attālināšanos no «krievu partijas» lomas. «Tomēr plusiņu viņam būs vairāk nekā visiem pārējiem,» ir pārliecināts J. Urbanovičs.
Ekrānšāviņš no avīzes
Nilu gāzīs kolektīvi
Saskaņā ar reitingiem otrajā pozīcijā maratonā uz Rīgas domi atrodas Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai kopējais saraksts. Par to balsot ir gatavi 9,9% vēlētāju, taču saraksta līderis Mārtiņš Bondars prognozēt vēlēšanu rezultātus nevēlas. Ir sašķobījusies arī sākotnēja pārliecība, ka tieši Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienība būs tas politiskais spēks, kas «gāzīs Nilu».
«Pamata uzstādījums, ar ko iet mūsu apvienība, ir nomainīt esošo Rīgas domes vadību jeb gāzt Nilu. Mēs solām, ka nomainīsim vadību, un tas nozīmē, ka mēs pēc būtības neiebilstam pret tiem, kas arī gatavi mainīt domes vadību,» saka M. Bondars.
Tic prognozēm
9,3% vēlētāju atbalstu aptaujas sola Nacionālajai apvienībai, taču tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš izvēlas būt piesardzīgs. «Es neprognozēšu. Būšu piesardzīgs. Jācer uz labākiem rezultātiem, bet būsim piesardzīgi,» saka politiķis.
Savukārt Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns ir optimists un uzskata, ka aptaujas solītie 8,2% vēlētāju atbalsta gana droši materializēsies arī vēlēšanu rezultātos. «Domāju, ka astoņiem procentiem droši jābūt. Vēl ir daudz neizlēmušo, bet latviskā vēlētāja segments jau pirmajās divās dienās izrādījis lielāku aktivitāti nekā iepriekšējās vēlēšanās,» paužot cerību, ka labēji centrisko partiju atbalstošais elektorāts būs pārvarējis pasivitāti un aktivitāte vēlēšanās būs lielāka nekā 2013. gadā, kas teorētiski sola arī labākus rezultātus šiem labēji centriskajiem, saka E. Smiltēns.
Tiesa, cerībām par pieaugušu vēlētāju aktivitāti ir pamats. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtajiem datiem, Rīgā pirmajās divās vēlēšanu dienās nobalsojuši jau 7,6% balsstiesīgo rīdzinieku.
Ar 8,9% vēlētāju atbalstītās Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu Neatkarīgajai neizdevās sazināties, savukārt Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis nevēlējās zīlēt, vai aptaujas solītais 6,2% vēlētāju atbalsts sakritīs ar vēlēšanu rezultātiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Kārdinošas vīzijas
Kopumā labēji centriskajos spēkos virmo manāms optimisms, kas mijas ar satraukumu par pēdējās dienās izvērsto N. Ušakova kampaņu, kurā Rīgas mērs atmasko visu vērā ņemamo konkurentu vēlēšanu programmās iekļautos utopiskos solījumus.
Pati optimistiskākā Neatkarīgās uzklausītā vēlēšanu rezultātu prognoze vēsta, ka Saskaņai/GKR neizdosies iegūt pat 30 mandātus un nākamos četru gadus noteicošie spēki Rīgas domē būs M. Bondara un Nacionālās apvienības Baibas Brokas komandas, kurām ar dažiem mandātiem palīdzēs Vienotība un J. Bordāna saraksta līdere Juta Strīķe.
Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas attīstībai
Mārtiņš BONDARS
Politikā pirmos soļus spēris 1998. gadā, kad kļuva par tā laika premjerministra Viļa Krištopana biroja vadītāju. Jau 1999. gadā kļuva par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. Atstājot šo amatu, kļuva par nu jau bankrotējušās Latvijas Krājbankas vadītāju. 2014. gadā no Latvijas Reģionu apvienības startēja ES Parlamenta vēlēšanās, taču neveiksmīgi. Tā paša gada rudenī piedalījās Saeimas vēlēšanās, kurās, lielā mērā pateicoties kolorītajam Artusam Kaimiņam, saraksts ieguva astoņus mandātus. Viņš vēlējies kļūt arī par Valsts prezidentu, taču šajā cīņā, par spīti tam, ka sabiedrībā bija populārākais kandidāts, zaudēja Raimondam Vējonim.
Saskaņa, Gods kalpot Rīgai
Nils UŠAKOVS
Pateicoties Jānim Urbanovičam, bijušais žurnālists politikā iesaistījās 2005. gadā un uzreiz kļuva par Saskaņas centra priekšsēdētāju. Nokļūstot partijas vēlēšanu saraksta pašā galvgalī, 2006. gadā tiek ievēlēts Saeimā, bet pamet to, lai kandidētu 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā, un kļūst par mēru. Kopš tā laika veidojot ciešu koalīciju ar Latvijas Pirmo partiju/LC, bet vēlāk ar uz tās pīšļiem dibināto Gods kalpot Rīgai, opozīcijas ietekmi Rīgas domē praktiski pielīdzinājis nullei. Aicinājis un pats nobalsojis par otru valsts valodu - krievu valodu.
Vislatvijas sociāldemokrātu kustība Par neatkarīgu Latviju
Juris ŽURAVĻOVS
Ilggadējs Latvijas politikas kreisā spārna aktīvists. Viņa politisko orientāciju uzskatāmi ilustrē efektīgi protesti pret Latvijas iestāšanos ES un eiro ieviešanu, kā arī fakts, ka Par neatkarīgu Latviju līdz ar citiem politiskajiem spēkiem veido arī partija Par brīvību, sociālo taisnību un līdztiesību, kuras abreviatūra krievu valodā ir ЗаСССР (ParPSRS). Līdz šim, pārsteidzot ekspertus, vairākkārt bijis ievēlēts Rīgas domē.
KPV LV
Atis ZAKATISTOVS
Filozofijas doktora grādu Otavas universitātē Kanādā ieguvušais A. Zakatistovs politikā parādījās līdz ar Artusa Kaimiņa nokļūšanu Saeimā. Sākotnēji turējās ēnā kā A. Kaimiņa palīgs Saeimā, bet, nodibinoties partijai KPV LV, kļuva skaidrs, ka partijā viņa ietekme ir daudz lielāka, par spīti nominālajam amatam - valdes priekšsēdētāja vietnieks. Pirms iesaistīšanās politikā pelnījis kā biznesa ētikas un komunikācijas konsultants.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Baiba BROKA
NA B. Broku Rīgas mēra amatam virza jau otro reizi. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā starp labēji centriskajām partijām apvienībai bija labākie rezultāti, taču nepietiekami, lai varētu cerēt uz mēra amatu. Bijusi padomniece vairākiem tieslietu ministriem, 2009. gadā neveiksmīgi kandidēja ES Parlamenta vēlēšanās. Bijusi arī tieslietu ministre, taču viņai tika liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, un viņa demisionēja. Šobrīd vada Latvijas Biatlona federāciju un līdztekus darbam Rīgas domē strādā vēl vairākos amatos, ar ko izpelnījusies sabiedrības kritiku, jo tiek apšaubīta viņas spēja pilnvērtīgi pildīt deputāta pienākumus. Ir ģimenes draugi ar pašreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova sievu.
Eiroskeptiķu rīcības partija
Igors MEĻŅIKOVS
Politikā ienāca 2009. gadā ar Saskaņas centra starpniecību un kandidēja pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā. Neveiksmīgi. Taču jau 2010. gadā tika ievēlēts 10. Saeimā un mandātu ieguva arī ārkārtas 12. Saeimas vēlēšanās, bet sadarbība ar Saskaņu viņam neizvērsās veiksmīga. Atšķirīgu politisko uzskatu dēļ politiķis tika brīdināts, ka turpmāk Saskaņas vēlēšanu sarakstos netiks iekļauts. Paziņojot, ka Saskaņa nodod savus ideoloģiskos principus, viņš 2014. gadā no partijas izstājās un piekļāvās eiroskeptiķiem, kandidēja arī uz 12. Saeimu, taču netika ievēlēts.
Vienotība
Vilnis ĶIRSIS
Politikā viņš ienāca, pateicoties eksprezidenta Valda Zatlera politprojektam - Zatlera Reformu partijai. Startējot ārkārtas Saeimas vēlēšanās, viņš mandātu neieguva, taču Saeimā iekļuva ar tā dēvēto mīksto mandātu - uz laiku, kamēr partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis pildīja ministra pienākumus. 2013. gadā ar reformistiem kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, bet neveiksmīgi. Zatlera projektam izjūkot, viņš piekļāvās Vienotībai un 2014. gada vēlēšanās, pateicoties individuālai kampaņai, iekļuva 12. Saeimā.
No sirds Latvijai
Diāna NOVICKA
Šķiet, visnesagatavotākā kandidāte cīņai par Rīgas mēra amatu, taču iespējams, ka padziļināta interese par pārmaiņu vadīšanu un pretestību pārvarēšanas taktikām un to izpēti viņai šajā cīņā varētu palīdzēt. Politikā startēja 12. Saeimas vēlēšanās, kad iestājās bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītajā partijā No sirds Latvijai, taču vēlēšanās mandātu neieguva. Par spīti neveiksmei un nīkuļojošajiem partijas reitingiem, organizāciju nav pametusi.
Zaļo un zemnieku savienība
Armands KRAUZE
Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs politikā startēja līdz ar 2010. gada Saeimas vēlēšanām. Kaut arī tika ievēlēts, viņš mandātu nolika, lai strādātu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Arī viņš 2013. gadā, pārstāvot Latvijas Zemnieku savienību, kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, bet neveiksmīgi. Startēšana ES Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā bija neveiksmīga, taču tā paša gada Saeimas vēlēšanās viņš atkal ieguva deputāta mandātu. Pašlaik ir Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, un tiek uzskatīts, ka partija viņu mērķtiecīgi gatavo, lai nākotnē A. Krauze varētu ieņemt premjerministra amatu.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Normunds VILNĪTIS
Ilggadējs LSDSP biedrs. Partiju pameta vien uz laiku, kamēr bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks - no 2009. gada marta līdz 2011. gada jūnijam. No šī amata viņu atbrīvoja saskaņā ar ģenerālprokurora vadītās darba grupas rekomendāciju. Komisija kopumā vērtēja 13 iespējamos N. Vilnīša pārkāpumus un secināja, ka desmit gadījumos notikuši sistemātiski dažādu likumu un normatīvo aktu pārkāpumi. Pēc amata zaudēšanas N. Vilnītis vairākkārt publiskajā telpā paudis viedokli, ka bijis vien politisko intrigu upuris, jo ar savu darbību traucējis politiskajai elitei.
Jaunā konservatīvā partija
Juta STRĪĶE
Ilggadēja tiesībsargājošo iestāžu darbiniece, bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece un virzīta priekšnieka amatam, taču kandidatūra neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Iekšēju ķīviņu dēļ pēc tam, kad tika pazemināta amatā, tika no biroja atlaista. Neraugoties uz to, ka neoficiāli jau ilgāku laiku runāja par viņas iesaistīšanos politikā, par savu piesliešanos bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izveidotajai partijai paziņoja tikai šā gada sākumā. Partija oficiāli paziņojusi, ka, iekļūstot Rīgas domē, ar valdību veidojošo partiju frakcijām nesadarbosies.
