Svētdiena, 23.aprīlis
Politika | 18.aprīlis, 8:33
Uldis Dreiblats, Ritums ROZENBERGS

Cita patiesība par Donalda Trampa pratināšanu

ASV tomēr ir atsaukušas uz Latvijas 2014. gada tiesiskās palīdzības lūgumu nopratināt tobrīd tikai uzņēmēju un miljardieri, šobrīd jau ASV prezidentu Donaldu Trampu tā dēvētās oligarhu krimināllietas ietvaros, liecina oficiālā informācija, ko Neatkarīgā saņēma no ASV vēstniecības Latvijā.

Šā gada 6. aprīlī Neatkarīgās publikācijā tika apšaubīts, vai ir jēga slēgt divpusēju vienošanos tiesiskās palīdzības jomā starp Latviju un ASV, ja viena valsts šīs vienošanās ietvaros pieļauj savā teritorijā veikt pat specoperācijas pret saviem pilsoņiem, turpretī otra pat neatbild uz tiesiskas palīdzības lūgumiem. Šādas šaubas varēja izteikt, jo Neatkarīgās rīcībā bija nonākusi informācija, ka Latvija 2014. gada 21. februārī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu ASV nopratināt D. Trampu par to, vai viņš pazīst un ir ticies ar Latvijas politiķi Aināru Šleseru. Tobrīd Neatkarīgās rīcībā bija neoficiāla informācija, ka tiesiskās palīdzības lūgums palicis bez atbildes, jo nozieguma neesamības dēļ šobrīd jau izbeigtās t. s. oligarhu lietas materiālos, kas apkopoti pat 117 sējumos, bija iekļauts pats tiesiskās palīdzības lūgums, turpretī atbilde uz to materiālos nebija iekļauta.

ASV saistības pildījušas

Pēc šīs publikācijas ar Neatkarīgo sazinājās ASV vēstniecības Latvijā amatpersonas un informēja, ka laikrakstā publiskota nepatiesa informācija: ASV divpusējo vienošanos par sadarbību tiesiskās palīdzības jomā ir ievērojušas. No vēstniecības saņemtās informācijas nepārprotami secināms, ka ASV ir atsaukušās tiesiskās palīdzības lūgumam un procesuālās darbības ir veiktas. Detalizētu informāciju par to, kādas tieši darbības - vai ir veikta D. Trampa pratināšana vai intervēšana - ASV nesniedz. Uz jautājumiem saistībā ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildi Neatkarīgā no ASV vēstniecības Latvijā saņēma sekojošu atbildi: «Amerikas Savienotās Valstis augstu vērtē tuvās, uz sadarbību balstītās attiecības ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm. Jau daudzus gadus mēs kopīgi strādājam pie sabiedrības aizsardzības un noziedznieku vešanas taisnas tiesas priekšā abās valstīs, ieskaitot Latvijas-ASV valdību līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās. ASV Tieslietu departaments nesniedz komentārus par konkrētiem palīdzības lūgumiem un informāciju, kas nosūtīta līguma ietvaros. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka ASV valdība visus starpvalstu līgumus uztver kā daļu no tās federālās likumdošanas un pieliek visas pūles, lai izpildītu saistības un nosacījumus, kas šajos līgumos ietverti.»

Līdz ar to Neatkarīgā atsauc iepriekš pausto informāciju par to, ka ASV nav sniegušas atbildi uz Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumu, un atvainojas.

Pētījumi turpinās

Vēloties noskaidrot «oligarhu» krimināllietas tapšanas un tās norises detaļas, aprīļa sākumā Neatkarīgā nosūtīja vairākus jautājumus KNAB, kā arī oficiālu lūgumu ļaut ar šo izbeigto krimināllietu iepazīties. Pagaidām atbilde nav saņemta. Īsi pirms Lieldienām Neatkarīgā saņēma starpatbildi, ka atbilde tiekot gatavota.

«Oligarhu» krimināllietā tika veiktas 42 nepārprotami demonstratīvas kratīšanas, tai skaitā divu žurnālistu darba vietā; nopratinātas gandrīz simt personas, nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi ASV, Norvēģijai, Igaunijai, Šveicei; kopš 2009. gada veikta apjomīga personu izspiegošana; krimināllieta vairāku gadu garumā tika izmantota, lai grautu daudzu politiķu un uzņēmēju reputāciju; tā tika izmantota, lai pamatotu nepieciešamību tobrīd pirms pusgada ievēlētas Saeimas atlaišanu un sagatavotu bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotās partijas uzvaru 2011. gada Saeimas vēlēšanās (kas gan izrādījās visīstākā Pirra uzvara).

Pirms Lieldienām bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis Neatkarīgajai sniedza interviju par šīs krimināllietas pirmsākumiem un atklāja, ka aiz tās cieši stāvējušas konkrētas ietekmīgas personas Latvijas politikā. Šī intervija tiks publiskota kādā no tuvākajiem Neatkarīgās numuriem.

Jau šobrīd Neatkarīgā ir guvusi nepārprotamus pierādījumus, ka «oligarhu» krimināllieta izmantota varas pārdalei Latvijas politikā.

Īpašas pētīšanas vērta ir arī kādai pagaidām nenoskaidrotai personai 2014. gada sākumā (t.i., trīs gadus pēc t.s. oligarhu lietas uzsākšanas, kad tās izmeklēšana jau sāka izplēnēt) radusies ideja, ka būtu jāpapratina amerikāņu miljardieris D. Tramps, kuram, visticamāk, tobrīd nebija ne mazākās nojausmas, kādās Latvijas iekšpolitiskajās intrigās viņu grib iepīt.

Nav neiespējami, ka «oligarhu» krimināllietu kāds varētu būt vēlējies izmantot savstarpējo rēķinu kārtošanai ASV iekšpolitikā. Lai arī D. Tramps sevi kā kandidātu ASV prezidenta vēlēšanām publiski pieteica tikai 2015. gada 16. jūnijā, jau 2014. gada februārī daudziem nebija noslēpums, ka miljardieris cīnīsies par savas kandidatūras virzīšanu no Republikāņu partijas ASV prezidenta vēlēšanām. Viņa sasaisti ar «oligarhu» krimināllietu, kurā iejaukti uzņēmēji un politiķi no Latvijas un Krievijas, D. Trampa politiskie konkurenti varētu izmantot priekšvēlēšanu laikā.

Senas saites

Jāatgādina, ka kāds nopietns avots Neatkarīgajai pastāstīja - D. Tramps 2008. gada jūlijā ir bijis Rīgā, lai klātienē apskatītu Zaķusalu - vietu iespējamam daudzmiljonu kopprojektam ar Krievijas miljonāriem. Neatkarīgās avots D. Trampa vizīti atminējās pat sīkās detaļās.

Informācija par D. Trampa, A. Šlesera un Igora Krutoja plāniem Rīgā, Zaķusalā, publiski pirmo reizi izskanēja 2011. gada vasarā (t. i., trīs gadus pēc iespējamās D. Trampa vizītes Latvijā). Tad Saeimas deputāts (tobrīd - LPP/LC) A. Šlesers preses konferencē paziņoja par sarunām ar ASV miljardieri D. Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā. «Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju,» žurnālistiem toreiz stāstīja A. Šlesers. Preses konferencē Krievijas miljonārs Igors Krutojs apstiprināja A. Šlesera teikto: «Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja Jaunais vilnis, kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban Jaunais vilnis galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju.»

Dažas dienas pēc šīs preses konferences KNAB izsauca uz pratināšanu I. Krutoju un dažus viņa kolēģus - ietekmīgus Krievijas uzņēmējus. Šī KNAB procesuālā darbība, par kuru arī tika noplūdināta informācija pietuvinātiem žurnālistiem, izsauca gan skarbu nosodījumu politiskajās un biznesa aprindās, gan sajūsmu Jaunā viļņa pretiniekos un bagātu cilvēku nīdējos.