Migrācijas krīzes risinājuma meklējumi un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bija galvenie jautājumi, kurus samitā Maltas galvaspilsētā Valletā plānojuši apspriest ES valstu un valdību vadītāji.
Taču savas korekcijas ieviesusi jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un viņa pirmie enerģiskie soļi, kas Eiropā uztverti ar ļoti lielu satraukumu. Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks pat uzskata, ka D. Tramps rada ES tikpat lielus draudus kā Krievija, Ķīna, islāma radikāļi un vietējie populisti.
Šīs nedēļas sākumā izplatītā D. Tuska atklātā vēstule ES dalībvalstu līderiem nav nekāds programmatisks dokuments, tomēr šķiet, ka tā uzdos toni šodienas samita norisei, norāda AFP. «ASV jaunās administrācijas satraucošie paziņojumi... padara mūsu nākotni ļoti neprognozējamu,» savā vēstulē rakstījis D. Tusks. Viņš atgādinājis D. Trampa skeptiskos izteikumus par NATO lomu (vēlāk ASV prezidents gan atturējies no līdzīgas retorikas), Apvienotās Karalistes premjeres Terēzas Mejas apsveikšanu ar Brexit (turklāt D. Tramps piebildis, ka lēmums par izstāšanos no ES bijis «ļoti gudrs»), vērsis uzmanību uz D. Trampa koķetēšanu ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, kā arī jaunā ASV prezidenta plānoto «protekcionisma politiku», kas sagraus pašreizējo globālo tirgus kārtību un, protams, atstās negatīvu iespaidu uz ES un ASV tirdznieciskajām attiecībām. «Vašingtonā notiekošās pārmaiņas sarežģītā situācijā nostāda Eiropas Savienību,» rakstījis D. Tusks, uzsverot, ka vienīgā iespējamā atbilde šādā situācijā ir Eiropas integrācijas stiprināšana. «Eiropas Savienības sairšana nenovedīs pie tās dalībvalstu mītiskās pilnās suverenitātes atjaunošanas, bet gan pie tā, ka tās kļūs pilnībā atkarīgas no lielvarām: ASV, Krievijas un Ķīnas. Tikai paliekot kopā, mēs spējam būt patiesi neatkarīgi,» D. Tuska vēstījumu citē Reuters.
Gan D. Tusks, gan citas Briseles amatpersonas, gan arī atsevišķu ES dalībvalstu pārstāvji kritiski vērtējuši D. Trampa rīkojumu uz laiku aizliegt iebraukt ASV septiņu, lielākoties musulmaņu apdzīvoto, valstu pilsoņiem. Protams, ka pieminētas gan «vērtības», gan «humānisms», taču, cik noprotams, lielākās bažas izraisījusi varbūtība, ka aizliegums tiks attiecināts arī uz tiem Sīrijas, Irākas, Irānas, Lībijas, Sudānas, Somālijas un Jemenas pilsoņiem, kuriem ir arī kādas ES valsts pase. Reuters vēsta, ka Briseles varas gaiteņu kuluāros apspriesta Apvienotās Karalistes nodevība, jo klīdušas runas, ka T. Meja vizītes laikā Vašingtonā paspējusi ar D. Trampu vienoties par to, ka uz dubultpilsoņiem, kuriem ir britu pase, šos ierobežojumus neattiecinās. Līdz nedēļas vidum gan noskaidrojies, ka problēmu ar iebraukšanu ASV nebūs arī citu ES valstu pasu īpašniekiem, tomēr, kā mēdz sacīt krievi, - nepatīkamā sajūta ir palikusi. T. Meju nu kritizē par to, ka Apvienotā Karaliste, pat nesagaidot Brexit procesa sākšanos, sākusi realizēt savu, no ES atšķirīgu, ārpolitiku. Tādēļ pagaidām nav skaidrs, vai britu premjere paliks uz samita otro daļu, kuras laikā pie pusdienu galda plānots apspriest ārpolitiskos jautājumus. Bet vakara sēde ieplānota vien 27 valstu pārstāvjiem, kuri apspriedīs Brexit peripetijas un martā gaidāmo Romas tikšanos, kuras laikā tiks atzīmēta 60. gadadiena kopš ES izveidošanas.
Ironiski, ka pirmais darba kārtības jautājums Valletas samitā ir tieši migrācijas krīzes apspriešana. Pateicoties ļoti pretrunīgi vērtētajam līgumam ar autoritāro Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, pērn izdevās būtiski ierobežot nelegālo imigrantu iekļūšanu Eiropā pa tā saukto Balkānu maršrutu. Taču no Ziemeļāfrikas (galvenokārt Lībijas) krastiem bēgļu laivas joprojām regulāri iziet Vidusjūras ūdeņos, un šādā veidā 2016. gadā Eiropu sasnieguši aptuveni 180 000 nelegāļu, bet vēl 4500 cilvēku noslīkuši Vidusjūrā. AFP, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, norāda, ka pārliecinošs vairākums šo ieceļotāju ir tādu valstu kā Nigērijas, Eritrejas, Gvinejas, Kotdivuāras un Gambijas pilsoņi, kuri uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem, jo šajās valstīs karadarbības nav. Cerēt uz bēgļu statusa iegūšanu lielākā daļa šo nelegāļu nevar, taču pēc tam, kad viņi jau nokļuvuši Eiropas Savienībā, viņus ir ļoti grūti deportēt. Kamēr ASV jaunais prezidents pieņēmis pretrunīgi vērtētus, taču saprotamus lēmumus, kā ierobežot ieceļotāju plūsmu, ES jau otro gadu diskutē par vienu un to pašu - ka nepieciešams līdzīgas vienošanās kā ar Turciju slēgt arī ar Ziemeļāfrikas valstīm, ka Lībijas gadījumā tas nav iespējams, jo tur nav vienota varas centra, ka ES jārūpējas par to, lai uzlabotu dzīves apstākļus potenciālo ekonomisko migrantu dzimtenē. Tikai pašās prioritāšu saraksta beigās ir ES ārējo robežu stiprināšana, turklāt vairāk vārdos nekā darbos, jo valstis, kas patiešām rūpējas par robežu aizsardzību (piemēram, Ungārija, Slovēnija vai Austrija), riskē saņemt kritiku par žogu būvēšanu, stingru robežkontroli un nehumānu attieksmi pret nelegālajiem imigrantiem.
