Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu CETA valdība akceptēja aiz slēgtām durvīm, kaut gan teorētiski dokuments ar visiem tā pielikumiem ir brīvi pieejams. Taču tikai teorētiski. Iepazīstināt sabiedrību ar šī Latvijai saistošā dokumenta saturu nemaz nav paredzēts. Likumprojekta anotācijā, sadaļā pie sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātēm, rakstīts – nav attiecināms.
Latviešu valodā CETA lasāms valdības mājaslapā, taču no oriģināla 1598 lapām pieejamas vien 454. Pielikumu nav. Taču tieši pielikumos meklējami dažādi tarifi, valstu atrunas un citas nianses, kas turpmāk diktēs biznesam, kas, kā un par cik darāms. Ārlietu ministrija skaidro, ka neesot tādas prakses publiskot pilnu dokumentu paku. Tā pieejama valdības e-portfelī, kas atverams speciāliem cilvēkiem ar speciālām parolēm.
Jāpalūdz Jūlija
Bet var rīkoties arī vienkāršāk. Palūgt deputāti Jūliju Stepaņenko, kura ir viena no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas ir gan iepazinusies ar dokumentu, gan asi to kritizē. Eiropas lietu komisijas sēdē bija pieejami visi 16 pielikumi. Milzīgs apjoms valodā, kas nejuristiem un neekonomistiem ir tikpat kā nesaprotama.
Eiroparlamentārietis Artis Pabriks, kurš bija ziņotājs par šo līgumu, Neatkarīgajai piekrīt, ka vairākums Eiropas Savienības pilsoņu pat pie labākās gribas nebūs spējīgi izlasīt šādu daudzumu juridisku tekstu, taču šī problēma esot atrisināta. Līgumam pievienota skaidrojoša deklarācija, kurā izskaidrotas un novērstas visas tās bažas, par ko satraucas līguma kritiķi. Diemžēl arī šī pieclapīte Latvijas institūciju vietnēs latviešu valodā nav atrodama. Briseles tīmeklī gan ir, un teksts tajā kā reklāmas bukletiņā. CETA veicinās ekonomisko aktivitāti, aizsargās kopējās vērtības un nākotnes perspektīvas, cels pilsoņu labklājību abās līguma pusēs. Nekādā ziņā nepazeminās esošos standartus un regulējumu pārtikas drošības, veselības, vides, patērētāju aizsardzības un citās jomās. Īpašas rūpes līgumā veltītas Kanādas aborigēniem. Īsi sakot, viens vienīgs labums tūkstošiem lapu garumā.
Šitie citi jeņķi
Kādēļ tādā gadījumā visā Eiropā ir tāda pretestība, un kādēļ citās valstīs iedzīvotāji pat vienojas protesta akcijās? A. Pabrika vienkāršais skaidrojums ir Eiropā valdošais antiamerikāniskais noskaņojums. Piemēram, tirdzniecības līgums ar Dienvidkoreju nevienu neinteresē, kaut gan iedzīvotāju skaits tur ir krietni lielāks nekā Kanādā. Eiropiešu vairākuma prātos kanādieši tie paši amerikāņi vien esot, turklāt CETA patiešām savā ziņā ir priekšnoteikums līdzīga tirdzniecības līguma noslēgšanai starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (TTIP). Saturs līdzīgs, un, ja Beļģijas uzdrīkstēšanās dēļ nobruks CETA parakstīšana, līdzīgs iznākums var sagaidīt arī TTIP.
A. Pabriks ir pārliecināts, ka līguma oponentu iebildes ir ideoloģiski motivētas un bažām par šī dokumenta kaitīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību nav pamata. Vakar viņš retvītoja savas politiskās grupas uzsaukumu. «Vairs nekādas kavēšanās ar ES Kanādas tirdzniecības līgumu. CETA = dzinējspēks un stimuls ES ekonomikai.» Un zemāk statistika. Pēc līguma noslēgšanas ES eksports uz Kanādu augs 17 miljardu eiro vērtībā.
Bēdu jūra līgumā
Deputāte Jūlija Stepaņenko ir krietni vien skeptiskāka. Augs nevis labklājība, bet bezdarbs. Pārtikas standarti kritīsies, un līguma dalībvalstis būs pilnīgi pakļautas korporāciju iegribām. Kā piemērs tam kalpo pašas Kanādas pieredze citā tirdzniecības līgumā ar ASV un Meksiku (NAFTA). Tiesā Kanāda bijusi iesūdzēta 39 reizes. Kas līdzīgs draudot arī Latvijai. Sabiedriskās kustības, kas cīnās pret CETA, pamācošās filmiņās stāsta, kā NAFTA līgumam sekoja uzņēmumu aizceļošana no Kanādas, darba vietu zaudēšana un dzīves pasliktināšanās. Ieguvēji no tādas tirdzniecības ir vien korporāciju īpašnieki - visādi multimiljardieri, kas sabiedrībai par lielu naudu tirgo visādu kaitīgu draņķi.
Taču pārliecināties, kam taisnība - CETA piekritējiem vai nīdējiem -, šobrīd ir neiespējami. Tāpat kā iztulkot dokumentu cilvēkiem saprotamā valodā. Atliek vien gaidīt, kad līgumu ar kanādiešiem varēs sajust darbojamies praksē, un tad gatavoties arī TTIP atnākšanai. Kaut gan pesimisti brīdina, ka amerikāņi savas biznesa intereses Eiropā varēs bīdīt jau ar Kanādas līguma starpniecību.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens gan mierina, ka Latvijai nekādas dižās ciešanas neradīs nedz līguma noslēgšana, nedz nenoslēgšana. Kanāda pēc tirdzniecības apjoma esot vien 40. Latvijas partnere.
Juridiski līguma slēgšanas procedūra ir finiša taisnē. Latvijas nacionālā pozīcija apstiprināta. 27. oktobrī ES-Kanādas samitā notiks svinīgā parakstīšanas ceremonija, un tad atliks ratifikācija nacionālajos parlamentos.
