Deviņus mēnešus ilgušais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs draud izvērsties par kārtējo politisko farsu. Piemirstot par komisijas identificētajām nepilnībām normatīvajos aktos, politiķi pēkšņi koncentrējas uz šo – būt vai nebūt galaziņojumā politisko atbildību par traģēdiju nesošo vārdiem.
Komisija darbu pie būvniecību regulējošās normatīvās bāzes, ko tās vadītājs Ringolds Balodis, uzsākot darbu, dēvēja par primāro uzdevumu, beigusi jau labu laiku. Taču aizķeršanos radīja redzamākā komisijā strādājošā deputāta – Artusa Kaimiņa – ierosinājums ziņojumā iekļaut arī to personu vārdus, kas ir politiski un morāli atbildīgi par 54 cilvēku dzīvību aiznesušo traģēdiju.
Ļaujas kārdinājumam
Atbildīgo skaits, partiju pārstāvjiem izmantojot izdevīgo platformu politisko rēķinu kārtošanai, vairākkārt svārstījās, līdz tas apstājies pie septiņiem. Komisijas vairākums uzskata, ka par traģēdiju morāli un politiski atbildīgie ir bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Pārsvarā Vienotības un Saskaņas biedri.
Šāda situācija nepriecē ne Vienotību, kuras pozīcijas jau krietnu laiku nav tās stabilākās, ne Saskaņu, kuras publiskai pēršanai par labu tiek atzīts gandrīz jebkurš iemesls.
Izšķirīgam solim saņēmās Vienotību pārstāvošais komisijas sekretārs Ints Dālderis, kas iesniedzis priekšlikumu pirms galaziņojuma apstiprināšanas balsot par to, lai politiski un morāli atbildīgos vārdus no ziņojuma izsvītrotu.
Saskata sazvērestību
Tas komisijas vadītājā un A. Kaimiņā radījis pamatīgas, neoficiālas informācijas apstiprinātas, bažas, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Saskaņa, aizmirstot politiskās nesaskaņas, vienojušās apvienot spēkus un I. Dāldera priekšlikumu apstiprināt balsojot.
Tieši šā iemesla dēļ pirmdien uz nedēļu vai divām atcelta sēde, kurā komisija bija plānojusi apstiprināt galaziņojumu. Šajā laikā A. Kaimiņš ar savu vēlētāju starpniecību bombardē komisijas deputātus ar kauninošām elektroniskajām vēstulēm, bet R. Balodis iecerējis tikties ar ZZS un Vienotības līderiem, lai noskaidrotu – eksistē šāda vienošanās vai nē.
Komisijas vadītāja un A. Kaimiņa nosaukto partiju pārstāvji gan noliedz šādas vienošanās eksistenci. Piemēram, ZZS pārstāvošais Kārlis Seržants skaidro, ka viņa politiskais spēks patiešām neatbalsta uzvārdu iekļaušanu ziņojumā, bet pat gadījumā, ja tie tur būtu, abi komisijā strādājošie zaļzemnieki galaziņojumu atbalstītu.
Politiska izrēķināšanās
Tiesa, ZZS pārstāvji melnajā sarakstā nav iekļuvuši, tādēļ viņu izvēle ir vieglāka. Saskaņa un Vienotība ir sarežģītākā situācijā. Atzīstot, ka viņš nezinot, kā reaģētu, ja sarakstā nebūtu N. Ušakova, Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norāda, ka komisijas darbība aizvien vairāk izskatās pēc politiskas izrēķināšanās. Pēc viņa domām, deputātiem par saviem kolēģiem nevajadzētu moralizēt, bet politisko atbildību izvērtēs vēlētāji. Politiķis uzskata, ka par atbildību traģēdijā lai spriež tiesībsargājošās iestādes un, ja pietiek pierādījumu par kāda atbildību, lai to sauc pie kriminālatbildības.
Arī komisijā strādājošais Vienotību pārstāvošais Aleksejs Loskutovs uzskata, ka komisija kļuvusi par politiskās izrēķināšanās instrumentu, jo neesot pārliecības, ka starp nosaukto valdības locekļu lēmumiem un traģēdiju ir cēloņsakarība.
Pašlaik nav skaidrs, vai komisijai būs galaziņojums vai nebūs. R. Balodis, A. Kaimiņš, No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba, kā arī Nacionālās apvienības pārstāvis Kārlis Krēsliņš uzskata, ka ziņojumam bez atbildīgo vārdiem nebūs jēgas, un pilnīgi iespējams, ka šie deputāti atteiksies apstiprināt ziņojumu, kurā to nebūs, šādi nolemjot kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu padarīt par farsu.
