Bēgļu uzņemšanas jautājumā spēku smēlušais konflikts starp koalīciju veidojošajām partijām izsmelts. Nacionālā apvienība ceturtdien Saeimas sēdē neatbalstīja pašas rosināto ieceri paskaidrojumu sniegšanai par bēgļu uzņemšanu uz ārkārtas Saeimas sēdi izsaukt premjerministri Laimdotu Straujumu. Partija uzskata, ka saņēmusi pietiekami spēcīgus signālus, ka nākotnē līdzīgi jautājumi tiks izsvērti parlamentā, savukārt uzmestā opozīcija samierinās ar neveiksmi.
Pirmos aizrādījumus par koalīcijas partijai nepiedienīgu, opozīcijai raksturīgu rīcību Nacionālā apvienība no Vienotības izpelnījās jūlija sākumā, kad tā līdz ar opozīciju parakstījās zem aicinājuma valdībai «nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem».
Tomēr Saeimas sēdē apvienība pavērsa muguru kādreizējiem sabiedrotajiem un balsojumā par šā jautājuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā atturējās, atstājot opozīciju mazākumā. Līdz ar to jautājumu tālāk nevirzīja.
Saeima arī noraidīja šā jautājuma nodošanu Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars debatēs pauda viedokli, ka, nododot šo lēmumprojektu komisijai, būtu iespējams saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem saistībā ar bēgļu uzņemšanu, kā arī virzīt imigrācijas un integrācijas politikas jautājumus. Savukārt komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauda, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar iesniedzēju pausto mērķi atklāti diskutēt par bēgļu uzņemšanu, ņemot vērā, ka Nacionālās drošības komisijas sēdes ir slēgtas.
Par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt jautājuma nodošanu komisijai, trešdienas frakcijas sēdē lēma arī Nacionālā apvienība un nonāca pie secinājuma, ka Nacionālās drošības komisijas darbs būs tikpat necaurspīdīgs kā valdības, tāpēc atbalstīt šo ideju neesot vērts – «Āboltiņa tur kaut ko slepeni nolems, un mēs tāpat neko nezināsim».
Savukārt oficiāli pēc balsojuma nolasītajā ziņojumā par pozīcijas maiņas motīviem Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols skaidroja: «Kopš jūlija Ministru kabineta un Ministru prezidentes komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies. Šajā laika posmā Ministru prezidente ir izrādījusi iniciatīvu un tikusies ar apvienības pārstāvjiem, lai mēģinātu skaidrot valdības pieņemtos lēmumus un iesaistītos diskusijās ar partijas pārstāvjiem un, kas būtiski, arī ar sabiedrību par dažādajiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar bēgļu pārvietošanu ES.»
Saskaņā ar Nacionālās apvienības redzējumu tas ir pietiekami labs iemesls, lai uz laiku pārtrauktu koalīcijas terorizēšanu ar bēgļu jautājumu, neraugoties uz to, ka atbildes uz visiem viņu jautājumiem premjerministre neesot devusi.
Tomēr Nacionālās apvienības pozīcijas maiņa nenozīmējot, ka tā patiešām nolēmusi ar bēgļu jautājumu vairs valdību nešūpot, uzskata opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
«Viņi jau neteica, ka vairs neko nedarīs, viņi teica, ka pagaidām vairs neko nedarīs,» saka politiķis. Viņš pieļauj, ka apvienība, sataisot lielu troksni ap bēgļu jautājumu un veidojot ar to politisko kapitālu, spējusi no premjerministres kaut ko ietirgot, bet pēkšņā atteikšanās no pašu parakstītā dokumenta esot vismaz neētiska.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis M. Bondars apvienības darbu līkločus uztver kā neatņemamu Latvijas politiskās ētikas sastāvdaļu, kas konkrētajā gadījumā Nacionālajai apvienībai, paspēlējoties ar opozīcijas partijām, ļāvis audzēt politisko kapitālu.
«Tas mums nav nekāds jaunums. To pašu piedzīvojām pēcvēlēšanu laikā, kad sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem apvienība deva mājienus, ka ir kopā ar LRA, kaut gan patiesībā nekas tāds nebija,» politiskās spēlītes ieskicē M. Bondars.
