Stokholmas universitātes paleontologu komanda veikusi ēdiena palieku DNS kartēšanu uz iepriekš atrastas "košļājamās gumijas", ko pirms 10 000 gadu Zviedrijā lietoja pusaudži.
Anderss Goterstroms un viņa Stokholmas universitātes paleontologu komanda pēc atrastajiem DNS pavedieniem spēja noteikt, ka pusaudžu akmens laikmeta uzturā bija iekļauti brieži, foreles un lazdu rieksti. Tika konstatētas arī ābola, pīles un pat lapsas pēdas.
Košļenes paraugs blakus kauliem tika atrasts pirms 30 gadiem arheoloģiskajas izrakumos netālu no Zviedrijas pilsētas Gēteborgas. Iepriekšējā pētījumā 2019. gadā, pēc košļenē atrastajiem paraugiem tika kartēts cilvēka ģenētiskais profils, bet šoreiz zinātnieki pievērsa uzmanību iepriekš atsijātajiem DNS pavedieniem.
Košļene ir gatavota no koka sveķiem un mednieki -vācēji visticamāk tos košļāja, lai izmantotu kā līmi instrumentu un ieroču izgatavošanai.
"Šī ir visticamākā hipotēze tos, protams, varēja arī košļāt tikai tāpēc, ka viņiem tie garšoja vai tāpēc, ka viņi domāja, ka tiem ir kāds medicīnisks mērķis," Goterstroms sacīja ziņu aģentūrai AFP. "Bija vairāki košļājamās gumijas paraugi un to lietoja gan vīrieši, gan sievietes. Šķiet, ka lielāko daļu no paraugiem bija košļājuši pusaudži."
Zinātnieki arī atklāja, ka vismaz vienam no pusaudžiem bija nopietnas mutes veselības problēmas. Vienā gabalā, ko varētu būt košļājusi pusaugu meitene, pētnieki atklāja vairākas baktērijas, kas norāda uz smagu periodontītu (smaganu infekcija).
