Šāds padoms var izklausīties pārsteidzošs, bet tieši to atklāja pētnieki, aplūkojot izglītības ietekmi uz paredzamo dzīves ilgumu.
Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka augstāks izglītības līmenis ir saistīts ar ilgāku paredzamo dzīves ilgumu, taču neviens nav spējis noteikt, cik lielā mērā izglītība var samazināt mirstību. Pētnieku komanda no Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju universitātes tagad ir izpētījusi šo jautājumu, un viņu atklājumi liecina, ka katrs skolā vai universitātē pavadītais gads būtiski ietekmē paredzamo dzīves ilgumu.
Pētnieki izmantoja datus no ne mazāk kā 59 valstīm, tostarp ASV, Francijas, Indijas, Austrālijas un Apvienotās Karalistes, ar vairāk kā 10 000 datu punktiem, kas savākti no vairāk nekā 600 dokumentiem.
Publicēti žurnālā „The Lancet Public Health”, viņu atklājumi uzsver faktu, ka katrs papildu gads izglītībā ir saistīts ar 2 procentiem zemāku mirstības risku. Viņi norāda, ka tas atbilst vidēji par 13 procentiem zemākam nāves riskam tiem, kuri pabeidz pamatskolu, salīdzinot ar tiem, kuri neapmeklēja skolu. Vidusskolas absolvēšana bija saistīta ar mirstības samazināšanos par 24,5 %, bet augstākās izglītības beigšana - ar nāves riska samazināšanos par 34 %.
"Mums ir jāpalielina sociālie ieguldījumi, lai nodrošinātu piekļuvi labākai izglītībai visā pasaulē, lai apturētu pastāvīgo nevienlīdzību, kas maksā dzīvības. Labāka izglītība nodrošina labāku nodarbinātību un augstākus ienākumus, kas nozīmē labāku piekļuvi veselības aprūpei. Augsti izglītoti cilvēki mēdz attīstīt arī lielāku sociālo un psiholoģisko resursu kopumu, kas veicina viņu veselību un mūža ilgumu,” stāsta pētījuma autori.
