Vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas aicinājušas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu neapstiprināt aizsardzības ministra amatā konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" izvirzīto deputāta Laurīna Kasčūna kandidatūru, jo politiķa vērtības neatbilstot cilvēktiesībām.
"Prezidenta amata kandidātiem, kas atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerattiecību likumu, nevajadzētu izvirzīt Laurīnu Kasčūnu vienam no valstī nozīmīgākajiem amatiem, jo īpaši pašreizējos apstākļos," paziņoja organizācijas "Atvērtās Lietuvas fonds" vadītāja Sandra Adomavičūte.
Nevalstisko organizāciju vēstulē pausts, ka Kasčūna darbība ir balstīta radikālās idejās pret nacionālajām minoritātēm, pilsonisko sabiedrību un migrantiem.
"Politiķa ekstrēmie uzskati caurvij visu viņa biogrāfiju," par Kasčūnu teicis viens no vēstules autoriem sociālo zinātņu doktors Karolis Dambrausks, piebilstot, ka "viņa iecelšana ministra amatā nozīmētu šādu uzskatu un ideju normalizēšanu".
Nevalstisko organizāciju paziņojumā norādīts, ka Kasčūns ir viens tiem, kas ierosināja politiku, kas paredz nelegālo migrantu piespiešanu doties atpakaļ. Tādas politikas "dēļ uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas gāja bojā vai guva paliekošus ievainojumus nezināms skaits migrantu", norādījušas nevalstiskās organizācijas.
Vēstuli prezidentam parakstīja "Atvērtās Lietuvas fonds", Lietuvas Cilvēktiesību centrs, grupa "Siena", Cilvēktiesību monitoringa institūts, Vienlīdzības veicināšanas centrs, Lietuvas Sociāldemokrātisko jauniešu savienība, organizācija "Viļņas sieviešu māja", "Platforma par attīstības sadarbību" un citas organizācijas.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien oficiāli aizsardzības ministra amatam izvirzīja Kasčūnu, kurš vada Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisiju.
Līdzšinējais aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks piektdien pavēstīja, ka pēc premjerministres lūguma atkāpjas no amata.
Šimonīte lēmumu lūgt Anušauska demisiju pamatoja ar to, ka ministrs nav bijis pietiekami aktīvs aktuālo nacionālās aizsardzības jautājumu risināšanā, piemēram, saistībā ar karaklausības reformu, aizsardzības finansējuma papildu avotu meklēšanu un aktīvās militārās rezerves paplašināšanu.
Koalīcijas vienošanās par amatu sadali paredz, ka aizsardzības ministra amats pienākas tēvzemiešiem.
Lietuvā ministrus amatā ieceļ un no tā atceļ prezidents pēc premjerministra ierosinājuma.
