Lielajiem pērtiķiem ir tieksme jokot un āzēt savus sugas brāļus, liecina jauns atklājums, kas izgaismo mūsdienu cilvēka humora izcelsmi.
Visas lielo pērtiķu sugas ķircina un laiku pa laikam pamoka savus vienaudžus un vecākus radiniekus, pēc izdarītajām darbībām atskatoties un novērtējot to rezultātus.
Humors ir plaši izplatīta pērtiķu ciltskoka īpašība, kas cilvēku rotaļīgās ķircināšanas pirmsākumus nobīda vismaz par 13 miljoniem gadu, līdz brīdim evolūcijā, kad pērtiķu sugas sāka šķelties.
Nesenie atklājumi pastiprina 21. gadsimta dabas pētnieku ideju, ka ne visas darbības dzīvnieku pasaulē ir vērstas tikai uz izdzīvošanu vai savas sugas turpināšanu, pretēji tam, kā tas tika pieņemts gadsimtu iepriekš.
"Mēs izskatām iespēju, ka dzīvnieku prāti ne vienmēr ir nopietni un ne vienmēr ir nodarbināti par nākamo darbību, kas nepieciešama izdzīvošanai," sacīja pētījuma līdzautore Ērika Kārtmila no Kalifornijas Universitātes Losandželosā. "Tas ir nopietns pētījums par nenopietnu tēmu," viņa piebilda.
Pētnieku savāktajos materiālos visu četru lielo pērtiķu grupu pārstāvji — gorillas, šimpanzes, bonobi un orangutāni — demonstrē rotaļīgi asu, provokatīvu un ķircinošu uzvedību, kas ir pazīstama ikvienam, kurš ir pavadījis laiku mazu bērnu tuvumā.
