Februāra sākumā Islandi satricināja kārtējie vulkāniskie pārsteigumi - šoreiz evakuētā Grindavīkas pilsēta tika saudzēta, taču verdošā lava joprojām rada postījumus - bojāta caurule, kas nodrošina siltumu un karsto ūdeni tūkstošiem apkārtnē dzīvojošo, un nogriezts ceļš uz Zilās lagūnas tūrisma objektu, raksta bbc.com.
Tas ir trešais īslaicīgais izvirdums Reikjanesas pussalā kopš 2023. gada decembra un sestais kopš 2021. gada. Taču zinātnieki domā, ka tas ir tikai sākums vulkāniskās aktivitātes periodam, kas varētu ilgt gadu desmitiem vai pat gadsimtiem.
Islandei vulkāni nav sveši - tā ir viena no vulkāniski aktīvākajām vietām pasaulē, jo valsts atrodas tieši virs ģeoloģiskā karstā punkta, turklāt Islande atrodas arī uz robežas starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plātnēm - šīs plāksnes ļoti lēni atdalās viena no otras, radot vietu karstiem izkusušiem iežiem vai magmai, kas plūst uz augšu.
Magmai uzkrājoties pazemē, spiediens palielinās, līdz tā izlaužas cauri virsmai - šajā brīdī karsto iezi sauc par lavu.
Visā Islandē ir vairāk nekā 100 vulkānu, un vairāk nekā 30 ir aktīvi arī pašlaik.
Pēdējo reizi Reikjanesas pussalā lavas plūsma bija vērojama pirms simtiem gadu, bet tagad izvirdumi atkal ir sākušies - kāpēc?
"Ģeoloģiskā laika gaitā tektoniskās plāksnes sadalās aptuveni tādā ātrumā, kā aug jūsu nagi, tātad dažus centimetrus gadā," skaidro profesors Tamsins Maters, zinātnieks no Oksfordas universitātes.
"Laiku pa laikam notiek šie augstākas aktivitātes impulsi. Un tas, visticamāk, ir tas, ko mēs šobrīd redzam Reikjanesā,” viņš piebilda.
Reģiona akmeņi var atklāt vēl vairāk par pagātni - un tie parāda klusuma periodu modeli, kas ilgst aptuveni 1000 gadu, kam seko izvirdumi, kas turpinās vairākus gadsimtus.
"Šajā jomā ir pierādījumi par aptuveni trim šāda veida epizodēm pēdējo 4000 gadu laikā," skaidro profesors Maters.
"Tātad tas šobrīd norisinās tieši tā, kā paredzēts. Un mēs gaidām virkni šo salīdzinoši mazo, salīdzinoši īslaicīgo izvirdumu nākamo gadu un desmitgažu laikā," viņš piebilda.
Islandei šobrīd ir ļoti svarīgi noskaidrot, kā paredzēt izvirdumus, jo īpaši tāpēc, ka Grindavīkas pilsēta un ģeotermālā spēkstacija, kas ir valsts infrastruktūras galvenais elements, atrodas bīstamajā zonā.
Tomēr ir ļoti grūti precīzi noteikt, kur notiks izvirdums. Tie nav konusa formas vulkāni, piemēram, kā Itālijas Etna, kur lava izplūst vairāk vai mazāk vienā un tajā pašā vietā.
Reikjanesas pussalā magma atrodas zem lielām zemes platībām, un tā izplūst caur plaisām, kas var būt pat kilometriem garas.
Islandes varas iestādes ap pilsētu un spēkstaciju būvē lielas barjeras, lai tās aizturētu lavu, bet, ja barjeru iekšpusē atveras plaisa - kā tas notika Grindavīkā janvārī, kad tika iznīcinātas vairākas mājas, - neko daudz nevar izdarīt.
"Šī ir visblīvāk apdzīvotā Islandes daļa - 70% iedzīvotāju dzīvo aptuveni 40 km attālumā," skaidro varas iestādes.
"Un tur ir visa galvenā infrastruktūra - galvenā starptautiskā lidosta, lielās ģeotermālās spēkstacijas un arī daudzas tūrisma būves, kas ir liela Islandes ekonomikas sastāvdaļa."
Galvenie ceļi, ko nogriež lavas plūsma un izvirdumu radītais gaisa piesārņojums, ir tikai daži no riskiem.
Var tikt ietekmēta arī valsts galvaspilsēta Reikjavīka - viens no scenārijiem, kas būtu bīstams Reikjavīkai, ir, ja izvirdumi virzīsies tālāk uz austrumiem gar pussalu, - nav neiespējams, ka turpmākajos izvirdumos tur varētu parādīties lavas plūsmas.
Zinātnieki ar katru izvirdumu mācās vairāk, taču Islandei joprojām ir daudz neskaidrību, sākoties jaunai vulkānu ērai.
