Krievijas ekonomika joprojām turpina pārkarst - atkarība no importa un ierobežotā piekļuve pasaules tirgiem veicina inflāciju, raksta The Financial Times.
Kopš vasaras, kad rubļa kurss uz īsu brīdi noslīdēja zem 100 rubļiem pret dolāru un pirmās nepieciešamības preču (tostarp benzīna un cieto kviešu) cenas strauji pieauga, Krievija joprojām mēģina atrast veidus, kā tikt galā ar augošo inflāciju.
Straujš noteiktu preču eksporta aizliegums nepalīdzēja, lai gan tas Krievijas biznesam maksāja daudz. The Financial Times žurnālisti atzīmē, ka, neskatoties uz Krievijas varas iestāžu pārliecinošajiem paziņojumiem, patiesībā situācija Kremlim izskatās daudz satraucošāka.
Kapitāla aizplūšanas ietekme uz rubli bija tik smaga, ka rudenī Krievija klusi apturēja atļaujas Rietumu uzņēmumiem, kas vēlējās pamest valsti, savukārt oktobrī valdības komisija pārtrauca izceļošanas atļauju izsniegšanu, Financial Times pastāstīja četri avoti.
Apturēšana notikusi pēc centrālās bankas lūguma, sacīja kāda persona, kas bija iesaistīta nesenajos izstāšanās darījumos. Prakse atjaunota pēc pusotra mēneša, stāstīja sarunu biedri. Arī Japānas daudznacionālais riepu ražotājs Bridgestone un alus darītava AB InBev šonedēļ paziņoja par aiziešanu - uzņēmumi turpina pamest Krieviju un eksportēt kapitālu.
Taču vienošanās temps līdz 2023. gadam ir palēninājies, norāda cilvēki, kas bija iesaistīti procesā. Kijivas Ekonomikas augstskola ziņoja, ka oktobrī izstājās 12 ārvalstu uzņēmumi, bet novembrī - septiņi, salīdzinot ar vidēji 14,2 uzņēmumiem mēnesī 2023. gadā.
Putinam tas ir īpaši svarīgi, jo viņš plāno kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās un viņa reputāciju var skart ekonomiskās problēmas, taču pastāvīgs cenu spiediens, visticamāk, piespiedīs viņa amatpersonas meklēt neparastākus veidus, kā ierobežot inflāciju un ierobežot sabiedrības neapmierinātību, sacīja Čikāgas universitātes ekonomists Konstantīns Soņins.
Krievijas ekonomika turpina pārkarst, jo atkarība no importa un ierobežotā piekļuve pasaules tirgiem veicina inflāciju. Problēmas ekonomikā ir palielinājušas inflāciju valūtas kursa dēļ: eksporta kritums nozīmē, ka Krievija saņem mazāk ārvalstu valūtas, lai samaksātu par importu, ko izmanto pārtikas ražošanā un citās nozarēs.
"Ir skaidrs, ka varas iestādes mēģināja radīt priekšstatu par izaugsmi un labklājību pirms Putina atkārtotas izvirzīšanas gaidāmajās vēlēšanās," sacīja Aleksandra Prokopenko, Karnegi Krievu Eirāzijas centra Berlīnē līdzstrādniece. Putina armijas iebrukums Ukrainā arī ir radījis darbaspēka trūkumu, jo Krievijas armija un tās ieroču rūpnīcas iesūc strādniekus, radot piegādes sašaurinājumu, kas liek iekšzemes pieprasījumam pārspēt Krievijas spēju ražot preces un pakalpojumus.
