Ukraiņu žurnālista Dmitrija Gordona dokumentālais stāsts par krievu karagūstekņiem Ukrainā, kas tika pārraidīts TV24, spilgti demonstrē krievu fašisma seju visās tā izpausmēs – uzskata pats Gordons. “No krievu fašista vējo nevis pēc civilizācijas, grāmatām, filmām, teātra izrādēm un klasiskās mūzikas. No viņa ož pēc sviedriem, sīpoliem, pretīguma, agresijas, rupjības,” ar izteiktu riebumu secina žurnālists.
Jautāts, kādām acīm būtu jāskatās viņa filma, Dmitrijs Gordons raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atbild: “Ziniet, paskatieties to savām acīm, bet droši vien nedaudz arī ar manējām. Jūs ieraudzīsiet krievu fašisma seju visās tā izpausmēs. Jūs ieraudzīsiet gan neievainotus, gan ievainotus un sakropļotus cilvēkus, kuri atnāca uz svešu zemi, viņus neviens nesauca, neviens neaicināja. Viņi atnāca uz svešu zemi, uz mūsu zemi, lai mūs nogalinātu. Lai mūs padarītu par vergiem. Lai atņemtu visu, kas mums ir. Paskatieties uz viņu sejām, paklausieties, ko viņi runā. Te nu tas ir - krievu fašisma zvērīgais vieplis. Bet es domāju, ka latvieši jau pirms ukraiņiem ir saskārušies ar šo zvērīgo viepli, jau 1940. gadā. Viņi to labi ieraudzīja, kad kopā ar padomju tankiem Latvijā parādījās čeka, kas desmitiem tūkstošu latviešu izsūtīja un nogalināja par nepakļaušanos. Man tas viss ir ļoti labi saprotams. Tāds pats liktenis bija mūsu Rietumukrainai, citām Baltijas valstīm, Bukovinai…”
Populārais žurnālists uzskata, ka “krievu fašista seja nav mainījusies, salīdzinot ar 1940. gadu”. “Viņš ir tikpat pretīgs, nekopts, netīrs. No viņa vējo nevis pēc civilizācijas, grāmatām, filmām un teātra izrādēm, klasiskās mūzikas. No viņa ož pēc sviedriem, sīpoliem, pretīguma, agresijas, rupjības. Tas ir rupeklis - mazizglītots, nekulturāls, dzīvē maz saprotošs lops, kas negrib pats labi dzīvot un traucē labi dzīvot arī citiem.”
