Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 25. maijā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:12 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Ukrainas militārpersonas palielināt gūstekņu apmaiņas fondu. Pēc prezidenta domām, jo vairāk krievu iebrucēju nonāks gūstā, jo vairāk ukraiņu var atbrīvot.
Vakara videovēstīs prezidents atgādināja, ka šodien no Krievijas gūsta atgriezti vēl 106 ukraiņu karavīri, kas karojuši Bahmutas apkārtnē.
21:11 25. maija vakarā Krievijas iebrucēji Doņeckas apgabalā trāpīja ūdenskrātuves aizsprostam. Ir lieli tuvējo apdzīvoto vietu applūšanas draudi.
"Pirms pusotras stundas cieta viens no ūdenskrātuves aizsprostiem. Tagad steidzami tiek piesaistīti attiecīgie dienesti un speciāla komisija, lai uzraudzītu ūdens plūsmu. Pastāv lieli apdzīvotu vietu applūšanas draudi. Pēc tam mēs sniegsim plašāku informāciju," ēterā sacīja Doņeckas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Pavlo Kiriļenko.
Viņš piebilda, ka apdzīvotās vietās pie dambja atrodas neliels skaits cilvēku un, iespējams, iedzīvotāji tiks evakuēti.
20:24 Zemessardzes karavīri virs Zaporižjes apgabala notrieca uzreiz divas Krievijas armijas lidmašīnas.
Kā informē Ukrainas Nacionālās gvardes Dienvidu operatīvi teritoriālā asociācija, iebrucēji aktīvi izmanto kaujas lidmašīnas Zaporižjes virzienā. 25. maijā viņi mēģināja sakaut Ukrainas aizsardzības spēku pozīcijas, izmantojot Su-25 pāri.
"Tajā laikā kaujas dežūru pildīja zemessargi Zaporižje Avenger un tā kaujas brālis. Cīnītāji skaidri identificēja ienaidnieka lidmašīnas un precīzi nostrādāja pa gaisa mērķiem," sacīja militārpersonas.
19:31 Krievijas okupācijas karaspēks militarizēja Džarilgačas salu, izvietojot tur savus militāros spēkus.
Tas tiek apspriests Ģenerālštāba vakara kopsavilkumā. 19. maijā okupanti savienoja salu ar īslaicīgi sagrābto Hersonas apgabala cietzemi Lazurnoje ciema rajonā.
Krievi salā izvietoja aptuveni 300 savu karavīru un 15 ārvalstīs ražotas laivas, kuras tika nozagtas vietējiem iedzīvotājiem.
18:40. Tikai pilnvērtīga Ukrainas dalība NATO garantēs ilgstošu mieru Eiropā, tiekoties ar jauno Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu, uzsvēra Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, Kucevols bija ieradies iepazīšanās vizītē. Premjers tikšanās laikā apliecināja Latvijas nemainīgu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Viņš norādīja, ka Ukrainastauta var paļauties uz Latviju.
Kariņš arīdzan pauda atbalstu Ukrainai ceļā uz Eiropas Savienību (ES), norādot, ka Latvija iestājas par to, lai līdz šī gada beigām tiktu atvērtas ES iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Premjers un Ukrainas vēstnieks pārrunāja arī Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, tostarp ekonomisko sadarbību un Latvijas ieguldījumu Ukrainas rekonstrukcijā.
17:30. Somijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka sūta Ukrainai jaunu palīdzības paketi 109 miljonu eiro vērtībā.
"Somija turpina atbalstīt Ukrainu kopā ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Visu Somijas nosūtīto militāro pakešu kopējā summa ir 1,1 miljardi eiro," pavēstīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens.
Jaunākajā palīdzības paketē ir zenītieroči un munīcija, teikts ministrijas paziņojumā. Citas detaļas par palīdzības saturu, piegādes veidiem un termiņiem netiek izpaustas, lai garantētu piegāžu drošību.
16:35. Krievijas Valsts dome ceturtdien uzreiz otrajā un trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz naudassodus par kartēm, kurās, kā uzskata likumdevēji, apstrīdēta Krievijas teritoriālā vienotība.
Par šādu karšu izplatīšanu draudēs naudassods līdz miljonam rubļu (11 660 eiro) vai 15 dienu arests. Runa ir par kartēm, kurās anektētās Ukrainas teritorijas nav atzīmētas kā Krievijas. Pirmajā lasījumā Valsts dome likumprojektu apstiprināja decembrī drīz pēc tam, kad bija paziņots par četru Ukrainas apgabalu aneksiju.
Kā tika norādīts likumprojekta paskaidrojumā, "pēdējā laikā aktīvi tiek izplatītas kartes un citi attēli, kuros tiek apstrīdēta Krimas, Kuriļu salu un citu Krievijas teritoriju teritoriālā piederība". Otrajam lasījumam Tieslietu ministrija piedāvāja labojumus. Saskaņā ar tiem sodīti tiks tikai tie, kas "tīši centušies kropļot" liecības par valsts robežu.
15:45. Krievija un Baltkrievija ceturtdien parakstījušas līgumu par krievu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, par ko abu valstu līderi vienojās martā. Kontrole pār ieročiem paliks Maskavas rokās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 25.martā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Padomju kodolieroči, kas bija izvietoti Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, tika pārvietoti uz Krieviju saskaņā ar vienošanos, ko ASV palīdzēja noslēgt pēc Padomju Savienības sabrukuma. Aļesins norādījis, ka dokumenti Minskā par kodolieroču atgriešanos Baltkrievijā parakstīti laikā, kad Ukraina gatavojas sākt pretuzbrukumu un Rietumvalstis nodod ieročus Kijivai.
"Šim Baltkrievijas kodolbalkonam vajadzētu sabojāt noskaņojumu politiķiem Rietumos, jo kodolraķetes spēj aptvert Ukrainu, visu Poliju, Baltijas valstis un daļu Vācijas," sacīja Aļesins.
14:33. Latvijas alpīnisti Juris Ulmanis un Andris Balodis par godu Ukrainas aizstāvjiem pagājušajā nedēļā pasaules augstākajā virsotnē Everestā uznesuši Ukrainas karogu.
Komanda ar diviem Latvijas un četriem Nepālas alpīnistiem 8848,86 metrus augsto virsotni sasniedza 17.maijā plkst.11.08 pēc vietējā laika.
Virsotnē tika uznests ne tikai Latvijas karogs, bet arī Ukrainas par godu visiem Ukrainas aizstāvjiem.
13:53. Krievijas pilsoņu nodarbinātība Eiropas Padomes struktūrās ir nepieņemama, ņemot vērā, ka Krievija ir izslēgta no Eiropas Padomes, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien Rīgā tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidentu Tiniju Koksu un ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču.
Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas prezidentūra EP Ministru komitejā ir apņēmusies strādāt, lai īstenotu Reikjavīkas samita lēmumus. Atbalsts Ukrainai un Krievijas atbildība būs svarīgs EP darba kārtības jautājums arī turpmāk.
12.46. Aptuveni 20 ukraiņu piloti Lielbritānijā uzsāks pirmo apmācību fāzi darbā ar iznīcinātājiem F-16, ziņo pravda.com.ua.
12.11. Krievijas algotņu grupējums "Vagner" sācis nodot Krievijas armijai savas pozīcijas Bahmutā, ceturtdien paziņojis bandas dibinātājs Jevgēņijs Prigožins. "Mēs šodien atvelkam vienības no Bahmutas," sociālajos medijos publiskotā video paziņoja Prigožins, kurš pats bija tērpies pilnā kaujas aprīkojumā. "Mēs nododam pozīcijas armijai, munīciju un visu pārējo," sacīja Prigožins.
11.08. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks atzīst, ka Ukrainas pretuzbrukums turpinās jau vairākas dienas, ziņo pravda.com.ua.
10.00. ASV apsver iespēju pārdot Ukrainai jaunas raķešu sistēmas par 285 miljoniem dolāru, ziņo pravda.com.ua.
08.21. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 205 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3795 tankus, 7432 bruņutransportierus, 3359 lielgabalus, 570 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 327 zenītartilērijas iekārtas, 309 lidmašīnas, 296 helikopterus, 2907 bezpilota lidaparātus, 1015 spārnotās raķetes, 6148 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 444 specializētās tehnikas vienības.
07.09. Imigrācija no Krievijas Somijā pērn sasniegusi rekordaugstu līmeni, pārspējot pat to, kas tika piedzīvots pirms 30 gadiem, kad sagruva PSRS, trešdien paziņojusi Somijas statistikas pārvalde.
2022.gadā no Krievijas Somijā imigrējuši nedaudz vairāk nekā 6000 cilvēku, no kuriem 94% bijuši Krievijas pilsoņi.
05.32. Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Kijivai ar Irānā ražotajiem trieciendroniem "Shahed", taču Ukrainas pretgaisa aizsardzība tos visus notriekusi, paziņoja galvaspilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
"Pēc visilgākās pauzes maijā, kas turpinājās četras dienas, rašisti atkal uzbruka Kijivai no gaisa," norādīja Popko. Viņš piebilda, ka tas šomēnes jau ir divpadsmitais šāds uzbrukums galvaspilsētai.
04.52. Krievijā par iestāšanos bruņotajos spēkos, lai dotos karot uz Ukrainu, tiek solīta zeme okupētajās Ukrainas teritorijās, vēsta Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs. Pēc centra sniegtajām ziņām, okupantu izveidotās administrācijas nacionalizē zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki devušies bēgļu gaitās.
00.10. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka starp dalībvalstīm nav vienprātības, kādu atbildi Viļņas samitā sniegt uz Ukrainas vēlmi pievienoties aliansei. "Šajā jautājumā aliansē pastāv dažādi viedokļi, un, protams, vienīgais veids lēmumu pieņemšanai NATO ir konsenss," uzstājoties konferencē Briselē, norādīja Stoltenbergs. Ukraina, kuru atbalsts NATO austrumu dalībvalstis, vēlas Viļņā saņemt "nepārprotamu apliecinājumu", ka pēc uzvaras pār Krieviju tā tiks uzņemta aliansē.
Kijiva apzinās, ka nekļūs par NATO dalībvalsti, kamēr tās teritorijā turpinās karadarbība, taču tā vēlas saņemt ko vairāk nekā neskaidrie apsolījumi bēdīgi slavenajā 2008.gada NATO samitā, kurā toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele un toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī bloķēja Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē. Daudzi eksperti uzskata, ka tā bija kārtējā Merkeles kļūda, kas lielā mērā vainojama pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu.
"Neviens jums nespēs pateikt, kāds šajā jautājumā būs galīgais lēmums Viļņas samitā," atzina Stoltenbergs. NATO dalībvalstu diplomāti stāsta, ka alianses dominējošā lielvalsts ASV nevēlas iet tālāk par dalības apsolījumu kaut kad nezināmā nākotnē, kas tika izteikts jau pirms 15 gadiem. Pievienošanās aliansei nozīmēs, ka arī uz Ukrainu attieksies NATO līguma 5.pants, kas katrai dalībvalstij garantē pārējo alianses locekļu militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā.
Tāpēc Rietumu sabiedrotie apsver iespējas piedāvāt Ukrainai cita veida drošības garantijas, kas kalpotu kā pagaidu solis Kijivas nomierināšanai pirms pilntiesīgas dalības NATO.
Francija otrdien paziņoja, ka tā vēlas panākt vienošanos ar Ukrainu par "drošības garantijām, kas palīdzētu tai sevi aizstāvēt ilgtermiņā".
"Galīgā drošības garantija būs dalība NATO, taču (..) tas nenotiks kara laikā," uzsvēra Stoltenbrgs.
