Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņojis, ka pagaidām nezina, vai Lietuvai izdosies pievienoties kopīgajam gāzes tirgum ar citām reģiona valstīm.
"Pagaidām atbildes nav," pēc tikšanās ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu Viļņā Skvernelis piektdien teica žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai Lietuva pievienosies vienotai gāzes tarifu zonai ar Latviju, Igauniju un Somiju.
Šīs trīs valstis šogad parakstīja līgumu par vienotas gāzes tarifu zonas ieviešanu no 2020.gada, kas ir nozīmīgs solis, lai īstenotu plānus līdz 2022.gadam izveidot vienotu gāzes tirgu.
Ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka sarunas par Lietuvas iesaisti bremzējas saistībā ar valsts prasību tās rīcībā atstāt līdzekļus, kas iegūti no gāzes tranzīta uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijā.
Tāpat plašas diskusijas saistītas ar Lietuvas vēlmi investīcijas gāzesvadā uz Poliju un gāzesvadā Klaipēda-Kuršēni iekļaut savstarpējo kompensāciju mehānisma aprēķinos. Šīs kompensācijas plānotas operatoriem par zaudējumiem, ko rada preferenciālās gāzes piegādes. Gāzesvads Klaipēda-Kuršēni ļauj eksportēt sašķidrināto dabasgāzi uz Latviju.
Skvernelis sacīja, ka sarunās par Lietuvas dalību kopējā tirgū ir jāpanāk izdevīgums Lietuvas iedzīvotājiem un jānovērš papildu slogs uzņēmējiem, bet konkrētas valsts prasības viņš neatklāja.
Uz jautājumu, vai Lietuvas prasības sarunās ir pieņemamas, Igaunijas premjers Ratass atbildēja, ka "ir svarīgi vienotu gāzes tirgu attīstīt visām trim Baltijas valstīm", bet iespējamību, ka visas trīs Baltijas valstis tiešām atradīsies vienotā gāzes tirgū, viņš nekomentēja.
Sarunās par vienotu tarifu zonu Lietuva piedāvājusi neaplikt nodokļiem gāzes plūsmu starp Lietuvu un Latviju, bet gāzes ievades punktā no Baltkrievijas piemērot tādas pašas cenas, kādas tiek piemērotas gāzes ievades punktos Latvijā, Igaunijā un Somijā. Savukārt Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes ievades punktā šīm valstīm piemērot 75% atlaidi.
Vienošanos par vienotu gāzes tarifu zonu no 2020.gada Somija, Igaunija un Latvija parakstīja februārī.
Lietuvas un Igaunijas premjeri runājuši arī par Baltijas valstu kopīgajiem projektiem, piemēram, elektrolīniju sinhronizāciju ar pārējo Eiropu un dzelzceļa līniju "Rail Baltica", kā arī drošības jautājumiem un aktuālajiem uzdevumiem Eiropas Savienībā.
