ASV prezidents Donalds Tramps joprojām ir apņēmības pilns realizēt savus pretrunīgi vērtētos priekšvēlēšanu solījumus, tomēr pirmajā uzrunā Kongresam izticis bez ierastā kareivīguma, atzīstot, ka viņam būs nepieciešama daudz kritizētās Vašingtonas elites – gan republikāņu, gan demokrātu – palīdzība.
Gan politiķi, gan politologi uzsvēruši, ka šī bijusi pirmā lielvalsts prezidenta cienīgā runa kopš 20. janvārī notikušās inaugurācijas, tomēr D. Trampa neprognozējamā rakstura dēļ neesot pārliecības, ka arī turpmāk viņš spēs būt tikpat nosvērts un nosacīti mērens.
BBC norāda, ka D. Trampa stundu ilgās runas vadmotīvi bijuši jau ierastie - viņš runājis par «Amerikas diženuma atgūšanu» un «jauno garu», nepieciešamību pirkt amerikāņu preces un nolīgt darbā amerikāņus, gatavību atrisināt imigrācijas problēmu un labot citas Baraka Obamas laikā pieļautās kļūdas. Taču šoreiz prezidents savus nodomus spējis izklāstīt bez liekiem emocionāliem izvirdumiem, bez oponentu aizvainošanas un skandalozu alternatīvo faktu piesaukšanas. Kā uzsver BBC, D. Tramps beidzot «runājis, nevis klaigājis». «Tā bija standarta prezidenta uzruna, kas tika nolasīta vispārpieņemtā veidā. Iepriekš kam tādam netiktu pievērsta liela uzmanība, taču Trampa laikmetā, kad ierastas lietas kļuvušas par izņēmumu, šāda viņa uzstāšanās bija pavisam negaidīta,» ne bez ironijas norāda BBC.
Pievēršoties runas saturam, arī Reuters uzsvaru liek uz to, ka prezidents nav pieminējis nedz savus konfliktus ar vadošajiem liberālajiem medijiem, nedz domstarpības ar tiesām, kuru dēļ iesaldēts viens no D. Trampa rīkojumiem par imigrācijas ierobežošanu. «Mēs redzējām citādu Trampu - pa pusei darījumu cilvēku, pa pusei tirgoni, kurš aicināja uz vienotību un centās iesaiņot savu populistisko vēstījumu krietni pieņemamākos un jaukākos terminos. Pirms piecām nedēļām savā inaugurācijas runā viņš kritizēja Vašingtonas politiķus, saucot viņus par elitāriem ļaudīm, kuri zaudējuši saikni ar realitāti un zeļ uz sabiedrības rēķina, taču otrdienas vakarā viņa vēstījums jau bija atšķirīgs - Trampam ir vajadzīgi gan republikāņi, gan demokrāti,» raksta Reuters.
Šādam vērtējumam piekrīt bijušais prezidenta Džordža Buša padomnieks Bredlijs Bleikmens, sarunā ar Reuters vērtējot D. Trampa rīcību kā absolūti racionālu. «Visu, ko viņš spēja izdarīt vienpusēji, viņš jau ir izdarījis,» skaidrojis B. Bleikmens, atgādinot par daudzajiem rīkojumiem, kurus D. Tramps ir parakstījis savas prezidentūras pirmajā mēnesī. Tagad pienācis laiks virzīties tālāk un pieņemt prezidenta solītos likumus, taču tam nepieciešams atbalsts Kongresā.
B. Bleikmena ieskatā prezidents ir izvēlējies darījumu cilvēka pieeju, saprotot, ka atbalstu atsevišķiem saviem priekšlikumiem (piemēram, 1 triljona dolāru ieguldīšanai infrastruktūras projektos) drīzāk saņems no labējā spārna demokrātiem nekā no konservatīvajiem republikāņiem. Tajā pašā laikā D. Trampa ilgstošā par naidīgu uzskatītā retorika atstājusi savu iespaidu uz to, kā viņa priekšlikumus par sadarbību uztvēruši demokrāti. «Prezidenta runa ir absolūti atrauta no viņa paša uzvedības ļaunās realitātes,» sacījusi Pārstāvju palātas demokrātu līdere Nensija Pelosi. Savukārt bijušā senatora Harija Reida kādreizējais palīgs Rodels Molinū norādījis: «Tiem, kuri pēdējo mēnesi nodzīvojuši alā, varētu šķist, ka tā ir saprātīga runa, bet tie, kuri Trampu redz ik dienas, labi saprot, ka tie ir tikai vārdi.»
Tomēr CNN/ORC aptaujā 57% uzskatījuši prezidenta uzstāšanos par ļoti pozitīvu, bet 69% atzinuši, ka tā vairojusi viņu optimismu par valsts nākotni. Ja atceras, ka, pēc RealClearPolitics datiem, tikai 44% amerikāņu vērtējuši D. Trampa darbību pirmajā prezidentūras mēnesī kā labu (tas ir sliktākais rezultāts beidzamajās desmitgadēs), progress ir acīmredzams. Ļoti iespējams, ka pat tiem amerikāņu vēlētājiem, kuri patiesi alka pārmaiņas un cerēja, ka D. Tramps spēs tās nodrošināt, nu jau ir apnikusi nepārtrauktā skandalēšanās ap žurnālistu aicināšanu vai neaicināšanu uz brīfingiem, ap pieņemtajiem un tiesu atceltajiem rīkojumiem, ap viltus ziņām un tamlīdzīgi. Viņi gaida valsts nākotnei patiešām nozīmīgu likumu pieņemšanu, saprotot, ka tas iespējams vien gadījumā, ja D. Tramps un Kongress nebūs uz nažiem, un prezidenta pirmā uzstāšanās likumdevēju priekšā vedina uz domām, ka kompromisus atrast būs iespējams.
Reuters aptaujātie politologi norādījuši, ka D. Tramps savā runā mazliet mērenākā tonī atkārtojis priekšvēlēšanu solījumus, taču tā arī nav detalizēti paskaidrojis, kā tos izpildīt. Nav šaubu, ka jaunā prezidenta administrācija vēl joprojām taustās, mēģinot saprast, ko un kā darīt. AFP atgādina, ka otrdien Senāta republikāņu līderis Mičs Makkonels atklāti atzinis - republikāņi vēlas veikt izmaiņas ilgi kritizētajā veselības aizsardzības sistēmā Obamacare, taču nav īsti sapratuši, kā tas izdarāms, lai apdrošināšanu nezaudētu tie 20 miljoni lielākoties trūcīgo amerikāņu, kuriem tagad tā ir. Līdzīgi ir ar izmaiņām nodokļu sistēmā. D. Tramps atkārtojis solījumu mazināt nodokļu slogu gan vidusšķirai, gan uzņēmumiem, lai padarītu amerikāņu preces konkurētspējīgākas pasaules tirgos, taču paliek būtisks jautājums par iespējamo budžeta deficīta palielināšanos - jo vairāk tad, ja tiks veikti plānotie ieguldījumi infrastruktūrā. Lai daudzmaz sabalansētu budžetu, Kongresam nāksies vai nu domāt par jauniem ienākumu avotiem, vai arī būtiski samazināt finansējumu citiem mērķiem. Taču katrai nozarei ir savi lobiji, un, kā norāda AP, šīs nedēļas sākumā kuluāros jau bijušas dzirdamas baumas par briestošo dumpi valsts departamentā, jo esot ziņas, ka ārlietu resora budžets tiks nopietni samazināts, lai izbrīvētu vismaz daļu no 54 miljardiem dolāru, kurus D. Tramps apsolījis piešķirt Pentagonam.
