Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Pasaulē

Zīle: Piespiedu bēgļu uzņemšana var apdraudēt Šengenas zonas nākotni

© F64

Pavasara tuvošanās spiež Eiropas savienību pieņemt kvazi-automātisku bēgļu sadales sistēmu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Viņš skaidroja, ka bēgļu plūsmas ziemā ir samazinājusies, bet tā ir būtiski lielāka, nekā pagājušajā ziemā. Janvārī patvēruma meklētāju plūsma pāri Eiropas Savienības (ES) robežai bijusi 20 reizes lielāka, nekā pagājušā gada janvārī. Trīs nedēļās ES robežu šķērsojuši 33 000 patvēruma meklētāju..

Tas nozīmē, ka pēc sešām līdz astoņām nedēļām, kad iestāsies pavasaris, būs nopietns spiediens šādas kvazi - automātiskas sistēmas izveidei, skaidroja politiķis.

Viņaprāt, ja šāda sistēma tiks pieņemta, Šengenas zona varētu tikt apdraudēta.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pauda EP deputāts Andrejs Mamikins (S), Cik Eiropas Komisija (EK) liks, tik daudz bēgļu Latvija uzņems. "EK izstrādāja formulu, pēc kuras tiek noteikta bēgļu kvota katrai ES dalībvalstij. Tagad ir spēkā pagaidu mehānisms, bet EK jau strādā pie pastāvīgā bēgļu sadales mehānisma. Tas nozīmē, ka pašreizējā Latvijas kvota - 1,29% - ir bēgļu skaits, kas Latvijai jāuzņem. Eiropā jau ir apmēram miljons bēgļu, tātad Latvijai no tiem būs jāuzņem 11 000 līdz 12 000 patvēruma meklētāju, kas ir krietni vairāk nekā 700 cilvēki, kuru uzņemšanai jau ir piekritusi valdība," sacīja politiķis.

Jautājumā par bēgļu uzņemšanu darbojoties burkāna un pātagas princips, uzskata Mamikins. EK un tās prezidents Žans Klods Junkers piespiež ES dalībvalstis uzņemt bēgļus, uzspiež bēgļu izvietošanas pastāvīgo mehānismu, bet vienlaikus dalībvalstīm bēgļu uzņemšanai tiek piešķirts finansējums, kas nāk no ES kopējā budžeta. Ja mēs nepieņemsim bēgļus, tiks noteikta soda nauda, kuras apmērs ir piesaistīts konkrētam iekšzemes kopproduktam. Pēc Mamikina aprēķiniem, ja mēs nepieņemtu minētos 700 bēgļus, soda nauda mums būtu gandrīz pusmiljons eiro atbilstoši patlaban noteiktajai formulai.

"Kas būtu jādara, lai mazinātu bēgļu plūsmu uz Eiropu? Pirmkārt, ir jāpabeidz karš vismaz Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu reģionā, kas ir tuvu Eiropai. Šeit es teiktu, ka visi līdzekļi ir labi. Ir jāsadarbojas visiem - Krievijai, Francijai, ASV. Jebkura kombinācija ir laba, lai tikai iznīcinātu "Daesh" jeb tā dēvēto Islāma valsti," sacīja Mamikins, kurš ir pārliecināts, ka daļa migrantu vai bēgļu nebūs gatava atgriezties dzimtenē, pat ja tur būs miers un iespēja dabūt darbu. "Mans redzējums ir, ka tuvāko gadu laikā Rīgas vai Kuldīgas ielās būs sastopami cilvēki ar citādu ādas krāsu. No liela migrantu viļņa mūs paglābj tas, ka Latvija ir nabadzīga, neattīstīta valsts un neviens no bēgļiem negrib braukt uz Latviju. Man ir labs draugs no Lietuvas, kurš strādā EK. Viņš kopā ar kolēģiem bija devies misijā uz bēgļu nometnēm Vācijā. Jokojot viņš pateicis, ka vēlas noskatīt bēgļus līdzvešanai uz Lietuvu. Visi aizmukuši prom. Neviens nevēloties pārcelties uz dzīvi Lietuvā. Ko nu runāt par bēgļiem, ja pat EP deputāti jauc Latviju ar Lietuvu," pastāstīja Mamikins.w