Lai arī kādi bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina nodomi, iecerot avantūru Ukrainas austrumos, viņš ir sasniedzis gluži pretēju rezultātu "krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzībā'" - uzticība krievvalodīgajiem postpadomju valstīs ir pilnībā sagrauta, bet miljoniem ārpus Krievijas dzīvojošo etnisko krievu savu līdzpilsoņu acīs kļuvuši par potenciālo "piekto kolonnu", intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle" pavēstīja bijušais Krievijas naftas rūpniecības magnāts un viens no redzamākajiem Kremļa kritiķiem Mihails Hodorkovskis.
"Ja ekonomiskās attiecības ar mums vēl ir gatavi un ieinteresēti turpināt - bet dēties šeit dažām valstīm, iespējams, arī nav kur -, tad politisko attiecību griezumā situācija šodienas Eirāzijas savienībā izskatā daudz sliktāk, nekā bija sākumā. Kaimiņvalstis ir ļoti saspringušas. Turklāt tie krievi, kuri likteņa gribas dēļ šodien dzīvo ārpus Krievijas - Baltijas valstīs, citās bijušās PSRS valstīs -, izjūt uz sevi neuzticēšanās slogu, kas attiecībā pret viņiem radies Krievijas prezidenta rīcības rezultātā. Teikšu nedaudz rupji, taču domāju, ka taisnīgi: Vladimirs Vladimirovičs vienkārši iegāza miljoniem krievu," sacīja Hodorkovskis.
Viņš norādīja, ka Putina Krievijai savas pievilcības vairošanai ir jāpiedāvā pavisam kas cits - vadošā loma tehnikas sfērā un zinātnes sasniegumos, ekonomikas panākumi Eirāzijas telpā. Taču šeit tā ne ar ko īpašu nevar palepoties sava izvēlētā kursa uz pašizolāciju, ticības kaut kādam "trešajam ceļam" dēļ. Tāpēc Krievijai ir jābūt kopā ar Ukrainu tās integrācijā Eiropā, kas ļaus abām tautām pārvarēt Putina vainas dēļ radušos atsvešināšanos un atrisināt šodien nepārvaramās nesaskaņas, pavēstīja Hodorkovskis.
"Es esmu stingri pārliecināts, ka Krievijai un Ukrainā kopumā jāturpina savas vēsturiskais ceļš kopā. Mēs esam nesaraujami saistīti. Taču tam jānotiek mūsu kopīgajā ceļā uz globālo pasauli, bet precīzāk - uz Eiropu. Kustoties šajā virzienā, var tikt noņemta arī tāda problēma kā Krima," norādīja Hodorkovskis.
