Eiropas aviokompānijas cita pēc citas sāk atļaut lidojuma laikā izmantot elektroniskās ierīces. Taču tas nenozīmē, ka, atrodoties virs mākoņiem, var pļāpāt ar mājās palikušajiem draugiem pa mobilo telefonu. Arī tad, ja teorētiski rastos nepieciešamība informēt savus tuviniekus vai glābšanas dienestus par kādu ārkārtas situāciju uz borta, tas, visticamāk, nebūs iespējams, ja vien lidmašīna nelidos ļoti zemu.
Pirms gandrīz diviem mēnešiem no radaru ekrāniem pēkšņi pagaisa lidsabiedrības Malaysia Airlines gaisa kuģis ar 227 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem uz borta. Līdz šim brīdim nav izdevies atrast ne mazāko pierādījumu, kas varētu būt noticis ar pazudušo lidmašīnu, un joprojām ir virkne jautājumu, uz kuriem nav atbildes.
Kāpēc neviens nezvanīja?
Malaizijas reisā mobilie telefoni bija aptuveni
230 cilvēkiem, taču neviens no viņiem nebija mēģinājis sazināties ar kādu no tuviniekiem vai glābšanas dienestu, liecina Ķīnas lielākā mobilo sakaru operatora China Mobile sniegtā informācija. Varbūt pasažieri nesaprata, ka uz borta noticis kas ārkārtējs, kas lika pagriezt lidmašīnu pa 180 grādiem un doties pretējā virzienā, varbūt neviens vairs nebija pie apziņas vai rīcībspējīgs, bet varbūt tas nebija fiziski iespējams. To mēs pagaidām nezinām.
Neatkarīgā uzrunāja Bite Latvija radiotīkla menedžeri Aleksandru Beļajevu, jautājot, cik augstu sniedzas mobilo sakaru tīkls un vai lidojuma laikā teorētiski maz iespējams runāt pa mobilo telefonu vai nosūtīt īsziņu.
«Bāzes stacijās tiek izmantotas tā saucamās paneļantenas. Tās izplata signālu paralēli zemei. Signāls izplatās arī uz augšu, tiesa, ne tik tālu kā horizontālā virzienā, taču tam netraucē nekādi šķēršļi – ne koki, ne ēkas, kā tas ir uz zemes. Līdz ar to teorētiski iespējams, ka signāls ir uzķerams pat 10 kilometru augstumā. Tomēr lidojuma laikā kādu sazvanīt ir mazas izredzes, pat tādā gadījumā, ja tiek lidots virs labas mobilā tīkla pārklājuma zonas. Ierobežojošais faktors ir lidmašīnas ātrums. Tas ir par lielu, lai spētu nodrošināt kvalitatīvus sakarus. Teorētiski iespējams, ka tornis reģistrē ieslēgtu telefonu, bet sarunas vai īsziņas nosūtīšana nav iespējama,» stāstīja A. Beļajevs.
2G tīkla izmantošanu ierobežojošais ātrums ir 250 km/h. 3G un 4G ir lielāks, tomēr tas atpaliek no lidmašīnas ātruma. Boeing 777, kas nodrošināja Malaizijas reisu, vidējais ātrums ir 840 km/h, un tā parasti lido 11 km augstumā. Savukārt pazudusī lidmašīna pēc pazušanas no radaru ekrāniem palielinājusi augstumu līdz 13 km un pēc tam strauji samazinājusi līdz 7 km. Īsu brīdi pirms pazušanas no radaru ekrāniem lidmašīnas otrā pilota telefons bija ticis reģistrēts vienā no mobilo sakaru torņiem. Tas gan nozīmē vien to, ka telefons tobrīd bija ieslēgts. Vai viņš mēģināja zvanīt, atbildes nav.
Arī Rietumu Ontārio universitātes profesors
A. K. Devdnejs uzskata, ka Malaizijas reisa pasažieriem vai apkalpei faktiski nebija nekādu izredžu sazvanīt kādu pa mobilo telefonu lidojuma laikā. Pēc 11. septembra notikumiem ASV viņš veica eksperimentus, lai pārbaudītu, kā lidojuma laikā darbojas mobilie sakari. Viņš secināja, ka piezvanīt iespējams vien tad, ja lidmašīna lido zemu un pār mobilā tīkla pārklātu teritoriju, kā tas bija 11. septembra traģiskajos notikumos. Turklāt tiek pieļauts, ka lielākā daļa zvanu toreiz tika veikti ar lidmašīnas iekšējās sistēmas telefonu palīdzību. Šādas sistēmas Malaizijas lidmašīnā neesot bijis.
19 saucoši signāli
Uzzinājuši par Malaizijas lidmašīnas pazušanu, tuvinieki centās sazvanīt savus mīļos. Deviņpadsmit no izsauktajiem numuriem raidīja saucošu signālu, kas piederīgajos viesa cerību, ka tuvinieki ir dzīvi un lidmašīna ir kur nosēdināta. Speciālisti gan teic, ka saucošs signāls vēl neko nenozīmē. A. Beļajevs pieļauj, ka šie 19 telefoni, uz kuriem zvanot bija saucošs signāls, iespējams, nebija izslēgti, kad lidmašīna sāka ceļu pretim nezināmajam. Tāpat nevarot izslēgt arī pāradresācijas iespēju vai to, ka lidmašīna tiešām kaut kur nosēdināta. Citi speciālisti savukārt norāda uz to, ka saucošu signālu var dzirdēt viesabonēšanas gadījumos pat tad, ja telefons ir izslēgts.
Kā atrast telefonu?
Mūsdienu pasaulē šķiet neiespējami, ka teju divu mēnešu laikā nav iespējams atrast pazudušus telefonus, nemaz nerunājot par lielu lidmašīnu. Tomēr meklējumi nav vainagojušies panākumiem.
A. Beļajevs skaidro, ka iespēja atrast izslēgtu telefonu ir visai ierobežota. Visvienkāršākais ir noteikt pēdējo tā atrašanās vietu, precīzāk, torni, kura uztveres zonā tas ir bijis. «Speciālās aparatūras ražotāji piedāvā arī risinājumus, kurus instalējot uz bāzes stacijām iespējams noteikt telefona atrašanās vietu 3 metru rādiusā, bet šīs tehnoloģijas ir dārgas un ne visi mobilo sakaru operatori to var atļauties. Ir arī virkne aplikāciju, kuras sūta informāciju par darbībām, kas tiek veiktas ar mobilo telefonu, kas var palīdzēt noteikt tā atrašanās vietu,» teica A. Beļajevs.
Atrast izslēgtu mobilo telefonu teorētiski varot vien specdienesti.
Ierīces nav jāizslēdz
Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 18. aprīļa pasažieriem ļauj izmantot savus planšetdatorus, elektroniskos grāmatu lasītājus, atskaņotājus, spēļu un citas personīgās elektroniskās ierīces no iekāpšanas brīža līdz izkāpšanai. Noteikumi paredz, ka pasažieriem savas elektroniskās ierīces nepieciešams pārslēgt uz lidojuma režīmu. Mobilos telefonus nedrīkst izmantot zvaniem, kā arī visas ierīces jāizslēdz atsevišķos gadījumos, kad to lūdz lidmašīnas apkalpe.
A. Beļajevs uzskata, ka, atrodoties lidmašīnā, noteikti jāklausa apkalpes prasībām un mobilais telefons vai nu jāizslēdz, vai tajā jāiestata lidojuma režīms. «Ja radioierīce darbojas kvalitatīvi un atbilstoši visiem standartiem, tad mobilās ierīces lietošana uz lidmašīnas borta lidaparāta sistēmām nekaitēs. Taču, ja ierīce ir bojāta, tā var izstarot traucējumus, kas var būt kaitējoši,» uzsvēra A. Beļajevs.
