Jaunalūksnes pagasta Sauliķu saimnieki Rasma un Ilgvars Semaņi abi vēl strādā algotu darbu un savai vasaras rezidencei var veltīt nedēļas nogales un darbdienu vakarus.
Meža pīles ik pa laikam ielido un apmetas kādā no tuvējiem dīķiem. Saimniece saskaitījusi astoņas. Kad vīrs Ilgvars sāk barot zivis, kāds no kumosiem tiek arī viņām. "Vakaros izeju ārā ar tējas krūzi rokās, apstaigāju mūsu pļaviņu un paskatos, kur vajadzētu ko mainīt. Pirms vairākām nedēļām vienu vakaru pa pļaviņu staigāja četras dzērves, pa vidu divi stārķi un divi jaunie buciņi vēl pa starpām skraida. Tāds zoodārzs, ka prieks.".
Zupas vieta ir šīs vasaras lolojums, kas īpaši patīk saimniecei. Tā atrodas līdzās vienam dīķim, kurā aug zivis. "Man tā patīk vārīt ārā zupu. Līgo vakarā, kad sabrauc ciemiņi, arī Ilgvara vārdadienā. Mums abiem jubilejas iekrīt vasarā, un tad es cienāju ar zupu. Gatavoju ļoti diētisku – bez gaļas un kartupeļiem. Grūbas, skābi kāposti, sagriezti smalki sīpoli, ko apcepu sviestā. Katlā lieku izmērcētas grūbas un kilogramu skābu kāpostu. Kad viss izvārījies mīksts, pielieku vēl klāt sīpolus un krējumu.".
Appļaujamais gabals ir samērā liels, tāpēc šajā darbā iesaistās abi – gan saimnieks, gan saimniece. Rasmas kundze iemācījusies rīkoties ar trimmeri un nelielas jaudas traktoru, bet dzīvesbiedrs Ilgvars tuvējās pļavas nopļauj ar lielāku traktoru. "Visus akmentiņus novācu, dobju maliņas apstrādāju uz celīšiem. Cik ilgi tā spēšu, nezinu, bet pēc tam ir tik milzīgs gandarījums," saka saimniece.
Puķu podi, kas zied visu vasaru un grezno pagalmu, salikti vecajos ratos. Tā atrasts izmantojums arī šādiem rīkiem, kas saimniecībā vairs nav lietojami. "Te jūtamies kā Dieva ausī – miers un klusums, pēc sirds patikas varam baudīt pievilcīgu ainavu.".
