Var apskaust ģimenes, kur sievai un vīram ir kopējs vaļasprieks – dārzs. Gulbenietei Aijai Miķelsonei laimējies, jo vīrs Agris ir ne vien cītīgs darba rūķis, bet arī gudrs padomdevējs.
Viņi gan mēdzot šad un tad pastrīdēties par dārza iekārtojumu, bet kopsaucēju vienmēr atrod. Turklāt Agris orientējas augu latīniskajos nosaukumos. Vēlāk sarunā pie kafijas tases mājastēvs ieminējās, ka reiz vienā no audzētavām, kur meklējis kokaugus pēc latīniskajiem nosaukumiem, uzrunāts par kolēģi.
Iecere celt savu personisko māju Miķelsoniem radusies, kad meitai bijuši trīs, bet dēlam četri gadi. Pilsētas dzīvoklis kļuvis par šauru. Zemes gabals īsajā Dzeguzes ielā Gulbenē viņiem ierādīts 1999. gadā. Vispirms ķērušies pie būvniecības, bet paguvuši iekārtot arī vienu puķu dobi. Vienā no specializētajām izstādēm Aijas redzeslokā nonākusi informācija par apzaļumošanas firmu, kas izstrādājusi projektus un palīdzējusi iekārtot dārzus.
Vairāk nekā 2000 kvadrātmetru lielajā apbūves gabalā ir vieta dzīvojamajai mājai, saimniecības ēkai, garāžai, āra lapenei. Te ir pat uzkalns ar strautiņu un nelielu baseinu, kā arī zaļa pļaviņa. Gadu ritumā jūtamas pārmaiņas notikušas bērnu rotaļu laukumā, jo meita ar dēlu sasnieguši tīņu vecumu, un smilšu kaste vairs nav prioritāte. Līdz nepazīšanai pārvērties neizteiksmīgais grāvis. Visā tā garumā Miķelsoni sagrupējuši zemsedzes augus un košumkrūmus. Šī teritorija piedzīvo nemitīgas pārmaiņas, jo gar grāvja malu vienus augus izņem, pārvietojot uz citu dobi, bet vietā liek nākamos. Tie nosedz brīvos laukumus starp akmeņiem, radot interesantu un saskanīgu kompozīciju.
