\\Māja
VĒDERPRIEKI: Sep­ti­ņi aug­ļi no "augs­tiem plauk­tiem"
 
©Leonīds Gusevs

Kad pa­šu dār­zā vējš svil­po kai­los ko­ku za­ros un ābo­li pa­gra­bā pa­ma­zām zau­dē gar­šu, va­ram pie­vērst ska­tu tiem vei­ka­lu plauk­tiem, kur rin­do­jas sveš­zem­ju aug­ļi. Da­žus no tiem la­bi pa­zīs­tam, bet pret ci­tiem esam no­sak­ņo­ti pie­sar­dzī­gi – ce­nas nav ne­kā­das ma­zās, bet trūkst pie­re­dzes, lai no­vēr­tē­tu kva­li­tā­ti, nav arī ne jaus­mas, pēc kā šie dī­vai­nā pa­ska­ta aug­ļi va­rē­tu gar­šot, ku­ra to da­ļa ir ēda­ma, ku­ra pro­jām svie­ža­ma.

Bet var­būt kāds ne­pa­rasts aug­lis tie­ši ir va­ja­dzīgs, lai ie­prie­ci­nā­tu mā­ji­nie­kus un pār­steig­tu cie­mi­ņus, kas šo­dien kļūst ar­vien grū­tāk.

Pa­pai­ja

Pa­pai­jas dzim­te­ne ir Dien­vid­ame­ri­ka un Cen­trāl­ame­ri­ka, šo­brīd tā tiek kul­ti­vē­ta dau­dzās tro­pu zem­ēs. Ga­ta­vai pa­pai­jai ir oranžs mīk­stums un tum­šas sēk­li­ņas, tā ēda­ma svai­ga, bez sēk­li­ņām un mi­zas. Za­ļa pa­pai­ja tiek vā­rī­ta un iz­man­to­ta sa­lā­tiem un sau­tē­ju­miem, ie­vā­rī­ju­miem. Pa­pai­ja ir labs ka­ro­ti­no­īdu, C vi­ta­mī­na, B gru­pas vi­ta­mī­nu un kā­li­ja avots. Aug­ļi sa­tur arī fer­men­tu pa­pa­īnu, kas iz­man­to­jams ga­ļas ma­ri­nē­ša­nai, jo pa­da­ra to mīk­stā­ku. Jā­at­ce­ras, ka no pa­pai­jas ne­ga­ta­vo sal­dos ēdie­nus ar že­la­tī­nu, jo pa­pa­īns ne­ļauj tam sa­re­cēt.

Gu­ava

Lat­īņ­ame­ri­kā, Āf­ri­kā un Āzi­jā po­pu­lārs aug­lis. Tas ir ap­tu­ve­ni ābo­la lie­lu­mā, apaļš, ar cie­tā­ku ār­ējo da­ļu un su­lī­gu, sī­kām sēk­li­ņām pil­nu mīk­stu­mu. Ba­gāts ar C vi­ta­mī­nu un fol­skā­bi, sa­tur kā­li­ju, kal­ci­ju, mag­ni­ju, fos­fo­ru. Sa­tur arī balast­vie­las. Ja gu­avas ēd re­gu­lā­ri, tās dod ie­gul­dī­ju­mu imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nā, elp­ce­ļu sli­mī­bu ār­stē­ša­nā, to­ni­zē un pa­līdz nor­ma­li­zēt asins­spie­die­nu. Pie mums lie­lā­ko­ties no­pēr­ka­mas kon­ser­vos, bet, ja lai­mē­jas da­būt svai­gas, tās ir ēda­mas bez pie­de­vām. Zem­ēs, kur šie aug­ļi tiek audzē­ti, tos iz­man­to da­žā­diem sa­lā­tiem, dzē­rie­niem, ie­vā­rī­ju­miem utt.

Ka­ram­bo­la

Ka­ram­bo­lai, ko sauc arī par zvaig­žņu aug­li, dzim­tā pus­e ir Fi­li­pī­nās, In­do­nē­zi­jā, Ma­lai­zi­jā. Šo aug­li pie­ņemts griezt plā­nās šķē­lī­tēs - zvaig­znī­tēs. Ga­ta­va ka­ram­bo­la pa­ras­ti ir ko­ši dzel­te­na, gar pa­šām šķaut­nī­tēm drīkst būt smal­ka brū­na svīt­ra, ko, aug­li sa­da­lot, no­griež. Pār­ga­ta­vam aug­lim ir lie­lā­ki brū­ni plan­ku­mi. Vis­pirms ka­ram­bo­lai ap­griež ga­lus, tad griež šķē­lī­tēs, no ku­rām iz­tī­ra sēk­li­ņas. Ka­ram­bo­la sa­tur maz cu­ku­ra, bet daudz C vi­ta­mī­na un po­li­fe­no­lu. Nav ie­tei­ca­ma cil­vē­kiem ar nie­ru pro­blē­mām.

Lī­či­ja

Tro­pu un sub­tro­pu aug­lis, ku­ra dzim­te­ne ir Ķī­na un Āzi­jas dien­vid­aus­tru­mi. Lī­či­jas audzē dau­dzās val­stīs, un tās augs­tu vēr­tē­tas mai­gā, su­lī­gā, že­lej­vei­da mīk­stu­ma un pa­tī­ka­mā aro­mā­ta dēļ. Kon­ser­vē­jot aro­māts lie­lā mē­rā iet zu­du­mā, tā­pēc vis­la­bāk lī­či­jas ēst svai­gas, tās mēdz arī sū­kāt kā ka­ra­me­les. Pē­dē­jā lai­kā arī pie mums ar­vien vai­rāk cil­vē­ku ie­pa­zīst šos aug­ļus, kas ir sa­lī­dzi­no­ši vieg­li no­tī­rā­mi; mi­zu un ko­do­li­ņu ne­var ēst, bet aug­ļa ēda­mā da­ļa vei­do ap­tu­ve­ni 60%. Aug­ļi sa­tur zi­nā­mu dau­dzu­mu C vi­ta­mī­na, ir sa­lī­dzi­no­ši ba­gā­ti ar va­ru un fos­fo­ru.

Pi­ta­hi­ja

Sav­da­bīgs li­ān­vei­da kak­tu­sa aug­lis, ko sauc arī par pū­ķa aug­li. Pa­ras­ti ap­valks ir ro­žai­ni sārts, bet ir arī dzel­te­nas pi­ta­hi­jas. Mi­za nav ēda­ma. Vi­dū at­ro­das mīk­stums, kas var būt balts vai sar­kans, ar mel­nām sēk­li­ņām. Pēc taus­tes pi­ta­hi­ja nor­mā­lā ga­ta­vī­bas pa­kā­pē ir ap­mē­ram tā­da kā ki­vi. Ja aug­lim ir daudz brū­nu plan­ku­mu, tas var būt pār­ga­tavs. Pi­ta­hi­ju griež ga­re­nis­ki uz pus­ēm un ar ma­zu na­zī­ti vai ka­ro­ti iz­grebj mīk­stu­mu, ko sa­griež ga­ba­li­ņos. Mīk­stu­mu ie­sa­ka ēst at­dze­sē­tu. Ta­jā nav daudz ka­lo­ri­ju, to­ties ir C vi­ta­mīns, fos­fors, kal­cijs, šķiedr­vie­las, vai­rā­ki anti­ok­si­dan­ti.

Fei­ho­a

Vēl viens ie­nā­cējs no Dien­vid­ame­ri­kas. Tas mīl augt kal­nai­nos ap­vi­dos sub­tro­pu zo­nā; mums ģeo­grā­fis­ki tu­vā­kā fei­ho­a aug­ša­nas vie­ta ir Kau­kā­za re­ģi­ons. To mēdz saukt arī par ana­na­su gu­avu. Aug­ļi ir aro­mā­tis­ki, tiek iz­man­to­ti li­mo­nā­dēm, ie­vā­rī­ju­miem, kom­po­tiem, arī al­ko­ho­lis­ko dzē­rie­nu aro­ma­ti­zē­ša­nai, kū­ku un pī­rā­gu pil­dī­ju­mam. Pēc iz­ska­ta ir grū­ti no­teikt, vai aug­lis vi­dū nav bo­jāts, jo krā­sa ne­mai­nās. Pa­rei­zā ga­ta­vī­bas pa­kā­pē ir tā­di aug­ļi, ku­ri pēc taus­tes at­gā­di­na līdz ga­lam ne­no­ga­ta­vo­ju­šos ba­nā­nus.

Ta­ma­rinds

Vei­ka­la plauk­tā ta­ma­rin­di, ie­sai­ņo­ti kār­bi­ņās, re­dza­mi līdz­ās ci­tiem aug­ļiem, bet tie drī­zāk pie­skai­tā­mi garš­au­giem. Šīs ko­kos augo­šās lie­lās pāk­stis ie­cie­nī­tas gan Āzi­jas, gan Lat­īņ­ame­ri­kas tau­tu vir­tu­vē, to gar­ša tiek sa­lī­dzi­nā­ta ar da­te­ļu gar­šu, ta­ču tā ir skā­bā­ka. Ta­ma­rin­di ir Vor­čes­ter­šī­ras mēr­ces bū­tis­ka sa­stāv­da­ļa. Tie ba­gā­ti ar or­ga­nis­ka­jām skā­bēm, sa­tur arī kā­li­ju un pek­tīn­vie­las. No pāk­stīm iz­spiež bie­zu tumš­brū­nu ma­su, no ku­ras at­da­la šķied­ras un sēk­las. Lai ie­gū­tu ēdie­nam vieg­li pie­vie­no­ja­mu ta­ma­rin­du ma­su, vis­la­bāk pāksts sa­tu­ru iz­spiest ar ro­kām, pie­vie­not da­žas ēdam­ka­ro­tes ūdens un iz­berzt caur smal­ku sie­ti­ņu.

Re­cep­tes

  • Pa­pai­jas vi­ne­grets. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na pa­pai­ja, di­vas ēdam­ka­ro­tes sau­les­pu­ķu eļ­ļas, vie­na ēdam­ka­ro­te bal­tvī­na eti­ķa, vie­na tēj­ka­ro­te ma­jo­nē­zes, vie­na ķip­lo­ka dai­vi­ņa, sāls, mal­ti mel­nie pi­pa­ri, ne­daudz pē­ter­sī­ļu za­ļu­mu, vie­na ēdam­ka­ro­te svai­gi spies­tas lai­mu su­las. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Pa­pai­ju iz­tī­ra, no­mi­zo, sa­rī­vē ar sak­ņu rī­vi. Sa­jauc eļ­ļu, eti­ķi un ma­jo­nē­zi, pie­vie­no spie­dē sa­spies­tu ķip­lo­ku, sā­li un pi­pa­rus. Mēr­ci pār­lej pa­pai­jām, sa­jauc, uz­sla­ci­na lai­mu su­lu un uz­kai­sa ka­pā­tus za­ļu­mus.
  • Gu­avu čau­las. Sa­stāv­da­ļas. Ap­tu­ve­ni 500 g gu­avu, 1,5 glā­zes cu­ku­ra, viens laims. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Aug­ļus pār­griež uz pus­ēm, iz­dobj mīk­stu­mu ar sēk­li­ņām (to var ap­ēst tā­pat vai iz­man­tot kā­dam ci­tam sal­dam ēdie­nam). Čau­las vā­ra ūde­nī, līdz tās mīk­stas. Pēc tam no vā­rā­mā ūdens ņem 1,5 glā­zes, pie­vie­no cu­ku­ru un su­lu, kas iz­spies­ta no lai­ma, uz­vā­ra sī­ru­pu, ta­jā pār­liek čau­las un lē­ni vā­ra 45 mi­nū­tes (bez vā­ci­ņa), līdz sī­rups kļūst biezs. Liek de­ser­ta trau­ci­ņos, at­dze­sē, pa­sniedz ar pu­tu­krē­ju­mu, sal­dē­ju­mu u.c.
  • Ka­ram­bo­la ar sal­dē­ju­mu. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na ka­ram­bo­la, vie­na glā­ze apel­sī­nu su­las, viens ga­tavs man­go aug­lis, di­vas ēdam­ka­ro­tes brū­nā cu­ku­ra, ne­daudz gra­nāt­ābo­lu sēk­li­ņu, va­ni­ļas sal­dē­jums - pēc pa­ti­kas. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ka­ram­bo­lu sa­griež plā­nās zvaig­znī­tēs un at­brī­vo no sēk­li­ņām, pār­lej ar apel­sī­nu su­lu, liek uz uguns, uz­vā­ra. Sa­ma­zi­na ugu­ni un vā­ra ap­tu­ve­ni 10 mi­nū­tes (ka­mēr šķē­lī­tes kļūst pie­tie­ka­mi mīk­stas, lai tās va­rē­tu pār­da­līt ar ka­ro­ti). Īsi pirms vā­rī­ša­nas bei­gām pie­vie­no cu­ku­ru, uz­ma­nī­gi sa­mai­sa, lai tas iz­šķīst. No­ņem no uguns. Man­go no­tī­ra, sa­griež, no tā pa­ga­ta­vo bie­ze­ni, pie­vie­no ka­ram­bo­lai, sa­mai­sa, at­dze­sē. Sal­dā ēdie­na trau­ci­ņos liek sal­dē­ju­mu, kat­rai por­ci­jai uz­liek trīs zvaig­znī­tes, pār­lej ar man­go ma­su, ro­tā ar gra­nāt­ābo­lu sēk­li­ņām.
  • Sa­lā­ti ar pi­ta­hi­jām. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na pi­ta­hi­ja, di­vi se­le­ri­ju kā­ti, vie­na za­ļā pap­ri­ka, 50 g biez­pie­na, vie­na ēdam­ka­ro­te augu eļ­ļas, si­ne­pes, sāls, mal­ti mel­nie pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Se­le­ri­ju kā­tus, pap­ri­ku un pi­ta­hi­jas mīk­stu­mu sa­griež ma­zos ga­ba­li­ņos, sa­jauc ko­pā, liek sa­lā­tu trau­kā. No biez­pie­na, eļ­ļas, sāls, pi­pa­riem un si­ne­pēm pa­ga­ta­vo vien­da­bī­gu mēr­ci, pār­lej sa­lā­tiem.
  • Fei­ho­a sar­kan­vī­nā. Sa­stāv­da­ļas. 10-15 fei­ho­a aug­ļi, ne­pil­na pus­glā­ze cu­ku­ra, trīs ce­tur­tda­ļas glā­zes ūdens, ne­pil­na pus­glā­ze sar­kan­vī­na. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kat­li­ņā lej ūde­ni un vī­nu, pie­vie­no cu­ku­ru, kar­sē, līdz tas iz­šķīst. Pie­vie­no no­mi­zo­tus un ga­re­nis­ki pār­griez­tus fei­ho­a aug­ļus, uz­vā­ra, vā­ra 5 mi­nū­tes. Ar pu­tu ka­ro­ti iz­ņem aug­ļus, sī­ru­pu tur­pi­na vā­rīt vēl 20 mi­nū­tes, pār­lej aug­ļiem un at­dze­sē. Pa­sniedz is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā ar pu­tu­krē­ju­mu vai jo­gur­tu.
  • Dār­ze­ņu sa­lā­ti ar ta­ma­rin­du mēr­ci. Sa­stāv­da­ļas. Pus­glā­ze jo­gur­ta, trīs ēdam­ka­ro­tes olīv­u eļ­ļas, trīs tēj­ka­ro­tes me­dus, trīs ēdam­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, di­vas ēdam­ka­ro­tes at­tī­rī­tas ta­ma­rin­du ma­sas, mazs ga­ba­liņš svai­ga in­gve­ra, di­vas glā­zes rī­vē­tu svai­gu kā­pos­tu, vie­na glā­ze sī­ki sa­griez­tu gur­ķu, vie­na glā­ze die­dzē­tu Ķī­nas pu­pi­ņu, saiš­ķī­tis lo­ci­ņu, ja gar­šo - ne­daudz svai­gu ko­ri­an­dra za­ļu­mu, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Jo­gur­tu, me­du, eļ­ļu, cit­ro­nu su­lu, ta­ma­rin­du ma­su un rī­vē­to in­gve­ru kār­tī­gi sa­kuļ. Sa­lā­tu bļo­dā sa­jauc dār­ze­ņus, pie­vie­no sā­li, pi­pa­rus un sa­ka­pā­tus za­ļu­mus. Pār­lej ar mēr­ci un sa­jauc.