Mājdzīvnieks nekādā gadījumā nav lieta, ko var vienkārši ņemt un uzdāvināt vai iegādāties tikai tāpēc, ka bērnu vai pašu pārņēmusi iegriba: nopirksim sunīti dēlam, lai tik daudz nesēž pie datora, vai uzdāvināsim omītei kaķi, lai viņai nebūtu vientuļi.
Lēmumam jābūt ļoti pārdomātam, saskaņotam ar apdāvināmo cilvēku, kuram jāapzinās, kādas būs dzīvnieka vajadzības un īpašnieka pienākumi. Par to ne reizi vien esam atgādinājuši arī mūsu laikraksta slejās.
Taču, ja saimniekiem dzīvnieciņi patiešām ir tuvi un tiek labi aprūpēti, tad dots devējam atdodas - mīluļa klātbūtne veicina ģimenes locekļu fizisko un garīgo veselību un labu pašsajūtu. Ne viens vien saimnieks saka: suns vai kaķis mani saprot un spēj mierināt, piemēram, kad atnāku mājās pēc stresa pilnas darba dienas, atliek vien mirkli paglāstīt murrājošo minci, un jūtu, ka pārņem miers. Ir pat tāda medicīnas nozare - dzīvniekterapija. Tā gan neaizstāj zāles vai operāciju, bet ir daudz gadījumu, kad mīlulis palīdz saimniekam labāk atveseļoties un uzturēt sevi formā.
Labākas analīzes
Austrālijas nacionālajā sirds fondā savulaik izpētīts, ka cilvēkiem, jo īpaši - vīriešiem, kuriem ir mājdzīvnieki, mēdz būt zemāks holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs nekā tiem, kuriem mājas mīluļu nav. Viss ir vienkārši: ja cilvēkam ir suns, tad viņam nākas kopā ar to regulāri doties pastaigās, bet izkustēšanās ir viens no priekšnoteikumiem holesterīna līmeņa normalizācijai. Protams, jāievēro arī pareiza uztura principi un, ja nepieciešams, jālieto ārsta nozīmētie līdzekļi.
Mazāks stress
Novērots, ka atrašanās vienā telpā ar savu mīluli jau pati par sevi rada nomierinošu efektu. Tas tāpēc, ka, vērojot savu mīļdzīvnieciņu, asinīs izdalās oksitocīns, kas liek izjust prieku. Vienlaikus krītas stresa hormona kortizola līmenis. Šāds efekts novērots Misūri universitātes veterinārās medicīnas koledžā, pētot mājdzīvnieku ietekmi uz bruņoto spēku veterāniem ar posttraumatiskā stresa sindromu.
Atbalsts diabētiķiem
Pēdējā laikā arvien biežāk aprakstīti gadījumi, kad diabēta pacientus viņu suņi brīdinājuši, ka tuvojas straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs. Lai palīdzētu cilvēkiem ar 1. tipa diabētu, suņi tiek pat speciāli apmācīti. Viņi pavada kopā ar saimnieku visu laiku un, jūtot, ka drīz gaidāms kārtējais glikozes «lēciens», kļūst nemierīgi, sāk ošņāt, naktī var arī saimnieku pamodināt. Pētnieki uzskata, ka suņi ar savu jutīgo degunu spēj saost cilvēka izelpā vielas, kas vēsta par cukura līmeņa svārstībām, pirms stāvoklis kļūst kritisks, un saimnieks var laikus rīkoties, lai novērtu draudošo situāciju.
Zemāks asinsspiediens
Asinsspiediena nevēlamu paaugstināšanos ietekmē virkne objektīvu un subjektīvu faktoru, un ne vienmēr vienus var tik vienkārši atšķirt no otriem. Ir cilvēki, kuriem pietiek vienkārši nomierināties, un nomierinās arī spiediens, un tādā gadījumā, protams, palīdzēs kaķa glāstīšana vai pastaiga ar suni - to nenoliedz pat skeptiķi. Ņujorkas valsts universitātē Bufalo atklāts, ka pat tiem cilvēkiem, kuriem ir nozīmētas zāles hipertensijas ārstēšanai, kopš suņa vai kaķa ienākšanas mājās stāvoklis uzlabojas un, reaģējot uz stresu, asinsspiediens vairs tik strauji nekāpj. Mīluļa klātbūtne rada kompleksu pozitīvu efektu - mazina stresu, palīdz normalizēt asinsspiedienu un holesterīna skaitli, tai ir labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu veselību.
Nomāktības pārvarēšana
Mīlulis savu saimnieku nekritizē, sunim un kaķim ir vienalga, kā saimnieks izskatās, kādi ir viņa karjeras sasniegumi. Mājdzīvnieku beznosacījumu mīlestība un spēja pieņemt savu saimnieku tādu, kāds viņš ir, palīdz cilvēkam pārvarēt nomāktību, aizgaiņāt drūmās domas un arī celt savu pašvērtējumu. Ja līdzās ir dzīva būtne, par kuru jārūpējas, tas liek novērst domas no dažādām negācijām un sevis šaustīšanas, cilvēks jūtas varošāks un pašpietiekamāks.
Labāka fiziskā forma
Pastaigās un lēnajos skrējienos ar nolūku zaudēt svaru suns izrādījies labāks kompanjons nekā cilvēks. Kopā ar suni veiktās aktivitātes ļauj sekmīgāk uzlabot fizisko formu nekā tādas pašas kopā ar citiem cilvēkiem - tā secināts Misūri universitātē. Kādā citā pētījumā tika noskaidrots, ka suņu īpašnieki nedēļā staigājot pavada gandrīz divreiz ilgāku laiku nekā tie, kuriem suņu nav. Arī citās fiziskās aktivitātēs suņu īpašnieki iesaistās labprātāk nekā citi cilvēki.
Alerģijas profilakse
Amerikāņu statistika rāda, ka bērniem, kuriem līdz sešu mēnešu vecumam bijusi saskare ar mājdzīvniekiem, retāk attīstās alerģiskas slimības, kļūstot vecākiem, jo viņu imūnsistēma ir iepazinusi alergēnus un uz tiem vairs vētraini nereaģē. Šajos jautājumos vēl gana daudz nezināmā, un ne jau vienmēr mājdzīvnieka klātbūtne garantē, ka nebūs alerģisku slimību, tomēr tāda tendence ir novērota.
Sāpju atvieglošana
Sirsnīga attieksme un rūpes par mīluļiem liek aizmirst pašiem savas sāpes un kaites, reizēm apgalvo dzīvnieku īpašnieki. Zinātnieki saka - tas tāpēc, ka šīs darbības liek asinīs izdalīties endorfīniem, ko dēvē arī par laimes hormoniem, un tie mazina sāpes. Loijolas universitātē Čikāgā tika salīdzināti pacienti, kuriem veikta locītavu endoprotezēšana. Vieniem pēc operācijas bija iespēja saņemt dzīvniekterapiju, citiem tādas nebija. Tie pacienti, kurus apmeklēja mājdzīvnieki, lietoja mazāk pretsāpju līdzekļu.
