\\Māja
Delikāta problēma - utis. Te­ra­pi­ja un pro­fi­lak­se
©Lauris Aizupietis/F64

Lai arī gai­dā­mā ga­da­lai­ku un laik­ap­stāk­ļu mai­ņa var ie­tek­mēt arī gal­vas ādas un ma­tu ve­se­lī­bu – tas ne­esot stāsts par bēr­niem. Līdz pus­au­džu ve­cu­mam tau­ku dzie­dze­ri, kas at­ro­das bēr­nu gal­vas ādā, ir ne­ak­tī­vi, tā­pēc bie­žā­kās kai­tes, kas var pie­mek­lēt, ir aler­ģi­ja, sē­nī­te vai de­li­kā­tā pro­blē­ma pe­di­ku­lo­ze jeb utis. Ve­se­lī­bas cen­tra 4 skais­tu­ma klī­ni­kas 4. di­men­si­ja der­ma­to­lo­ģe-tri­ho­lo­ģe Je­ka­te­ri­na Pu­do­va skaid­ro ie­spē­ja­mās ar bēr­nu gal­vas ādu un ma­tiem sais­tī­tās pro­blē­mas, kā arī no­rā­da, kā ar tām cī­nī­ties.

«Fi­zio­lo­ģis­ki ie­kār­tots tā, ka arī bēr­niem gal­vas ādā ir tau­ku dzie­dze­ri, ta­ču līdz pu­ber­tā­tes ve­cu­mam tie nav ak­tī­vi,» no­rā­da ār­ste. Vi­ņa pa­skaid­ro, ka gal­vas ādai ne­va­ja­dzē­tu tau­ko­ties vai nie­zēt un tai jā­būt tī­rai no blaug­znām, tā­pēc at­šķi­rī­bā no pie­au­gu­ša­jiem pie­tiek ma­tus iz­maz­gāt rei­zi ne­dē­ļā. «Ja ma­tus maz­gās pā­rāk bie­ži, gal­vas āda tiks par daudz at­tau­ko­ta, līdz ar to vei­do­sies sau­sa āda un blaug­znas. Ci­tā­di ir va­sa­rā, kad gai­sā li­do vai­rāk pu­tek­ļu, - tad ma­tus var iz­ska­lot bie­žāk,» teic J. Pu­do­va.

Šam­pū­ni spe­ci­āli bēr­niem

At­va­sēm ma­tus ār­ste ie­sa­ka maz­gāt ar spe­ci­āli bēr­niem pa­re­dzē­tiem šam­pū­niem: pirm­kārt, ta­jos ir ma­zāk da­žā­du sa­mē­rā ag­re­sī­vu virs­mas ak­tī­vu vie­lu (pie­mē­ram, lau­re­āta sul­fāts), bet, otr­kārt, šam­pū­nu sa­turs ir ba­lan­sē­tāks, līdz ar ko ie­dar­bī­ba ir mai­gā­ka. «Jo ma­zāk smar­žīgs un pu­to­jošs, jo la­bāk,» J. Pu­do­va ap­stip­ri­na. «Ja bērns ir stip­ri sa­svī­dis, pie­mē­ram, spor­to­jot, gal­vu var iz­ska­lot ar tī­ru ūde­ni, bet pa­ma­tī­ga maz­gā­ša­na bie­ži nav ne­pie­cie­ša­ma.» Kas at­tie­cas uz ma­tu žā­vē­ša­nu ar fē­nu - tam aiz­lie­gu­mu me­di­cī­nis­ku ap­svē­ru­mu dēļ ne­esot. Vie­nī­gais no­sa­cī­jums, ko min ma­tu ār­ste, ir, ka fē­nam jā­būt ar re­gu­lē­ja­mu kar­stu­ma re­žī­mu, pro­ti, jā­iz­vē­las vis­vē­sā­kā tem­pe­ra­tū­ra.

Ja ve­cā­ki bēr­nam to­mēr pa­ma­na blaug­znas, tas var lie­ci­nāt vai nu par aler­ģi­ju, vai sē­nī­ti. «Rei­zēm pie­tiek vien ar to, ka ģi­me­nē kā­dam ir na­gu sē­nī­te. Sē­nī­tes spo­ras mīl ke­ra­tī­nu, tā­pēc var ie­dzī­vo­ties arī ma­tos. Kla­sis­ka šīs kai­tes pa­zī­me ir apļ­vei­da ma­tu iz­kri­ša­na, bet prak­sē re­dzē­tas arī vien­kār­ši no­tu­rī­gas blaug­znas un da­ži no­lū­zu­ši ma­ti,» pa­skaid­ro dak­te­re. Vēl gal­vas ādas un ma­tu ve­se­lī­bas stā­vok­li ne­no­lie­dza­mi ie­tek­mē ga­da­lai­ku mai­ņa, ta­ču, kā no­rā­da J. Pu­do­va, to pa­ras­ti no­vē­ro pie­au­gu­ša­jiem. «Tas sais­tīts ar to, ka svied­ru dzie­dze­ri laik­ap­stāk­ļu mai­ņā sāk ak­tī­vāk strā­dāt, un re­zul­tā­tā var vei­do­ties se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts, ta­ču bēr­niem tas nav tik rak­stu­rīgs. Bēr­niem se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts var būt zī­dai­ņu ve­cu­mā, un to iz­rai­sa mam­mas tran­zien­ti hor­mo­ni - tau­tā šo pa­zī­mi sauc par pie­na kre­ve­li. Bēr­nu­dār­za un sko­las ve­cu­ma bēr­niem, ru­de­nī at­kal tie­ko­ties, drī­zāk pa­stāv ie­spē­ja sa­ķert utis,» vi­ņa sa­ka.

Utis mīl tī­rī­gos

Lai gan ļo­ti bie­ži nā­kas sa­skar­ties ar pār­lie­cī­bu, ka pe­di­ku­lo­ze jeb utai­nī­ba ro­das no ne­tī­rī­bas, ār­ste to uz­ska­ta par mī­tu. «Ru­nā­jot par tā­dām kai­tēm kā kaš­ķis, utis, blu­sas un ci­tām pro­blē­mām, kas sais­tī­tas ar pa­ra­zī­tiem, jā­uz­sver, ka tā ne vien­mēr ir ne­tī­rī­bas sli­mī­ba. Tie­ši ot­rā­di - utīm ir vieg­lāk ie­dzī­vo­ties tī­rī­gos cil­vē­kos, jo ku­kai­ņi mīl tī­rus ma­tus un gal­vas ādu, ko ne­klāj tau­ku kār­ta. Utis ba­ro­jas ar asi­nīm, tā­dēļ tī­rā gal­vas ādā tām ir vieg­lāk pa­ēst, jo āda ir plā­nā­ka un tai vien­kār­šāk tikt cau­ri,» teic J. Pu­do­va. Pie­au­gu­šos kai­te skar re­tāk, jo ak­tī­vi strā­dā tau­ku dzie­dze­ri, vei­do­jas se­bu­mi un ku­kai­ņiem ir grū­ti tikt pie asi­nīm. Sa­vu­kārt bēr­niem ie­spē­ju ie­dzī­vo­ties ne­lūg­ta­jās gal­vas vieš­ņās vieg­lā­ku pa­da­ra bēr­nī­bā ļo­ti iz­teik­tā ču­po­ša­nās. Tā­pat utis var ie­gūt, lie­to­jot vie­nu ma­tu ķem­mi, ce­pu­ri vai šal­li, kā arī sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, kur no tām nav pa­sar­gāts ne liels, ne mazs - at­ro­do­ties tu­vā­kā kon­tak­tā ar sli­mu cil­vē­ku, tās pie­līp arī ot­ram. Ap­la­mi ir mī­ti, kas teic, ka utis ro­das no stre­sa vai slik­tas imu­ni­tā­tes. Ār­ste uz­sver, ka «imu­ni­tā­tei šeit nav no­zī­me - tai ir lo­ma vien ga­dī­ju­mos, kad sa­ka­sī­ta­jās vie­tās ra­du­sies in­fek­ci­ja».

Pirm­ā pa­zī­me, kas var lie­ci­nāt par to, ka bēr­na ma­tos ie­dzī­vo­ju­šies apakš­īr­nie­ki, ir in­ten­sī­va gal­vas ka­sī­ša­na. «Vis­vai­rāk utis mīl at­ras­ties len­tvei­da gal­vas da­ļās - pa­kau­sī, aiz ausīm. Gal­vas augš­da­ļā utis ie­dzī­vo­jas re­tāk,» dak­te­re no­rā­da un mu­di­na, ka, ja ve­cā­ki pa­ma­na, ka at­va­se in­ten­sī­vi ka­sa gal­vu, no­teik­ti rū­pī­gi jā­ap­ska­ta ma­ti, lai se­ci­nā­tu, kas ir pie vai­nas.

Te­ra­pi­ja un pro­fi­lak­se

Pa­šķi­rot ma­tus, pe­di­ku­lo­zes ga­dī­ju­mā var pa­ma­nīt dzī­vas utis, kā arī to oli­ņas jeb gnī­das, kas uz ma­tiem iz­vie­to­tas gan­drīz kā pa­va­sa­ra pū­po­li. «Pa­ras­ti utis lab­prāt mi­ti­nās trīs līdz pie­cu centi­met­ru at­tā­lu­mā no gal­vas ādas - uz ma­tu ga­liem tās ne­dzī­vo. Tas ir tā­dēļ, ka pa­ra­zī­ti mīl sil­tu­mu, bet tu­vāk gal­vas ādai ir labs mik­ro­kli­mats - mit­rums no svied­riem, sil­tums no gal­va­sā­das. No kat­ras iz­dē­tās oli­ņas, iz­šķil­sies jaun­a uts,» J. Pu­do­va ie­pa­zīs­ti­na ar ku­kai­ņu dzī­ves­vei­du. Te­ra­pi­ja, lai ap­ka­ro­tu utis, esot daudz­vei­dī­ga, ta­ču Lat­vi­jā po­pu­lā­rā­kie ir ak­tī­vo vie­lu per­met­rī­nu sa­tu­ro­ši lī­dzek­ļi, kā arī jaun­ākās pa­au­dzes pre­pa­rā­ti, kas vei­do­ti uz mi­ne­rāl­eļ­ļu bā­zes. To priekš­ro­cī­ba ir uts iz­nī­ci­nā­ša­na da­bis­kā vei­dā - no­sma­cē­jot. Līdz ar to utīm nav ie­spē­ju pie­rast un ig­no­rēt iz­nī­dē­ša­nu. Ķe­ro­ties pie cī­ņas ar ne­jau­ka­jiem pa­ra­zī­tiem, jā­ņem vē­rā se­ko­jo­ša in­struk­ci­ja: ak­tī­va­jai vie­lai ir pa­ra­zī­tus iz­nī­ci­no­ša ie­dar­bī­ba, kas lik­vi­dē dzī­vos ku­kai­ņus, ta­ču uz gnī­dām tā ne­ie­dar­bo­jas. Lai at­brī­vo­tos no utu oli­ņām, tās rū­pī­gi jā­ķem­mē ār­ā no ma­tiem - ja tas ne­tiks iz­da­rīts, ap­mē­ram ne­dē­ļas lai­kā iz­šķil­sies nā­ka­mā pa­au­dze. Vis­efek­tī­vāk ķem­mē­ša­nu var veikt ar īpa­šu me­tā­la smal­kza­ru ķem­mi, kas mēdz būt pie­vie­no­ta ap­tie­kā no­pēr­ka­ma­jam utu iz­nī­ci­nā­ša­nas lī­dzek­lim. «Pat tad, kad šķiet, ka gal­va ir tī­ra, si­tu­āci­ju vi­su lai­ku jā­kon­tro­lē, vis­maz rei­zi ne­dē­ļā pār­ska­tot ma­tus,» mu­di­na ār­ste.

Utis, lī­dzī­gi kā ēr­ces, var pār­nē­sāt da­žā­das in­fek­ci­ju sli­mī­bas, tur­klāt sta­fi­lo­ko­kus un strep­to­ko­kus bērns gal­vas ādā var ie­va­zāt, ilg­sto­ši ka­sot ādu ar ne­tī­rām ro­kām. Tā­dā ga­dī­ju­mā ie­spē­jams ie­dzī­vo­ties pat tik no­piet­nā dia­gno­zē kā strep­tos­ta­fi­lo­der­mi­ja, kas iz­pau­žas kā stru­tains ie­kai­sums sa­ka­sī­ta­jās vie­tās. «Šā­dos ga­dī­ju­mos jā­do­das pie der­ma­to­lo­ga, kurš no­zī­mēs at­bil­sto­šu ār­stē­ša­nu. Pa­ras­ti kai­ti ār­stē ar anti­bi­oti­ku kur­su, vieg­lā­kos ga­dī­ju­mos ār­īgi, bet sma­gā­kos arī ar iekš­ķī­giem anti­bi­oti­ķiem,» dak­te­re pa­skaid­ro ie­spē­ja­mo se­ku no­piet­nī­bu. Kon­sta­tē­jot utis sa­vai at­va­sai, J. Pu­do­va ie­sa­ka bez kaut­rē­ša­nās zi­ņot par to mā­cī­bu ie­stā­dē, jo ir sva­rī­gi pār­bau­dīt vi­sus gru­pā eso­šos bēr­nus. «Pre­tē­jā ga­dī­ju­mā būs tā, ka sko­las­bied­ri cits ci­tu ne­pār­trauk­ti ap­li­pi­nās, un epo­pe­ja būs ne­bei­dza­ma. Vēl bū­tis­ki arī ci­tiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem pār­ska­tīt gal­vu un, ja at­ras­ta kaut vie­na uts, uz­sākt te­ra­pi­ju.»

NO­DE­RĪ­GI

Je­ka­te­ri­na PU­DO­VA, Ve­se­lī­bas cen­tra 4 skais­tu­ma klī­ni­kas 4. di­men­si­ja der­ma­to­lo­ģe-tri­ho­lo­ģe skaid­ro:

  • bēr­niem gal­vas ādai ne­va­ja­dzē­tu tau­ko­ties un nie­zēt un tai jā­būt tī­rai no blaug­znām;
  • kaš­ķis, utis, blu­sas un ci­tas pro­blē­mas, kas sais­tī­tas ar pa­ra­zī­tiem, nav ne­tī­rī­bas sli­mī­ba, tie­ši ot­rā­di - utīm ir vieg­lāk ie­dzī­vo­ties tī­rī­gos cil­vē­kos;
  • utis var ie­gūt, lie­to­jot vie­nu ma­tu ķem­mi, ce­pu­ri vai šal­li, kā arī sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, kur no tām nav pa­sar­gāts ne liels, ne mazs;
  • ap­la­mi ir mī­ti, kas teic, ka utis ro­das no stre­sa vai slik­tas imu­ni­tā­tes;
  • vis­vai­rāk utis mīl at­ras­ties len­tvei­da gal­vas da­ļās - pa­kau­sī, aiz ausīm;
  • lai at­brī­vo­tos no utu oli­ņām, tās rū­pī­gi jā­ķem­mē ār­ā no ma­tiem - ja tas ne­tiks iz­da­rīts, ap­mē­ram ne­dē­ļas lai­kā iz­šķil­sies nā­ka­mā pa­au­dze;
  • utis, lī­dzī­gi kā ēr­ces, var pār­nē­sāt da­žā­das in­fek­ci­ju sli­mī­bas;
  • bū­tis­ki arī ci­tiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem pār­ska­tīt gal­vu un, ja at­ras­ta kaut vie­na uts, uz­sākt te­ra­pi­ju.
 
Komentāri 2 Skatīt [2]
Skatīt komentārus [2]