Māja: Delikāta problēma - utis. Te­ra­pi­ja un pro­fi­lak­se 2 komentāri
 
Māja

Delikāta problēma - utis. Te­ra­pi­ja un pro­fi­lak­se

 
Lauris Aizupietis/F64

Lai arī gai­dā­mā ga­da­lai­ku un laik­ap­stāk­ļu mai­ņa var ie­tek­mēt arī gal­vas ādas un ma­tu ve­se­lī­bu – tas ne­esot stāsts par bēr­niem. Līdz pus­au­džu ve­cu­mam tau­ku dzie­dze­ri, kas at­ro­das bēr­nu gal­vas ādā, ir ne­ak­tī­vi, tā­pēc bie­žā­kās kai­tes, kas var pie­mek­lēt, ir aler­ģi­ja, sē­nī­te vai de­li­kā­tā pro­blē­ma pe­di­ku­lo­ze jeb utis. Ve­se­lī­bas cen­tra 4 skais­tu­ma klī­ni­kas 4. di­men­si­ja der­ma­to­lo­ģe-tri­ho­lo­ģe Je­ka­te­ri­na Pu­do­va skaid­ro ie­spē­ja­mās ar bēr­nu gal­vas ādu un ma­tiem sais­tī­tās pro­blē­mas, kā arī no­rā­da, kā ar tām cī­nī­ties.

«Fi­zio­lo­ģis­ki ie­kār­tots tā, ka arī bēr­niem gal­vas ādā ir tau­ku dzie­dze­ri, ta­ču līdz pu­ber­tā­tes ve­cu­mam tie nav ak­tī­vi,» no­rā­da ār­ste. Vi­ņa pa­skaid­ro, ka gal­vas ādai ne­va­ja­dzē­tu tau­ko­ties vai nie­zēt un tai jā­būt tī­rai no blaug­znām, tā­pēc at­šķi­rī­bā no pie­au­gu­ša­jiem pie­tiek ma­tus iz­maz­gāt rei­zi ne­dē­ļā. «Ja ma­tus maz­gās pā­rāk bie­ži, gal­vas āda tiks par daudz at­tau­ko­ta, līdz ar to vei­do­sies sau­sa āda un blaug­znas. Ci­tā­di ir va­sa­rā, kad gai­sā li­do vai­rāk pu­tek­ļu, - tad ma­tus var iz­ska­lot bie­žāk,» teic J. Pu­do­va.

Šam­pū­ni spe­ci­āli bēr­niem

At­va­sēm ma­tus ār­ste ie­sa­ka maz­gāt ar spe­ci­āli bēr­niem pa­re­dzē­tiem šam­pū­niem: pirm­kārt, ta­jos ir ma­zāk da­žā­du sa­mē­rā ag­re­sī­vu virs­mas ak­tī­vu vie­lu (pie­mē­ram, lau­re­āta sul­fāts), bet, otr­kārt, šam­pū­nu sa­turs ir ba­lan­sē­tāks, līdz ar ko ie­dar­bī­ba ir mai­gā­ka. «Jo ma­zāk smar­žīgs un pu­to­jošs, jo la­bāk,» J. Pu­do­va ap­stip­ri­na. «Ja bērns ir stip­ri sa­svī­dis, pie­mē­ram, spor­to­jot, gal­vu var iz­ska­lot ar tī­ru ūde­ni, bet pa­ma­tī­ga maz­gā­ša­na bie­ži nav ne­pie­cie­ša­ma.» Kas at­tie­cas uz ma­tu žā­vē­ša­nu ar fē­nu - tam aiz­lie­gu­mu me­di­cī­nis­ku ap­svē­ru­mu dēļ ne­esot. Vie­nī­gais no­sa­cī­jums, ko min ma­tu ār­ste, ir, ka fē­nam jā­būt ar re­gu­lē­ja­mu kar­stu­ma re­žī­mu, pro­ti, jā­iz­vē­las vis­vē­sā­kā tem­pe­ra­tū­ra.

Ja ve­cā­ki bēr­nam to­mēr pa­ma­na blaug­znas, tas var lie­ci­nāt vai nu par aler­ģi­ju, vai sē­nī­ti. «Rei­zēm pie­tiek vien ar to, ka ģi­me­nē kā­dam ir na­gu sē­nī­te. Sē­nī­tes spo­ras mīl ke­ra­tī­nu, tā­pēc var ie­dzī­vo­ties arī ma­tos. Kla­sis­ka šīs kai­tes pa­zī­me ir apļ­vei­da ma­tu iz­kri­ša­na, bet prak­sē re­dzē­tas arī vien­kār­ši no­tu­rī­gas blaug­znas un da­ži no­lū­zu­ši ma­ti,» pa­skaid­ro dak­te­re. Vēl gal­vas ādas un ma­tu ve­se­lī­bas stā­vok­li ne­no­lie­dza­mi ie­tek­mē ga­da­lai­ku mai­ņa, ta­ču, kā no­rā­da J. Pu­do­va, to pa­ras­ti no­vē­ro pie­au­gu­ša­jiem. «Tas sais­tīts ar to, ka svied­ru dzie­dze­ri laik­ap­stāk­ļu mai­ņā sāk ak­tī­vāk strā­dāt, un re­zul­tā­tā var vei­do­ties se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts, ta­ču bēr­niem tas nav tik rak­stu­rīgs. Bēr­niem se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts var būt zī­dai­ņu ve­cu­mā, un to iz­rai­sa mam­mas tran­zien­ti hor­mo­ni - tau­tā šo pa­zī­mi sauc par pie­na kre­ve­li. Bēr­nu­dār­za un sko­las ve­cu­ma bēr­niem, ru­de­nī at­kal tie­ko­ties, drī­zāk pa­stāv ie­spē­ja sa­ķert utis,» vi­ņa sa­ka.

Utis mīl tī­rī­gos

Lai gan ļo­ti bie­ži nā­kas sa­skar­ties ar pār­lie­cī­bu, ka pe­di­ku­lo­ze jeb utai­nī­ba ro­das no ne­tī­rī­bas, ār­ste to uz­ska­ta par mī­tu. «Ru­nā­jot par tā­dām kai­tēm kā kaš­ķis, utis, blu­sas un ci­tām pro­blē­mām, kas sais­tī­tas ar pa­ra­zī­tiem, jā­uz­sver, ka tā ne vien­mēr ir ne­tī­rī­bas sli­mī­ba. Tie­ši ot­rā­di - utīm ir vieg­lāk ie­dzī­vo­ties tī­rī­gos cil­vē­kos, jo ku­kai­ņi mīl tī­rus ma­tus un gal­vas ādu, ko ne­klāj tau­ku kār­ta. Utis ba­ro­jas ar asi­nīm, tā­dēļ tī­rā gal­vas ādā tām ir vieg­lāk pa­ēst, jo āda ir plā­nā­ka un tai vien­kār­šāk tikt cau­ri,» teic J. Pu­do­va. Pie­au­gu­šos kai­te skar re­tāk, jo ak­tī­vi strā­dā tau­ku dzie­dze­ri, vei­do­jas se­bu­mi un ku­kai­ņiem ir grū­ti tikt pie asi­nīm. Sa­vu­kārt bēr­niem ie­spē­ju ie­dzī­vo­ties ne­lūg­ta­jās gal­vas vieš­ņās vieg­lā­ku pa­da­ra bēr­nī­bā ļo­ti iz­teik­tā ču­po­ša­nās. Tā­pat utis var ie­gūt, lie­to­jot vie­nu ma­tu ķem­mi, ce­pu­ri vai šal­li, kā arī sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, kur no tām nav pa­sar­gāts ne liels, ne mazs - at­ro­do­ties tu­vā­kā kon­tak­tā ar sli­mu cil­vē­ku, tās pie­līp arī ot­ram. Ap­la­mi ir mī­ti, kas teic, ka utis ro­das no stre­sa vai slik­tas imu­ni­tā­tes. Ār­ste uz­sver, ka «imu­ni­tā­tei šeit nav no­zī­me - tai ir lo­ma vien ga­dī­ju­mos, kad sa­ka­sī­ta­jās vie­tās ra­du­sies in­fek­ci­ja».

Pirm­ā pa­zī­me, kas var lie­ci­nāt par to, ka bēr­na ma­tos ie­dzī­vo­ju­šies apakš­īr­nie­ki, ir in­ten­sī­va gal­vas ka­sī­ša­na. «Vis­vai­rāk utis mīl at­ras­ties len­tvei­da gal­vas da­ļās - pa­kau­sī, aiz ausīm. Gal­vas augš­da­ļā utis ie­dzī­vo­jas re­tāk,» dak­te­re no­rā­da un mu­di­na, ka, ja ve­cā­ki pa­ma­na, ka at­va­se in­ten­sī­vi ka­sa gal­vu, no­teik­ti rū­pī­gi jā­ap­ska­ta ma­ti, lai se­ci­nā­tu, kas ir pie vai­nas.

Te­ra­pi­ja un pro­fi­lak­se

Pa­šķi­rot ma­tus, pe­di­ku­lo­zes ga­dī­ju­mā var pa­ma­nīt dzī­vas utis, kā arī to oli­ņas jeb gnī­das, kas uz ma­tiem iz­vie­to­tas gan­drīz kā pa­va­sa­ra pū­po­li. «Pa­ras­ti utis lab­prāt mi­ti­nās trīs līdz pie­cu centi­met­ru at­tā­lu­mā no gal­vas ādas - uz ma­tu ga­liem tās ne­dzī­vo. Tas ir tā­dēļ, ka pa­ra­zī­ti mīl sil­tu­mu, bet tu­vāk gal­vas ādai ir labs mik­ro­kli­mats - mit­rums no svied­riem, sil­tums no gal­va­sā­das. No kat­ras iz­dē­tās oli­ņas, iz­šķil­sies jaun­a uts,» J. Pu­do­va ie­pa­zīs­ti­na ar ku­kai­ņu dzī­ves­vei­du. Te­ra­pi­ja, lai ap­ka­ro­tu utis, esot daudz­vei­dī­ga, ta­ču Lat­vi­jā po­pu­lā­rā­kie ir ak­tī­vo vie­lu per­met­rī­nu sa­tu­ro­ši lī­dzek­ļi, kā arī jaun­ākās pa­au­dzes pre­pa­rā­ti, kas vei­do­ti uz mi­ne­rāl­eļ­ļu bā­zes. To priekš­ro­cī­ba ir uts iz­nī­ci­nā­ša­na da­bis­kā vei­dā - no­sma­cē­jot. Līdz ar to utīm nav ie­spē­ju pie­rast un ig­no­rēt iz­nī­dē­ša­nu. Ķe­ro­ties pie cī­ņas ar ne­jau­ka­jiem pa­ra­zī­tiem, jā­ņem vē­rā se­ko­jo­ša in­struk­ci­ja: ak­tī­va­jai vie­lai ir pa­ra­zī­tus iz­nī­ci­no­ša ie­dar­bī­ba, kas lik­vi­dē dzī­vos ku­kai­ņus, ta­ču uz gnī­dām tā ne­ie­dar­bo­jas. Lai at­brī­vo­tos no utu oli­ņām, tās rū­pī­gi jā­ķem­mē ār­ā no ma­tiem - ja tas ne­tiks iz­da­rīts, ap­mē­ram ne­dē­ļas lai­kā iz­šķil­sies nā­ka­mā pa­au­dze. Vis­efek­tī­vāk ķem­mē­ša­nu var veikt ar īpa­šu me­tā­la smal­kza­ru ķem­mi, kas mēdz būt pie­vie­no­ta ap­tie­kā no­pēr­ka­ma­jam utu iz­nī­ci­nā­ša­nas lī­dzek­lim. «Pat tad, kad šķiet, ka gal­va ir tī­ra, si­tu­āci­ju vi­su lai­ku jā­kon­tro­lē, vis­maz rei­zi ne­dē­ļā pār­ska­tot ma­tus,» mu­di­na ār­ste.

Utis, lī­dzī­gi kā ēr­ces, var pār­nē­sāt da­žā­das in­fek­ci­ju sli­mī­bas, tur­klāt sta­fi­lo­ko­kus un strep­to­ko­kus bērns gal­vas ādā var ie­va­zāt, ilg­sto­ši ka­sot ādu ar ne­tī­rām ro­kām. Tā­dā ga­dī­ju­mā ie­spē­jams ie­dzī­vo­ties pat tik no­piet­nā dia­gno­zē kā strep­tos­ta­fi­lo­der­mi­ja, kas iz­pau­žas kā stru­tains ie­kai­sums sa­ka­sī­ta­jās vie­tās. «Šā­dos ga­dī­ju­mos jā­do­das pie der­ma­to­lo­ga, kurš no­zī­mēs at­bil­sto­šu ār­stē­ša­nu. Pa­ras­ti kai­ti ār­stē ar anti­bi­oti­ku kur­su, vieg­lā­kos ga­dī­ju­mos ār­īgi, bet sma­gā­kos arī ar iekš­ķī­giem anti­bi­oti­ķiem,» dak­te­re pa­skaid­ro ie­spē­ja­mo se­ku no­piet­nī­bu. Kon­sta­tē­jot utis sa­vai at­va­sai, J. Pu­do­va ie­sa­ka bez kaut­rē­ša­nās zi­ņot par to mā­cī­bu ie­stā­dē, jo ir sva­rī­gi pār­bau­dīt vi­sus gru­pā eso­šos bēr­nus. «Pre­tē­jā ga­dī­ju­mā būs tā, ka sko­las­bied­ri cits ci­tu ne­pār­trauk­ti ap­li­pi­nās, un epo­pe­ja būs ne­bei­dza­ma. Vēl bū­tis­ki arī ci­tiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem pār­ska­tīt gal­vu un, ja at­ras­ta kaut vie­na uts, uz­sākt te­ra­pi­ju.»

NO­DE­RĪ­GI

Je­ka­te­ri­na PU­DO­VA, Ve­se­lī­bas cen­tra 4 skais­tu­ma klī­ni­kas 4. di­men­si­ja der­ma­to­lo­ģe-tri­ho­lo­ģe skaid­ro:

  • bēr­niem gal­vas ādai ne­va­ja­dzē­tu tau­ko­ties un nie­zēt un tai jā­būt tī­rai no blaug­znām;
  • kaš­ķis, utis, blu­sas un ci­tas pro­blē­mas, kas sais­tī­tas ar pa­ra­zī­tiem, nav ne­tī­rī­bas sli­mī­ba, tie­ši ot­rā­di - utīm ir vieg­lāk ie­dzī­vo­ties tī­rī­gos cil­vē­kos;
  • utis var ie­gūt, lie­to­jot vie­nu ma­tu ķem­mi, ce­pu­ri vai šal­li, kā arī sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, kur no tām nav pa­sar­gāts ne liels, ne mazs;
  • ap­la­mi ir mī­ti, kas teic, ka utis ro­das no stre­sa vai slik­tas imu­ni­tā­tes;
  • vis­vai­rāk utis mīl at­ras­ties len­tvei­da gal­vas da­ļās - pa­kau­sī, aiz ausīm;
  • lai at­brī­vo­tos no utu oli­ņām, tās rū­pī­gi jā­ķem­mē ār­ā no ma­tiem - ja tas ne­tiks iz­da­rīts, ap­mē­ram ne­dē­ļas lai­kā iz­šķil­sies nā­ka­mā pa­au­dze;
  • utis, lī­dzī­gi kā ēr­ces, var pār­nē­sāt da­žā­das in­fek­ci­ju sli­mī­bas;
  • bū­tis­ki arī ci­tiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem pār­ska­tīt gal­vu un, ja at­ras­ta kaut vie­na uts, uz­sākt te­ra­pi­ju.
Komentāri [2]
#
Skolnieciņš [Latvijas skaudības dievība] 11.septembris 2017 20:46 atbildēt
Esmu uts Latvijas elites kūsās pēc I.Viņkeles domām. Tomēr es esmu vietējā skaudības divība. Kas notiks ar eliti, kura mani ievietoja nabadzības kontaktzoodārzā? Šo eliti es pi*īšu di*sā! Un elitei utis būs vismazākā problēma. Gaeīgums ir spēja nepakļauties pūlim, kas pēc ranga ir zemāki par Tevi. Garīgums irnemirstība, kā arī ar savu gribu mainīt dabas un visuma procesus. Un vel garīgums ir spēja nesodīti nogalēt jebko neatkarīgi no upura statusa. Un Skolnieciņš ir garīgs.
 
#
999 9.septembris 2017 17:54 atbildēt
Utis rodas no politikas.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers