Māja: NRA skaidro, ko nozīmē krampji kājās, kas tos izraisa, kā sev palīdzēt 1 komentāri
 
Māja

NRA skaidro, ko nozīmē krampji kājās, kas tos izraisa, kā sev palīdzēt

 
PATS VAR SEV PALĪDZĒT. Krampji kājās, kas mēdz turpināties no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm, tomēr nav tas gadījums, kad uzreiz ir jāskrien pie ārsta un jāmēģina noskaidrot tā iemeslu. Ja problēma nav samilzusi, to noteikti palīdzēs atrisināt arī farmaceits / depositphotos.com

Muskuļu krampjus kāju pirkstos, pēdās vai ikros ir izjutis lielākais vairums cilvēku. Vasarā par šīm velkoši sāpīgajām sajūtām pacienti sūdzas daudz biežāk nekā citos gadalaikos.

Kāpēc? Ko nozīmē krampji kājās, kas tos izraisa, vai tie var būt kādu slimību vai centrālās nervu sistēmas darbības patoloģiju simptomi un ko darīt, ja krampji nerimstas, skaidro Veselības centra - 4 (VC-4) ģimenes ārste Karīna Vernere.

Trūkst magnija un kalcija

«Ja skatāmies statistiski, par krampjiem kājās cilvēki tiešām vairāk sūdzas tieši šajā laikā, vasarā. Kāpēc tā notiek? Iemesli var būt dažādi,» saka ģimenes ārste, norādot, ka visbiežākais iemesls ir saistīts ar elektrolītu - magnija un kalcija - vielmaiņas traucējumiem, un cilvēki lielākoties to zina, tāpēc arī attiecīgi rīkojas un palieto magniju un kalciju saturošus preparātus. Ja muskuļu spazmas ir paretam, satraukumam nudien nav pamata.

Hroniska venoza mazspēja

Par laimi, krampji mēdz parādīties un pāriet, tomēr tie var būt arī nopietni kādu slimību patoloģiju simptomi. «Otrs iemesls varētu būt saistīts ar hronisku venozu nepietiekamību jeb transvenozu mazspēju, no kā cieš ļoti daudz cilvēku. Protams, vasarā, kad ir ļoti karsts, vēnas jūtas slikti - tām šausmīgi nepatīk karstums, tāpēc tās paplašinās un asinsvadu sieniņas kļūst caurlaidīgākas. Un cilvēki, kuriem ir šādas problēmas, vasarā cieš ne tikai no tūskas, kad kājas paliek kā bluķi un ir jāmeklē brīvāki apavi, bet arī no krampjiem, jo tie arī var būt viens no simptomiem, kas pavada hronisku venozu mazspēju,» stāsta VC-4 ģimenes ārste Karīna Vernere.

Problēmas ar muguru

Daktere norāda, ka diezgan bieži kāju krampju pamatā ir problēmas ar muguru - ar mugurkaulu, jostas daļu. «Kā mēs to identificējam? Ja pacients nāk pie ārsta ar sūdzībām par krampjiem un apgalvo, ka ir lietojis gan magniju, gan kalciju saturošus preparātus, bet nekas nav līdzējis, un ja pacients necieš no hroniskas venozas nepietiekamības, ir skaidrs, ka rūpīgi jāmeklē, kur tad slēpjas problēma,» stāsta ģimenes ārste, piebilstot, ka krampji kājās nereti ir cieši saistīti ar muguras jostas daļas problēmām, kas, attīstoties tālāk, var pievilkt arī citus simptomus.

Atdzesēties pakāpeniski

«Ne velti daudzi sūdzas par krampjiem tieši vasaras sezonā, jo vasara ir laiks, kad cilvēki daudz karsējas saulē un tad meklē atveldzējumu ūdenī, kur arī viņus pārsteidz krampji. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka mūsu jūra mūs reti lutina ar siltu ūdentiņu un - notiek ļoti krasas temperatūras izmaiņas. Un, ja mēs runājām par vēnām, ka tām nepatīk karstums, tad attiecīgi artērijām, kas mūsu audus apgādā ar asinīm un barības vielām, nepatīk aukstums. Tāpēc, uzkarsušiem ieejot aukstā ūdenī, artērijas nospazmējas un audu apasiņošana uz brīdi tiek traucēta. Tā rezultātā arī rodas krampji,» skaidro ģimenes ārste, piebilstot: ja vēnām patīk vēsums un tūska aukstā ūdenī noplok, tad artērijas sastingst. Tāpēc ūdenī krampjiem ir pavisam cits attīstības mehānisms.

Ko darīt, lai izvairītos no krampjiem kājās, kas nereti mēdz būt visai nepatīkami un pat ļoti sāpīgi? Dakteres galvenais ieteikums: izvairīties no ļoti krasām temperatūras maiņām, un tas nozīmē - būt gudriem un nemesties uz galvas dziļi ūdenī, ja esat saulē uzkarsuši. Vislabāk būtu atdzesēties pakāpeniski, vai mirkli pastāvot jūras/ezera/upes krastā, vai ejot ūdenī lēnām. «Jo, ja nevarat nodrošināties ar brīvu izeju no ūdens, ja zem kājām nav atbalsta, kādā brīdī krampis kājās var būt pat bīstams dzīvībai,» uzsver Karīna Vernere, paskaidrojot: ja kāju pārstāj just, vairs nevar papeldēt.

Nav veselībai bīstami

Vai krampis mēdz iemesties tikai kāju ikros, pirkstos un pēdās? Daktere stāsta, ka krampjveida kustības var būt arī citās ķermeņa daļās, piemēram, sejā, un, lai arī to attīstības mehānisms ir ļoti līdzīgs, šādos gadījumos prevalē drusku cita problēma, un to sauc par tikiem jeb sejas muskuļu raustīšanos. Un tas vairāk ir saistīts ar stresu, ar nervu sistēmu. Bet ģimenes ārstei pacienti tomēr vairāk sūdzas par krampjiem, kas skar kājas.

Vai krampju gadījumā kalciju un magniju saturoši preparāti jālieto obligāti? «Krampji nav veselībai bīstami, bet, ja tie moka bieži, negribas ticēt, ka cilvēks mēģina ar to sadzīvot, mokās un risinājumu nemeklē,» saka ģimenes ārste, piebilstot: ja magnija un kalcija terapija, ko noteikti ieteiks arī farmaceits, ja meklēsiet palīdzību aptiekā, nedod rezultātu, tad gan risinājumu vajadzētu meklēt pie kāda cita speciālista.

Ar vieglām masējošām kustībām

Kā cilvēks pats sev var palīdzēt, ja kāju savilcis krampis? Ģimenes ārste neiesaka muskuli stingri spaidīt, kā ir dzirdēts, ka tā esot jādara. Drīzāk ar vieglām masējošām kustībām ir jāmēģina panākt muskuļu atbrīvošanu. Tā ātrāk var panākt, ka krampis pazūd.

Savilkto vietu var padurstīt ar kaut ko asu - arī šāds adatu terapijas paveids liks muskulim atbrīvoties un uzlabos traucēto asinsriti. Kā saka daktere, var darīt visu, kas veicina relaksāciju. Jebkurā gadījumā, lai krampji ātrāk pārietu, ir nepieciešams tūlītēji pārtraukt to darbību, kuras laikā krampis radās, un pēc tam jāmēģina viegli pastiept un pamasēt savilktos muskuļus. Tie jāmēģina turēt nostieptā veidā - līdz krampji izzūd.

«Krampji kājās noteikti nav tas gadījums, kad uzreiz ir jāskrien pie ārsta un jāmēģina noskaidrot tā iemeslu. Ja problēma nav samilzusi, to noteikti palīdzēs atrisināt arī farmaceits tuvējā aptiekā,» saka ģimenes ārste, piebilstot, ka varbūt nevajag prasīt padomu mātei gūglei, jo tā ne vienmēr dod pareizos padomus. Viņasprāt, izglītoti cilvēki primāri vēršas pie veselības aprūpē iesaistītiem cilvēkiem, tostarp farmaceitiem.

DERĪGAS VIELAS

MAGNIJS

- veicina muskuļu atslābināšanos

- tas lielākoties ir augu valsts izcelsmes produktos, tāpēc uzturā ieteicami ir svaigi augļi un dārzeņi, dilles, pētersīļi, zaļie lociņi, lapu salāti, jūras kāposti, pākšaugi, kviešu klijas, dateles, vīģes, žāvētas aprikozes, plūmes

- Der zināt, ka magnija uzsūkšanās pazeminās vakarā, tāpēc vislabāk to ir uzņemt dienas pirmajā pusē, turklāt vislabāk tā notiek fiziskas slodzes laikā

KALCIJS

- darbojas tandēmā ar magniju

- lielākoties ir skābpiena produktos - pienā, biezpienā, sierā, arī kāpostos, tostarp ziedkāpostos, brokoļos, sezama sēklās

- Der zināt, ka preparātus ar augstu kalcija līmeni labāk uzņemt vakarā

Komentāri [1]
#
Pastalnieks 23.augusts 2017 9:21 atbildēt
Ar to kalciju diez vai palīdzēs, drīzāk kādus akmeņus sadabūs. Drīzāk olbaltumu organisms neuzņem. Man palīdz tikai sūkalu proteīns, ņem nost krampi, kā brīnumlīdzeklis.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers