Vēsākos gadalaikos nākas speciāli sev atgādināt, ka dienā jāizdzer noteikts šķidruma daudzums, bet vasarā organisms par to uzstājīgi atgādina pats – jūtam slāpes.
Loģiski spriežot, jātur pa rokai kaut vai pudele ar ūdeni, un problēmu nebūs. Bet problēmas tomēr rodas, jo daļa cilvēku, pārņemti ar darba un sadzīves jautājumu risināšanu, slāpes ignorē. Izklausās neticami, taču uztura speciālisti teic, ka ir diezgan daudz ļaužu, kuri vairs nespēj pat pazīt slāpes un jauc tās ar izsalkumu, tāpēc viņi ēd ikreiz, kad patiesībā gribas dzert, un rezultāts ir liekais svars. Retāk sastopama otra galējība - kad ūdens patēriņš ir pārmērīgs, un arī tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Lai organisma vielmaiņa darbotos normāli, zināms ūdens daudzums ir nepieciešams katru dienu neatkarīgi no gaisa temperatūras. Starp ķermeņa šūnām ir starpšūnu šķidrums, kas piegādā šūnām skābekli un barības vielas. Kad starpšūnu šķidruma trūkst, pasliktinās šūnu apgāde un cilvēka pašsajūta. Arī tad, ja īpaši neslāpst, laiku pa laikam jāatceras padzerties, lai audi saglabātu normālu elastību un vielmaiņa norisinātos pilnvērtīgi.
Kad nākas pasvīst
Svīšana, kas rada tik daudz neērtību, ir nepieciešama ķermeņa termoregulācijai - tas atdod siltumu, ko organisms uzņēmis no apkārtējās vides un arī pats saražojis vielmaiņas procesos. Intensīvas fiziskas slodzes laikā cilvēks svīst vairāk tāpēc, ka vielmaiņa aktivizējas un organisms saražo vairāk iekšējā siltuma. Savukārt karstumā svīšana kļūst lielāka, lai atdotu lieko siltumu. Aprēķināts, ka normālos apstākļos pieaudzis vidusmēra cilvēks diennaktī izsvīst aptuveni puslitru sviedru un to nemaz nemana. Ja viņš jūtas sasvīdis, tas nozīmē, ka izdalās vairāk par puslitru sviedru. Svīstot organisms zaudē arī ūdeni un sāļus, kas tam ir vajadzīgi. Ja svīšana kļūst pārmērīga, no organisma intensīvi izdalās nātrija un kālija sāļi, tāpēc ir jādomā, kā šo deficītu samazināt.
Svīšana un šķidruma patēriņš ir atkarīgi no katra organisma īpatnībām, un tās mēs lielākoties nevaram ietekmēt. Vienam šķidruma rezerve ir lielāka, un viņš var nedzert ilgāku laiku, citam padzerties vajag biežāk. Ja cilvēks neuzņem šķidrumu, tad agri vai vēlu svīšana mazinās, iekšējais siltums sāk paaugstināties, asinsvadi paplašinās, līdz karstuma dūriens klāt. Tā raksturīgās izpausmes ir slikta dūša, galvassāpes, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums, agresivitāte, var būt pat krampji un samaņas zudums; smags karstuma dūriens var izraisīt neatgriezeniskus organisma bojājumus.
Cik ūdens jāizdzer
Bieži minēts, ka dienā pieaugušam cilvēkam nepieciešamas astoņas glāzes ūdens. Tas ir nosacīts vidējais skaitlis, ko viegli iegaumēt. Rēķinot precīzāk, ūdens patēriņa un slāpju pētnieki secinājuši, ka pieaugušam vīrietim dienā nepieciešami aptuveni trīs litri šķidruma, bet pieaugušai sievietei - 2,2 litri šķidruma, citos pētījumos minēts vēl lielāks daudzums: attiecīgi 3,7 un 2,7 litri; te ieskaitīts arī tas ūdens, kas uzņemts ar ēdienu, jo gandrīz visos produktos ir zināms daudzums ūdens, visvairāk - augļos un dārzeņos.
Precīzākai individuālai ūdens patēriņa noteikšanai būtu jāņem vērā arī cilvēka augums un fiziskās aktivitātes līmenis: jo lielāks tu esi un jo vairāk kusties, jo lielāka ir organisma prasība pēc ūdens. Vecāki cilvēki mēdz lietot par maz šķidruma, jo ar gadiem ir notrulinājusies slāpju sajūta. Grūtniecēm un māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti, nepieciešams mazliet vairāk šķidruma, tāpat arī cilvēkiem, kuri lieto atsevišķas zāles, piemēram, antihistamīna preparātus vai noteiktus antidepresantus.
Par to, vai šķidruma patēriņš ir normāls, var spriest arī pēc urīna krāsas: ja tā ir gaiša, tad acīmredzot jūs dzerat pietiekami daudz, ja tumša - par maz.
Kā ar citiem dzērieniem?
Tā kā kofeīnam piemīt urīndzenošas īpašības, tad ūdens, kas uzņemts ar kafiju, tēju vai citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem, tiek pastiprināti izvadīts no ķermeņa. Savukārt alkohola patēriņš, jo sevišķi lielās devās, liek izvadīt vairāk ūdens, nekā uzņemts. Viena glāze alus neko īpaši ļaunu nenodara, bet, jo dzērienos ir augstāks alkohola saturs, jo vairāk tie atūdeņo organismu.
Tie, kuriem negaršo ūdens, labāk vēlas lietot limonādes, sulas, piena kokteiļus un citus dzērienus. Jāņem vērā, ka tas krietni palielina uzņemto kaloriju daudzumu. Dažkārt tiek apgalvots, ka ūdens ir efektīvs tievēšanas līdzeklis. Patiesībā ūdens palīdz tikai nedaudz - ja ar to aizstāj minētos kalorijām bagātos dzērienus. Pēdējos gados modē nācis ūdens ar kokosriekstu pienu un ūdens ar citronu. Par tiem ir pretrunīgas atsauksmes. Kāds pētījums rāda, ka, iespējams, ir jēga dzert ūdeni pirms ēdienreizēm: tā dalībnieki, kuri sāka katru maltīti ar divām glāzēm ūdens, ēda mazākas porcijas un 12 nedēļu laikā zaudēja vairāk svara nekā tie, kuri ūdeni pirms ēšanas nedzēra. Taču lasīti arī citi ekspertu atzinumi, kuros teikts, ka neko būtisku šāda rīcība nedodot, jo ūdens ātri atstāj kuņģi un nerada sāta sajūtu.
Laika apstākļu ietekme
Protams,ka šķidruma patēriņš jāpalielina, ja laiks ir karsts un cilvēks pastiprināti svīst. Tas pats attiecas uz intensīvas fiziskas slodzes apstākļiem. Prasību pēc šķidruma organismā palielina arī augsts gaisa mitrums. Ja gaiss ir karsts un mitrs, ūdens patēriņš var pieaugt pat divkārt. Arī elpojot vēsu, sausu gaisu, organisms zaudē vairāk ūdens. Kāpjot kalnos, ūdens patēriņš nav jāmaina atkarībā no tā, kādā augstumā virs jūras līmeņa atrodaties.
Arī ūdeni nedrīkst pārdozēt
Vairumā gadījumu cilvēki grēko pret savu organismu, dzerot par maz ūdens, tāpēc mediķi un citi eksperti publiskajā telpā mudina to lietot vairāk, jo - ūdens ir dzīvība. Bet, izrādās, pārmērīgi liels izdzertā ūdens daudzums var nest arī veselības problēmas un pat nāvi. Visbiežāk no tā cieš sportisti - maratona skrējēji, futbolisti, triatlonisti, militāro sporta spēļu dalībnieki u. c. Pārmērīgs ūdens patēriņš noved pie bīstama stāvokļa - hiponatriēmijas - samazinātas nātrija koncentrācijas asinīs, kas izpaužas ar galvassāpēm, lielu nogurumu, apjukumu, uzbudinājumu, sliktu dūšu un vemšanu, bet smagākos gadījumos hiponatriēmija ir beigusies ar nāvi. Ja cilvēks īsā laika posmā izdzer pārāk lielu ūdens daudzumu, nieres netiek ar to galā. Piemēram, kāda 28 gadus veca sieviete, piedaloties ūdens dzeršanas sacensībās, trīs stundu laikā patērējusi sešus litrus ūdens, pēc tam sākusies vemšana un stipras galvassāpes, bet, aizejot mājās, viņa mirusi. Sportistiem no pārmērīga ūdens patēriņa jāuzmanās īpaši, jo viņi daudz svīst, tāpēc nātrijs tiek pastiprināti izvadīts. Amerikāņu sporta medicīnas eksperti iesaka sportistiem ieklausīties organismā un atgūt zaudēto slāpju sajūtu, lai varētu vadīties pēc tās.
