Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI pārdošanas dati liecina - uzturā lietojam arvien mazāk klasiskas maizes, bet strauji pieaug mūsu kultūrai netradicionālu maizes aizvietotāju, piemēram, lavašu, tortilju pārdošanas apjomi, daudzi no maizes izvēlas atteikties vispār. Maize ir nozīmīgs un būtisks uzturvielu avots, kas pēdējā laikā apvīts ar dažādiem nepamatotiem mītiem, tādēļ uztura speciāliste un pavāre Jevgēnija Jansone apraksta maizes lietošanas modes tendences un skaidro septiņus populārākos mītus par maizi.
Maize ir uzturvielu un vitamīnu ziņā mazvērtīgs pārtikas produkts
Maize ir ļoti būtisks B1, B2, PP vitamīnu avots un satur daudz minerālvielu - mangānu, selēnu, dzelzi, magniju, fosforu. Maizē esošie ogļhidrāti organismā tiek sagremoti ļoti lēni, tāpēc tie sniedz ilgstošu sāta sajūtu un enerģiju. Tāpat maize ir labs šķiedrvielu jeb balastvielu avots, šīs vielas ir ļoti nozīmīgas zarnu trakta veselībai. Ir pat pētījumi, kas pierāda - cilvēkiem, kas ikdienas uzturā regulāri lieto maizi, samazinās risks saslimt ar kolorektālo vēzi. Visvairāk šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu satur maize, kas ražota no pilngraudu jeb tā saucamajiem zemākās kvalitātes miltiem, turklāt nav īsti nozīmes, vai tā ir rupjmaize vai pilngraudu baltmaize. Stereotips, ka rupjmaize ir vērtīgāka par baltmaizi galvenokārt radies tālab, ka lielākā daļa no veikalā nopērkamās baltmaizes tiek cepta no smalkiem, īpaši attīrītiem kviešu miltiem, līdz ar to satur mazāk vērtīgo uzturvielu.
