Pie plaukta lielveikalā būtisku ūdens atšķirību neredzam. Tomēr daba un cilvēks ir parūpējies par to, ka zemes dzīlēs plūstošo ūdeni varam baudīt dažādu. Lai zinātu, kā atšķirt dažādos ūdens veidus, “Euroaptiekas” veselīga dzīvesveida kustības “Tavs lielais izaicinājums” vēstnesis ūdens someljē Dans Grasmanis stāsta par pudelēs fasēto ūdeņu būtiskākajām īpašībām un atšķirībām.
“Zinot galvenās atšķirības starp ūdeņiem, katram būtu jāizvērtē, kādu ūdeni ikdienā lietot. Ūdens ir galvenais cilvēka enerģijas avots, līdz ar to tas ir arī dzīves kvalitātes jautājums. Iespējams, ka mēs esam pēdējā paaudze, kura var droši dzert un baudīt dabīgos ūdeņus tādus, kādus daba tos ir radījusi, bez filtrēšanas, hlorēšanas, vārīšanas vai citādas apstrādes,” skaidro D. Grasmanis, piebilstot, ka, lai ūdens labāk veiktu savas funkcijas un lai cilvēks to izdzertu pietiekamā daudzumā, tam ir jābūt baudāmam un garšīgam.
Ilze Zvēra, F64 Photo Agency
Ar terminu „dzeramais ūdens” saprot virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam uzturā, uztura pagatavošanai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdensvadu, cisternās vai fasējumā).
Krāna ūdens teorētiski ir dzerams. Taču, vai tas ir baudāms visos aspektos - garša, drošība, kvalitāte, pievienotā vērtība? Ūdens ir tāda matērija kurā var iedziļināties bezgalīgi. Taču, ja izvērtējam dzeršanai paredzētā ūdens galvenos kritērijus - dabiskumu, drošību, kvalitāti un garšu, tad, protams, krāna ūdeni ir grūti salīdzināt ar dabiskajiem minerālūdeņiem pudelēs, jo tiem ir visaugstākās kvalitātes un drošības prasības visu ūdeņu vidū.
Dabiskajiem minerālūdeņiem seko dabiskie avota ūdeņi, un tikai pēc tam - dzeramie ūdeņi, kuri pēc testēšanas kritērijiem un savas būtības atbilst tiem pašiem nosacījumiem kā krāna ūdens,” stāsta ūdens eksperts.
Ūdens someljē mudina atcerēties, ka, dzerot krāna ūdeni, ir jāsaprot, ka to bieži vien iegūst atklātās ūdens tilpnēs un līdz mājai tas tiek piegādāts dažkārt pat pa ļoti senām un daudzus kilometru garām caurulēm.
“Šo procesu uzrauga atbilstošās institūcijas, taču ūdens ceļu līdz virtuves krānam diemžēl neuzrauga neviens. Latvijā krāna ūdens tiek arī papildus hlorēts. Pasaulē ir valstis, kurās stingri iesaka nedzert ūdeni no krāna, kā to zinām no ceļojumiem,” uzsver D. Grasmanis.
Kā skaidro eksperts, krāna ūdeni mūsdienās vairs nevaram pieskaitīt dabiskajiem produktiem, jo nekaitīguma nodrošināšanai un dezinfekcijas nolūkos tam tiek pievienotas ķīmiskas vielas. “Eiropā ir aptuveni 90 ķīmiskās vielas, ar kurām atļauts apstrādāt dzeramo ūdeni, arī krāna ūdeni. Cilvēki vāra krāna ūdeni, lai to padarītu drošāku, taču daudzas tajā esošās ķīmiskās vielas vārīšanās laikā var reaģēt savā starpā un pārvērsties citos ķīmiskos savienojumos. Mēs, protams, varam uzstādīt visu veidu filtrus, taču tie spēj attīrīt tikai rupjo ūdens matēriju, un daudzas vielas tie izfiltrēt nemaz nespēj,” atgādina eksperts.
No dzeramā ūdens dabiskais minerālūdens un dabiskais avota ūdens atšķiras pēc sastāva un temperatūras nemainīguma ieguves vietas dabisko svārstību robežās. “Dabiskajiem minerālūdeņiem ir augstāki kvalitātes standarti nekā dabiskajiem avota ūdeņiem un krāna vai fasētam dzeramajam ūdenim. Dabiskais minerālūdens ir produkts, kas ir unikāls gan pēc savas dabas, gan pēc tam piemītošajām īpašībām un sastāva,” stāsta D. Grasmanis. Kā uzsver ūdens someljē, tāpēc dabiskie minerālūdeņi kā arī dabiskie avota ūdeņi vienmēr tiek pildīti ieguves vietā tajās pudelēs kurās tie nonāk pie patērētāja. Nopietns ražotājs katrai ieguves partijai veic fizikāli - ķīmiskās un mikrobioloģiskās kontroles, kā arī izsniedz apliecinājumu, ka dabiskais minerālūdens ir drošs lietošanai. Dabiskajiem minerālūdeņiem ir visaugstākās sertificēšanas prasības, tad seko dabiskie avota ūdeņi, un tikai pēc tam - dzeramie ūdeņi.
“Divas trešdaļas patērētāju domā, ka minerālūdenim ir ļoti specifiska garša, taču tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Dabiskajam minerālūdenim nav tieša sakara ar minerālvielu daudzumu tajā. Minerālvielu daudzumu un sastāvu ražotājs norāda uz produkta marķējuma. Ja minerālvielu daudzums ir mazāks par 500 mg/l, tas pieskaitāms vieglajiem ūdeņiem. Ja šis rādītājs ir lielāks par 1500 mg/l, minerālūdens ir minerālsāļiem bagāts,” skaidro ūdens someljē.
