Diez vai daudzi jaunās dziedātājas Samantas Tīnas balss cienītāji zina, ka viņai ir mīļi dzīvnieki. Samanta teic – ja nebūtu kļuvusi par dziedātāju, tad noteikti vai nu par veterinārārsti, vai zooloģi. Vēl bijusi doma par interjera dizaineri, un no 9. klases Samanta pat apmeklēja Rīgas Amatniecības vidusskolā kursus. Taču sapratusi, ka tas nav domāts viņai, jo Dievs bija lēmis citādi.
Diez vai daudzi jaunās dziedātājas Samantas Tīnas balss cienītāji zina, ka viņai ir mīļi dzīvnieki. Samanta teic - ja nebūtu kļuvusi par dziedātāju, tad noteikti vai nu par veterinārārsti, vai zooloģi. Vēl bijusi doma par interjera dizaineri, un no 9. klases Samanta pat apmeklēja Rīgas Amatniecības vidusskolā kursus. Taču sapratusi, ka tas nav domāts viņai, jo Dievs bija lēmis citādi.
«Tas jau man bija ielikts šūpulī ar to manu skaļo rīkli - es būšu dziedātāja!» iesaucas Samanta. Bet dzīvnieku mīlestība nekur nav zudusi, un tagad jau sešus gadus dziedātājai ir mazs draugs - čivavas šķirnes sunītis Skarabejs. Viņas bērnības sapņu piepildījums.
Sunītis - talismans
«Kad biju maza, biju ar dzīvniekiem uz «tu». Mana mamma pat šausminājās, jo es mazgāju vardes, spēlējos ar mitrvabolem. Kamēr oma pa dārzu rušinājās, es siltumnīcā izveidoju tādas vadziņas, kur vabolēm bija vannasistaba un guļamistaba. Es pat audzēju kurkuļus mājās! No ezera ņēmu un liku burkā, spīdīgus akmeņus liku iekšā kā akvārijā. Skatījos, ko tie ēd, un liku zālītes burkā. Pēc tam tos atlaidu atpakaļ ezerā,» bērnību atceras Samanta. Tas viss bijis liels rituāls. Suņi mazajai meitenei tālajos gados ne visai patikuši. Taču viņai bijis kaķis Talija! Tas bijis pilnīgi Samantas kaķis, jo, izņemot viņu, neviens to rokās nevarēja paņemt. Kā dvielis viņš izklājās savas saimnieces rokās. Uz pārējiem šņācis un cirtis ar ķepām. «Mums bērnībā ģimenē bija arī suns, bet tas bija māsas suns. Māsu viņš sargāja un pat, aiz peldkostīma ieķēries, vilka ārā no jūras,» turpina populārā dziedātāja.
Viņa savam tagadējam sunītim devusi vārdu Skarabejs. Tā ir ēģiptiešu vabole, skrejvabole - tas ir kā laimes un veiksmes talismans. «Kad man uzdāvināja sunīti, es negribēju tos parastos vārdus, kādos mazos sunīšus nosauc, - Guči, Suši, Dolče, Gabana vai citos. Man vienkārši tagad ir savs talismans, un es apzināti gribēju šo vārdu. Suga ir čivava, bet viņš no visiem saviem brāļiem un māsām bija druknākais un drošākais, un viņš man pienāca klāt. Skarabejs tiešām nav no tiem trīcošajiem suņukiem. Bijusi arī ķirurģiska iejaukšanās, un tāpēc viņš ir dūšīgāks, nekā viņam vajadzētu būt,» stāsta suņa saimniece.
Miers, kad Samanta mājās
Skarabejam dzimšanas diena ir 21. martā, bet Samantai 31. martā. Līdzības! Un Samanta teic, ka suņukam jau dzimšanas diena ir katru dienu. Skarabejs ir pilnīgi un vienīgi tikai Samantas suns un mājās klausa tikai viņu. Ja kāds viņam kaut ko pateiks, neklausīs, bet, ja Samanta, tad būs pretēja reakcija. Kā jau dziedātājas suns, viņš dziedot Samantai līdzi. Un, kad mājās ir mēģinājumi, sunītis ir jāizolē citā istabā. Skarabejs gaudojot uz augšējām notīm.
«Kādreiz, kad paņemu viņu uz kādu pasākumu, uz televīziju līdzi, viņš visu pārdzīvo, viņam jābūt man blakus. Mans suns! Es ļoti bieži aizņemtības dēļ neesmu mājās, un tad viņam ir milzīga depresija. Viņš sēž savā mīkstajā mājiņā un var divas trīs dienas no turienes neiznākt. Viņš ir depresijā, kad es neesmu,» stāsta Skarabeja īpašniece. Sunītis arī jūtot, kad saimniece ir nogurusi vai ko pārdzīvo. Uzlecot uz krūtīm, mīļo viņu un bučo. Miers vienmēr mājās, kad Samanta ir tur. Neviens nedrīkstot viņa saimnieci aiztikt - tad viņš rūcot un nolaižot ausis. «Pie manis uz mājām nāca masieris - Skarabejam nepatika, un viņš bija pat gatavs kost. Kad aizbraucam uz mājām Tukumā un mamma grib ienākt manā istabā, viņš rūc aiz dusmām. Neko nedrīkst aiztikt, kad es guļu,» savu sunīti raksturo saimniece un atzīst, ka viņš esot uzticīgs.
Strikti izvēlas draugus
Taču viņam esot arī nešpetns raksturs - šad tad uzrūc uz saimnieci. «Viņam ir tieši tāds pat raksturs kā man,» salīdzina Tīna.
Skarabejam patīkot pastaigāties un ķert lapas, ko vējš pūš. Viņa paradīze esot aizbraukt pie Samantas drauga uz laukiem. Tur var skriet bez siksniņas. Mazais čivava nesen laukos pat noķēris peli. «Mans suņuks ir uzticams, varētu arī Rīgā palaist skriet. Tomēr tā ir pilsēta, un es nevaru atbildēt par citiem suņiem. Manējais grib iet spēlēties, bet nevaru atbildēt par otru suni - kā viņš uz to reaģēs. Mēs dzīvojam Mārupē, un viņš man bieži vakaros nāk līdzi skriet. Tur arī bez siksniņas mēs to visu darām - viņš man skrien līdzi,» turpina Samanta. Mārupē ir pietiekami daudz zaļumu, parku un dīķu. Ja mazais suņuks kaut kur aizošņājas, tad saimniecei tikai jāpasaka - plaukšķ, un nebēdnis atkal skrienot pakaļ.
«Esmu uzņēmusies atbildību par dzīvu radību, un problēmu arī ir daudz. Viņš ir kā mazs bērns. Kad mēs aizbraucām pirmoreiz uz jūru, viņš saēdās jūrmalas smiltis. Saucām ātros, jo citādi viņam būtu pārcementējušās zarnas. Mazs un dumjš. Saēdas vienreiz un vairāk neēd. Mācība bija. Dabūja tīrīt visu ārā. Un tad visādas potes - un tad tas nepatīk un šis nepatīk. Tie mazie suņuki jau ir tādi, jo viņi ir tomēr tuvāk zemei, grīdai, un viņi pat ieelpo visu, piemēram, to, ar ko mazgā grīdu. Viņš ir pirmais, kas to visu uztvers,» novērojusi Samanta.
Suņuks mājās ir dzīva dvēsele un ģimenes loceklis. Samanta savu dzīvi bez dzīvniekiem nevarot iedomāties. Tikai sāpot sirds, ka nevarot suņukam veltīt tik daudz laika, cik viņš prasa. Viņa to atdarot ar dāvanām un gardumiem, no koncertiem braucot mājup. Braucot uz Lietuvu, un tur esot visvisādi dzīvnieku veikaliņi - Samanta nopērk no katra cepuma pa vienam un tad zina, kas viņas mīlulim vislabāk garšo.
Patīk vienkārši būt mājās
Šovasar Samantai ir vairāk nekā 30 koncertu dažādās Lietuvas pilsētās, sākot ar Palangu. Viņa gada sākumā lietuviešu televīzijas šovā Zvaigždžiu duetas kopā ar partneri Tadasu Rimgailu ieguva 2. vietu. Pārbraucieni Lietuvā esot lieli - dažkārt pāri 300 kilometriem. Visa vasara ir piesātināta, katru sestdienu un svētdienu jāuzstājas savā Lietuvas pilsētā.
«Lietuvā arī es jūtos kā savās otrās mājās, un braukāšana man lielas problēmas nesagādā. Tā sanāk, ka man ir dzīve uz riteņiem. Jau vairākus gadus braukāju uz Baltkrieviju, kur 2012. gadā konkursā izcīnīju uzvaru. Citus gadus es braucu kā viešņa, un šogad ir konkursa 25 gadu jubileja, notiks koncerts ar orķestri,» vasaras plānus ieskicē dziedātāja.
Tāpat viņa jau cītīgi pošas Jaunajam vilnim Sočos, palīdz maestro Pauls, Rēzija Kalniņa ar Aināru Rubiķi. Pati jaunākā Samantas dziesma ir Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem Kāds trakais mani uzgleznos - dziesma iztulkota un piemērota Jaunajam vilnim.
«Par jaunu albumu es noteikti domāju, un palēnām strādājam, bet pievērsīšos darbam pēc vasaras, jo šobrīd vienkārši fiziski tam nav laika. 2013. gadā jau iznāca disks, bet tas bija vairāk tāds apkopojums par visu. Nevaru teikt, ka pašai īpaši patika,» kritiska ir Samanta Tīna.
Dziedātāja atzīst, ka mājās diemžēl sanākot maz būt un citām aizraušanām neesot laika. Galvenais ir dziedāšana. «Bet man patīk vienkārši būt mājās un vēl tā apziņa, ka nākamā diena būs brīva. Varu vienkārši apgulties dīvānā ar kājām gaisā un baudīt labu filmu. Man vienkārši patīk būt mājās. Bezrūpīgi būt mājās,» atzīst populārā latviete.
Ja Dievs devis, grēks balsi neizmantot
Samanta arī atzīst, ka darbs viņai ir apvienots ar patīkamo - redzēt skaisto dabu Latvijā un arī ārpus tās. «Latvijā daba ir citāda, meži zaļāki, sūnas tumšākas un rubīnzaļākas. Es nesen atgriezos no Dominikānas, tur ir citāda daba un klimats. Atgriezos mājās - jā, tā ir mana Latvija. Tā ir mana zeme. Dominikānā es biju atpūsties, jo bija pārāk daudz darba un es vienkārši jutu, ka man vairs nav emociju,» atzīstas dziedātāja.
Šovasar Samanta piedalījās arī Baznīcu naktī Latvijā. Bijusi baznīcā, kur viņa kristīta, - Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā pie Valmieras. Pēc Vislatvijas lūgšanas pulksten 21 noticis Samantas koncerts kopā ar akustisko ģitāristu Mārci Vasiļevski. «Tas bija ļoti dziedinošs un brīnišķīgs pasākums kopā ar mācītāju. Es ticu Dievam un esmu pateicīga mācītājam Artim Eglītim, kurš mani izskoloja, jo man nebija laika apmeklēt svētdienas skolu. Tas dod ticību sev, un vienmēr vari lūgt palīdzību, padomu grūtā brīdī. Šo balsi arī Dievs man devis, un būtu grēks to neattīstīt un neizmantot,» pārdomās dalās dziedātāja.
Rīgā viss smaržo citādi
Samanta nesaka, ka Tukums ir viņas mīļākā pilsēta Latvijā, - tā ir dzimtā pilsēta, un to neviens neatņems. Arī pieredzi, kura tur uzkrāta ar visām emocijām. «Es nevaru teikt, ka man kāda pilsēta ir mīļāka. Tukums ir pats par sevi, bet Rīgu tagad saucu par savām mājām,» savu pašreizējo dzīvesvietu slavē Tīna. Rīgai esot sava aura. «Es nemīlu daudz brīvajā laikā apgrozīties vietās, kur ir cilvēki, skaļums, - tā jau ir mana ikdiena. Es mīlu kaut kur ar draugiem pabūt,» saviļņota saka dzimusī tukumniece. Viņa esot kustīga un nevar ilgi nosēdēt uz vietas, tāpēc ar Tukumu vien ir par maz. Viss atrodas kustībā, viss notiek. «Pirmās trīs dienas, kad man ir brīvs, es gan laiskojos. Nolieku datoru un telefonu malā,» atklāj māksliniece.
Dziedātāja atzīst, ka Latvijā ir tikai divi gadalaiki - rudens un pavasaris. Vasara ir labi ja vienu mēnesi. «Man patīk pavasaris - tas ir mans dzimšanas laiks, un tad viss mostas pēc ziemas miega. Tas ir brīnišķīgi. Cilvēki sāk smaidīt, un zāle kļūst zaļāka. Tas piepilda tevi garīgi un, kad saule parādās, arī fiziski. Tas ir mans laiks!» par pavasari priecājas Samanta. Dziedātāja pēc horoskopā ir Auns. Dara un pēc tam domā. Pie astrologa savulaik esot bijusi, bet ļoti sen. Tagad viņa atceras būtisku frāzi - viņa visu laiku būšot ceļā. Tā arī ir. Nav tā, ka Samanta visu laiku uzturas vienā vietā.
Nav jāmeklē skaistums ārpusē
Samanta, Dievam ticēdama, saka: «Es domāju, ka Dievs man ir devis balsi un tā ir mana sūtība - lai es eju cilvēkos un tajā dalos. To es arī pildu. Kas var būt labāks, ja tu vari justies laimīgs un darīt prieku ar to arī citiem? Un ar to vēl nopelnīt maizi. Tas ir svētīgi. Es esmu savā īstajā vietā, un viss ir pareizi. Ir arī patīkami, ja tevi vēlas dzirdēt,» domā dziedātāja.
Kad svētkos citi atpūšas, dziedātājiem pilnas rokas darba. Tāpēc Samantai ir svarīgi kaut kur izrauties un aizbraukt. «Man patīk būt vienai, patīk laiks ar sevi. Arī mašīnā garos kilometrus es braucu bez mūzikas pavadījuma. Kad beigsies Jaunais vilnis, Turkish Airlines man ir uzdāvinājusi ceļojumu uz Taizemi. Tas notiks septembra beigās un oktobra sākumā. Tas būs svētīgi pēc visiem konkursiem,» palielās dziedātāja.
«Vasarā es visiem novēlu vairāk būt kopā ar sev mīļajiem, ar ģimeni. Būt dabā. Siltais laiks ir tik, cik ir, un tas noteikti jāizbauda. Vajag pabraukāt pa Latviju, jo ir tik daudzas skaistas vietas, kuras mēs paši nezinām, - muzeji, dabas parki, izbraukt ar laivu pa Gauju un visas krāsas apskatīt. Nav jāmeklē skaistums ārpusē.
Samantas Tīnas pieturzīmes
• Dzimusi Samanta Poļakova 1989. gada 31. martā Tukumā
• Latviešu dziedātāja
• 2010. gadā piedalījās LNT televīzijas šovā O!Kartes akadēmija, kur izcīnīja uzvaru un trīs mēnešu mācības Tech Music School Londonā
• 2012. gadā piedalījās Eirodziesmā 2012 ar divām dziesmām, kur izpildījumā kopā ar Dāvidu Kalandiju dziesma I want you Back ierindojās 2. vietā
• 2012. gadā pārstāvēja Latviju Baltkrievijas festivālā Slavjanskij bazar, kur ieguva 1. vietu
• 2013. gadā piedalījās Dziesma 2013 ar dziesmu I need a Hero un izcīnīja 2. vietu
• 2013. gadā izdevusi pirmo albumu Tagad esmu cita
• 2014. gadā fināliste Lietuvas Televīzijas šovā The Voice
• 2016. gadā no 3. līdz 9. septembrim piedalīsies starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis Sočos ar Raimonda Paula dziesmu Kāds trakais mani uzgleznos
