Guna Brača ar dēliem Rolandu (16 gadi) un Kārli (12 gadi) deviņus gadus dzīvo privātmājā Baldonē, uz kuru pārcēlās no trīsistabu dzīvokļa Pierīgā. «Meklējām, kur var nopirkt zemi apbūvei netālu no Rīgas par pieņemamu cenu, lai nevajadzētu ņemt aizdevumu,» atzīst Guna Brača.
Viņa atminas, ka tagadējās dzīvesvietas apkaimē savulaik kolhozam piederēja mārrutku lauks, nebija nevienas privātmājas. Gunas ģimenes māja bijusi otrā, kas uzcelta.
Pāris gadus ilgusi mājas būvniecība, kuru paši izplānojuši – ar augstiem griestiem, taču ņēmuši vērā citu ieteikumus, ka tas nebūs pareizs risinājums, un ir apmierināti ar izvēlēto ēkas plānojumu. «Vairākus gadus vīrs ikdienā vakaros braukāja no Rīgas uz Baldoni un pēc tam uz Olaini, kamēr noritēja mājas celtniecība,» saspringto laiku atceras saimniece.
Ģimene vēlējusies, lai pie privātmājas ir dārzs, kur var rušināties, un lai bērniem netālu būtu skola. «Dārzā kartupeļus neaudzēju, ja nu tikai vienu vagu iestādu, vairāk zemenes. Tuvākais mērķis – uzcelt labu siltumnīcu.» Priekšnoteikums pirms pārcelšanās bijis – drēbju skapim jābūt gatavam. «Pašiem nācās dažus meistaru iesāktos darbus pabeigt – līmējām tapetes, krāsojām, kad šeit jau dzīvojām. Virtuve arī vēl nebija gatava. Jumtu strādnieki lika visu vasaru, nākamajā pavasarī tas tecēja, bija jāpārtaisa.» Pirkumu iegādes un mājas labiekārtošanas process ģimenes lokā bieži vien noticis telefoniski, savstarpēji konsultējoties – smaidot atminas Guna. Mājā nav iekārtota pirts, taču šo ieceri nolemts kādreiz īstenot.
