Ne tikai veselīga uztura entuziasti, bet arī citi būs ievērojuši Pasaules Veselības organizācijas atbalstīto programmu 5 a day, kas rosina cilvēkus uzturā lietot piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā. Vienai porcijai atbilst, piemēram, viens lielāks ābols, bumbieris vai banāns, divas plūmes vai mandarīni, trīs lielas ēdamkarotes vārītu dārzeņu vai pupiņu, viena ēdamkarote rozīņu, neliela bļodiņa svaigu dārzeņu salātu, un viens no daudzajiem veselīgās porcijas variantiem ir arī glāze augļu vai dārzeņu sulas.
Pārdomāti izvēloties dažādas sulas, varam sev nodrošināt samērā plašu minerālvielu un citu organismam vajadzīgu uzturvielu klāstu. Kad dārzos nav ne svaigu augļu, ne dārzeņu, tā ir laba alternatīva vienai no piecām dienas porcijām. Bet, stāvot veikalā pie plaukta ar sulu pakām un paciņām, nevajag orientēties tikai pēc bildītes un cenas, bet izlasīt arī informāciju uz iepakojuma.
Svaigi spiesta sula
Daudzi eksperti to atzīst par visvērtīgāko, bet ar stingru nosacījumu: ja vien sula tiek izdzerta tūlīt pēc spiešanas. Kafejnīcā vai veikalā, pasūtot svaigi spiestu sulu, jāraugās, lai to tiešām izspiež jūsu klātbūtnē. Jo ilgāka saskare ar gaisu, jo vairāk vērtīgo vielu sulā iet bojā. Šobrīd saglabātajos pašmāju augļos un dārzeņos vairs nav tik daudz vitamīnu, arī ievestie ceļā ir zaudējuši daļu vitamīnu, mitruma un aromāta, turklāt nav izslēgts, ka apstrādei lietotas ķimikālijas, tāpēc augļi pirms sulas iegūšanas rūpīgi jānomazgā un jāmizo.
Tieši spiesta sula
Atšķirībā no lielākās daļas veikalos nopērkamo sulu šī nav gatavota no koncentrāta, bet izspiesta tieši audzēšanas vietā, pasterizēta un uzglabāta speciālās hermētiski noslēgtās tvertnēs. Transportējot un fasējot nedrīkst pieļaut saskarsmi ar gaisu, lai saglabājas sulas kvalitāte.
No koncentrātiem gatavota sula
Lielākā daļa pasaulē ražoto sulu ir gatavotas no koncentrātiem. Saskaņā ar likumu prasībām uz paciņas redzamā vietā jābūt uzrakstam, ka sula ir ražota no koncentrāta. Tieši par šīm sulām tautā cirkulē visvairāk nepamatotu pieņēmumu. Viens no izplatītākajiem mītiem – šīs sulas neesot dabīgas, un tām pievienojot konservantus. Taču koncentrāts nav nekas ķīmisks vai mākslīgs, to iegūst no izspiestās augļu sulas, atdalot (iztvaicējot vai izsaldējot) ūdeni. Tas ļauj atvieglot sulas koncentrāta transportēšanu un samazināt izmaksas.
Pastāv arī uzskats, ka paciņu sula ir stipri atšķaidīta un nevar zināt, kāds ūdens tai lietots. Normatīvajos aktos ir noteikts, kādam sulā jābūt sausnas daudzumam. Gatavojot sulu no koncentrāta, tiek pievienots precīzi tāds pats ūdens daudzums, kāds ir dabīgā, svaigi spiestā sulā, un tas ir īpaši sagatavots kvalitatīvs ūdens. Katrā vietā ūdenim ir savas ķīmiskā sastāva īpatnības, tas satur zināmu daudzumu cietības sāļu, dzelzi u.c. Lai šīs vielas nevarētu veidot savienojumus ar sulā esošajām, tās inaktivēt vai radīt nogulsnes, sulu ražošanai no koncentrāta tiek sagatavots ūdens ar speciālu sāļu saturu.
Dažkārt pircēji domā, ka sulai izmanto tikai zemas kvalitātes augļus vai dārzeņus, kas nekur citur nav derīgi. Arī to regulē likumi, kas jāievēro visiem ražotājiem. Koncentrātus viņi izvēlas ļoti rūpīgi un pārbauda laboratoriski, analīzes tiek veiktas arī katrā ražošanas procesa stadijā.
Nektārs un sulas dzēriens
Normatīvajos dokumentos ir noteikts minimālais konkrētu augļu vai dārzeņu sulas saturs, kam jābūt produktā, lai to varētu saukt par nektāru. Sulas daudzums drīkst būt arī lielāks par obligāto, bet šo produktu tik un tā sauks par nektāru. Nektāru bieži ražo no tādu augļu sulas, kura dabīgi ir ļoti skāba, tāpēc pieļaujama arī neliela cukura piedeva.
Ja sulas daudzums produktā ir mazāks nekā nektārā, tad tas ir sulu saturošs bezalkoholisks dzēriens. Tirgū tipiski ir dzērieni ar 10–20% lielu sulas saturu. Tiem atļauts pievienot arī krāsvielas un aromatizētājus.
Ko stāsta pētījums
Šā gada sākumā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) projekta Sulasspēks ietvaros tika veikts laboratorisks pētījums, nosakot rūpnieciski ražotajās augļu un dārzeņu sulās esošās minerālvielas un bioloģiski aktīvās vielas. Pētījuma autore ir inženierzinātņu doktore Solvita Kampuse, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un viena no vadošajām pētniecēm. Šajā darbā piedalījās inženierzinātņu doktori Zanda Krūma un Ingmārs Cinkmanis, kā arī studentes Laura Hanka un Liene Ozola. Analizēta tika lielākā Baltijas sulu ražotāja SIA CIDO Grupa produkcija.
Galvenais pētnieku secinājums: izanalizētajās sulās visvairāk ir tādu minerālvielu kā kālijs, magnijs, mangāns un fosfors, vienlaikus tās ir labs antioksidantu un vitamīnu avots. Ņemot vērā, ka ikvienai sulai ir atšķirīgs sastāvs, izvēlē jāievēro dažādības princips, lai nodrošinātu sev maksimālu uzturvielu daudzveidību.
UZZIŅAI
ANANASU SULA: mangāns – 100%; varš – 30%, magnijs – 9%; kālijs – 9%; satur arī kalciju, dzelzi, fosforu; piemīt laba spēja neitralizēt brīvos radikāļus*.
GREIPFRŪTU SULA: C vitamīns – 73%; kālijs – 10%; magnijs – 5%; fosfors – 4%; satur arī kalciju, dzelzi, mangānu. Piemīt laba antioksidatīva iedarbība.
ĀBOLU SULA: kālijs – 6%; mangāns – 4%; magnijs – 3%; fosfors – 3%; satur arī dzelzi un kalciju.
TOMĀTU SULA: kālijs – 14%, magnijs – 8%; fosfors – 5%; satur arī dzelzi, cinku, varu, mangānu, karotinoīdus, likopēnu. Maz cukuru.
APELSĪNU SULA: C vitamīns – 93%; kālijs – 9%; magnijs – 6%; satur arī kalciju, dzelzi, fosforu. Palīdz neitralizēt brīvos radikāļus
* Izmantoti LLU pētījumā iegūtie dati. Uzturvielu daudzums glāzē sulas (250 ml) norādīts procentos no ieteicamās dienas devas.
Ko dod sulās esošās uzturvielas:
• Kālijs – vajadzīgs muskuļu, arī sirds muskuļa, darbībai, nervu sistēmai, normālam asinsspiedienam.
• Magnijs – mazina nogurumu, nespēku, nodrošina muskuļu un nervu darbu, iesaistīts ļoti dažādās organisma norisēs.
• Fosfors – vajadzīgs šūnu membrānām, kauliem, zobiem.
• Dzelzs – nepieciešama skābekļa transportēšanai uz organisma audiem un ogļskābās gāzes izvadīšanai no tiem.
• Mangāns – nepieciešams saistaudu un kaulu veidošanai.
• Varš – vajadzīgs saistaudu veidošanai un nervu sistēmas darbībai.
• Cinks – nozīmīgs DNS sintēzē un šūnu atjaunošanā; darbojoties kopā ar C vitamīnu, sekmē ādā elastāna attīstību.
• Kalcijs – nepieciešams kauliem un zobiem, atbildīgs par asins recēšanu, muskuļu un asinsvadu kontrakcijām, hormonu līmeņa regulāciju, nervu šūnu darbību un daudziem citiem svarīgiem procesiem.
• C vitamīns – uztur imūnsistēmu, mazina nogurumu, vajadzīgs asinsvadiem, skrimšļiem, ādai u.c.
• Karotinoīdi – no tiem organismā veidojas A vitamīns, kas veicina augšanu un stiprina redzi, vajadzīgs ādai un gļotādām, matiem, zobiem, smaganām.
• Likopēns – spēcīgs antioksidants ar pretiekaisuma efektu, neļauj sliktajam holesterīnam oksidēties un izgulsnēties asinsvados, daudz tiek pētīts savas iespējamās pretvēža darbības dēļ.
