Tie, ar divām kājām, nāk un iet, atbrauc un aizbrauc, kad vēlas, bet četrkājainajiem mājiniekiem atliek vien gaidīt. Kā ar šo pienākumu tiek galā Elitas Veidemanes astaiņi?
Vissmagāk suņukam Bruno un septiņiem kaķiem bija tad, kad Elitas dzīvesbiedrs, mūziķis Aivars Brīze nepārnāca. Vairs nekad. Pirmajās dienās Bruno tā biežāk bakstīja Elitu ar mitro deguntiņu, kā prasīdams, kad saimnieks beidzot būs mājās. Elitai atbildes nebija. Dažas dienas skraidīdams gar žogu un ceļu vērodams, korgijs beidzot saprata, ka saimnieks viņus visus ir pametis. Pēc kādām desmit dienām, atskārtis, ka savu saimnieku Aivaru neredzēs vairs nekad, sāka izmisīgi gaudot, tupēdams pie vārtiņiem... Aivara lutekļi kaķi arī bija neparasti klusi.
Mazais ganiņš
Šogad marta vidū Elita atgriezās no īsas atpūtas slēpošanas kūrortā Livinjo, kurp bija devusies paslēpot, kā to gadiem ilgi abi ar Aivaru darījuši. Kādu nedēļu Bruno rāmi klīda pa māju un pagalmu, kā Elitu meklēdams. Devītajā dienā suņa sirds vai lūza, viņš apsēdās pie vārtiņiem un atkal sāka suņu dieviņam sūdzēt. Prieks par saimnieces pārbraukšanu bijis neizsakāms, viss bars beidzot ir kopā! Kāpēc bars? Ganīšana Bruno, kā jau Velsas korgijam, ir asinīs. Ja dzimtenē korgiji gan govis gana, gan Anglijas karalieni priecē, tad Bruno savā jaunībā uzvedies kā šokolādes lillā gotiņa, kas ar savu purniņu Elitu ar Aivaru kopā bakstījis. Kā jau gans.
Kaķeņu grupējums
Elitas mājās saimnieko arī septiņi kaķi, septiņas spēcīgas personības. Kaķenes Zeķītes priekiem, saimnieci sagaidot, nebija gala, viņa visu laiku esot slēpusies gan skapī, gan zem dīvāna. Laikam jau baidījās otro reizi savā kaķa mūžā saimnieci pazaudēt. Abas ar Elitu satikušās dzīvnieku patversmē Ulubele, kurā Zeķīte nonākusi dažas dienas pēc tam, kad Zolitūdes traģēdijā sabruka ne vien saimnieces, bet arī kaķenītes dzīve. Līdz pat šai dienai Zeķīte uzticas vienīgi Elitai, citiem rokās nedodas. Kā smejies, īsts suņkaķis, saimniecei visur pa pēdām seko. Kāpēc Zeķīte? Viņai uz vienas priekšķepas ir nerātna prievīte ar baltu zeķīti kā kankana dejotājai.
Arī Pūce neslēpa prieku, saimniecei atbraucot. Kā vienmēr, viņa rāmi apsēdās uz galda un uzmanīgi Elitu vēroja, sak´, kur gan tik ilgi biji palikusi, ka vaigi tik brūni? Zuska jeb Zuzanna nesteidzīgi piecēlusies no siltās vannas istabas grīdas, lai noglaustos Elitai gar kājām, un tad devusies atpakaļ snauduļot. Vecums nenāk viens, tad jau nav nekā labāka par iesildītu vietu: kaķu cienkundzei jau 14 gadu.
Runču komanda
Kaķu kungi saimnieces iešanu un nākšanu uztver vēsā mierā. Profesora Berimora, saukts Morsis, attieksmi Elita uztver kā angļu džentlmeņa avīzes lasīšanu, kurš, kādam kabinetā ienākot, garlaikoti paskatās pār avīzes malu, lai mierīgā garā turpinātu lasīt. Balinēzietis Čalis jeb Čelentāno esot slinks pēc definīcijas. Ja nu vienīgi palūrot pa šauru acu šķirbiņu, sak´, beidzot atvilkies gan! Tā kā būtu laiks uzēst. Pirkstiņš, tuvs Bengālijas kaķu radinieks, garām kājām, slaids, lunkans, ar īsu, zīdainu spalvu, liegi un vingri paberzējas Elitai gar kājām. Nu visi savējie pie vietas un var iet nosnausties.
Protams, ik pa laikam, kad Elitas meita Linda dodas pasaules ceļos, par kompanjoniem Bruno&Co kļūst arī Lindas Spuļģīc. Elita uzsver: «Jā, jā, ar c galā. (Senāk latvieši par Spuļģi sauca spožāko zvaigzni Sīriusu. Par Spuļģi tāpēc, ka zvaigzne ziemā ir zemu pie horizonta un mēdz stipri mirgot jeb spulgot.) Izsūtījumu pie Elitas Spuļģīc uztver bez problēmām, kā nekā saimnieces mamma ir arī viņa vecmāmiņa. Un kuram kaķa bērnam gan būtu iebildumi pret vaļošanos Jūrmalas priedēs un inteliģentu ciltsbrāļu sabiedrību? Protams, arī ēdienkarti viņš prot novērtēt.
