Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) plāno ieviest jaunu pakalpojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
No 1. septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam - ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, „ātrajai palīdzībai", gāzes dienestam. Kā norāda VUGD, šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c.
Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja, netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno šādu iespēju - ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādā.
Labklājības ministre Ilona Jurševska atzinīgi novērtēja jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Vienlaikus viņa aicināja turpmāk, strādājot pie jaunu pakalpojumu un iniciatīvu ieviešanas, padomāt arī par citām cilvēku ar invaliditāti grupām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas šādu pakalpojumu pieejamībai, piemēram, arī cilvēkiem ar runas vai redzes traucējumiem u.c.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) eksperti sanāksmes laikā informēja klātesošos par 2010.gadā paveikto, īstenojot rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadā.
Pērn Saeima ir pieņēmusi Invaliditātes likumu, kas paredz arī jaunu pasākumu ieviešanu. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā, ir ieviests arī jauns jēdziens - prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi darbs tiek vērsts uz to, lai cilvēks savlaicīgi risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū. Cilvēkiem, kuriem tiek noteikta prognozējamā invaliditāte, ir tiesības prioritārā kārtībā saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam.
„Vēlos uzsvērt, ka tiešām ir uzsākts nopietns preventīvs darbs tieši pie cilvēka darbaspēju atgūšanas veicināšanas un viņa atgriešanas darba tirgū. Invaliditātes noteikšana jau ir sekas ilgstoši nerisinātām veselības problēmām, tāpēc būtiskāk ir nevis piešķirt cilvēkam invaliditāti, bet veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņam spējas strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," akcentē I.Jurševska.
