Latvijas ārstu un pacientu nevalstiskās organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām ar aicinājumu palielināt nākamā gada budžetā finansējumu valsts kompensējamajiem medikamentiem un paaugstināt to kompensācijas procentu.
„Eksperiments par to, vai hroniski slimie pacienti spēs vai nespēs iegādāties sev nepieciešamos medikamentus, ir beidzies ļoti nesekmīgi”, teikts vēstulē. Tajā atgādināts, ka kopš 2009. gada 1. marta Latvijas Ministru kabinets noteica trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem - 100%, 75% un 50% apmērā līdz tam pastāvošo 100%, 90%, 75% un 50% vietā, kā rezultātā faktiski ap pusmiljonam pacientu maksājumi par ikdienā nepieciešamajām zālēm pieauga pat divas reizes.
Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento veiktā aptauja liecina, ka 55% pacientu veselības stāvoklis pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos. Pēc 2009. gada martā ieviestajām izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu sistēmā 45% pacientu kompensējamās zāles vairs nepieciešamajā apjomā iegādāties nespēj. Ikmēneša līdzmaksājums par valsts kompensējamajiem medikamentiem 18% pacientu veido pat 30% un vairāk procentu no viņu ikmēneša ienākumiem.
Vēstulē uzsvērts, ka, veidojot 2011.gada valsts budžetu, ir kardināli jāmaina pieeja, par prioritāti izvirzot pieejamību primārajai veselības aprūpei. Pasaulē sen atzīts, ka investīcijas primārajā aprūpē ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, miokarda infarkts, lietojot zāles, samazinās par 21-72%, bronhiālās astmas pacientiem hospitalizācija samazinās par 54%. Iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošinātas zāles, mazāk izmanto neatliekamās palīdzības pakalpojumus, kas būtiski palielina valsts izdevumus šajā izmaksu pozīcija.
Nevalstiskās organizācijas aicina samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu par primārās aprūpes, sekundārās ambulatorās un profilaktiskajiem medicīniskajiem pakalpojumiem; nodrošināt pacientu līdzmaksājuma daļu par kompensējamajiem medikamentiem vismaz 2009. gada I ceturkšņa līmenī; nodrošināt visu recepšu zāļu kompensāciju 80% līmenī; paplašināt diagnožu skaitu, kuru gadījumā ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti.
Vēstulē atgādināts, ka Latvijā valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši citās Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70% - 80% no kopējā zāļu tirgus.
Latvijā joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs - vidēji 224 lati gadā. Patlaban valsts apmaksātā zāļu daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir tikai 36%.
Vēstuli parakstījis Sustento, Apeirons, Inko Centrs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Māsu savienība, Latvijas Māsu vadītāju asociācija, Latvijas Māsu arodbiedrība.
