Pēc ekonomistu un informācijas tehnoloģiju ekspertu vērtējuma, telemedicīna jeb medicīnisko vai sociālo pakalpojumu nodrošināšana attālinātā veidā, izmantojot informācijas tehnoloģijas, ļautu jau pārskatāmā laika posmā taupīt naudu veselības nozarē.
Izmantojot telemedicīnu, pacientam samazinās slimību paasinājumu skaits, bet medicīnas dienestiem samazinās slodze, balstoties uz Lielbritānijas Veselības departamenta datiem, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis Māris Veģeris. Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāvji pagaidām gan ir skeptiski noskaņoti. «Kā es pateikšu omītei, ka tagad tu pie ģimenes ārsta iesi vienreiz gadā, bet pārējo laiku kontaktēsies ar datoru?» bažījas VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Viņa uzskata, ka VM «šodien iedot garantijas vēstuli, ka atbalstīsim telemedicīnu, tostarp arī finansiāli, nevar», tomēr jāsakārto juridiskie aspekti, tā teikt, ja kādam ir interese, lai darbojas.
Iniciatīva runāt par telemedicīnu nāk no pacientu organizācijas Sustento. Tās vadītāja Gunta Anča uzsver, ka Latvijā cilvēki praktiski neko nezina, kas ir telemedicīna, lai gan Eiropā un pie mums kaimiņos tā jau ir pašsaprotama lieta. «Telemedicīnas mērķis ir palīdzēt uzlabot pacientu un arī medicīnas darbinieku dzīvi, un tā var risināt dažādas problēmas veselības aprūpē, kas ir aktuālas arī Latvijā, piemēram, hronisku saslimšanu kontroli un atbalstu pacientiem, speciālistu trūkumu, reģionālo nepieejamību,» norāda G. Anča. Savukārt mediķi teic, ka tas dotu ciešāku sadarbību ar pacientu, būtu iespējams paplašināt sniegto pakalpojumu robežas, uzlabotos veselības aprūpes pieejamības rādītāji un būtu taupīgāka resursu izmantošana.
Kā tad darbojas telemedicīna? Globāli eksperti min piemēru – Lielbritānijā pacientiem mājas apstākļos veiktas elektrokardiogrammas, kuras elektroniski nosūta pakalpojuma sniedzējam Indijā, kurš interpretē rezultātus, sagatavo atskaiti un atsūta atpakaļ (cita laika zona – no rīta atbildes jau saņemtas). Vienas valsts robežās tas nozīmētu, piemēram, saziņu ar savu ģimenes ārstu kādā no datorprogrammām, piemēram, skaipā, vai arī tādu tehnoloģiju izmantošanu, kas var ik dienu noteikt asinsspiedienu vai glikozes līmeni asinīs un regulāri ziņot telemedicīnas centram, kas gadījumā, ja rādītājs signalizē ko sliktu, rīkotos. Daļēji telemedicīna pastāv slimnīcās, kuras, piemēram, nosūta viena otrai rentgenus vai citus izmeklējumu datus, lai konsultētos. Piemēram, pērn decembrī Stradiņa slimnīca atklāja telekonferenču centru, lai veicinātu ātru attālinātās medicīniskās palīdzības un konsultāciju pieejamību Kurzemes iedzīvotājiem. Piemēram, slimnīcā Liepājā ir kāds «sarežģīts» pacients – mediķi var konsultēties ar pieredzējušiem kolēģiem Stradiņos.
«Mūsu atpalicība telemedicīnas jomā ir ļoti liela,» vērtē ekonomists Uldis Osis, kurš pētījis šo jautājumu Latvijā un citviet, «mums pat eksperimentālā stadijā tas nav ieviests, lai gan visā pasaulē tā pierāda savu vietu medicīnā, piemēram, hroniski slimu pacientu uzraudzībā, kad mediķu iejaukšanās nav regulāri nepieciešama."
Veselības ministrijā, atsaucoties uz slimnīcu pieredzi, norāda, ka telemedicīna reāli jau pastāv, taču, lai katram iedzīvotājam tagad mājās būtu dators, mērierīces un tā tālāk, tas izskatoties vairāk pēc uzkāpšanas uz Mēness. VM nostāja: neesam pret; ja kāds vēlas īstenot, virzīt šo ideju, nebūsim pret, bet apsolīt naudu nevaram.
Kad ekonomisti un IKT speciālisti min datus no Lielbritānijas - kā telemedicīnas ieviešana taupa līdzekļus, jo samazinās ātrās palīdzības izsaukumu skaits, pacientu ievietošana slimnīcā, akūtu gadījumu skaits, VM speciālists Ēriks Miķītis saka: tas izskatās pēc blefa; mums nav tādu pētījumu, kas to apliecinātu. Tomēr neizdodas VM noskaidrot, vai šādi pētījumi interesētu vai kāds ir meklējis šādus datus?
Nacionālā Veselības dienesta vadītājs Māris Taube noskaņots pozitīvi, tomēr norāda, ka pašlaik Latvijā tiek ieviesta e-veselība, kas arī ir viens solis šajā virzienā (no viņa teiktā saprotams, ka no sākuma jāievieš šī sistēma, tad jāskatās tālāk), piemēram, recepšu izrakstīšanā, ko varēs nosūtīt elektroniskā veidā, pacientam nebūs vairākas reizes jāstaigā pie ārsta.
Tomēr par pilnīgu telemedicīnas sistēmas ieviešanu arī parlamentārā sekretāre L. Cipule spriež: cik daudz pašlaik cilvēku, īpaši gados vecu, kas lielākoties veido hronisko pacientu grupu, būtu gatavi lietot datoru un tā kontaktēties ar ārstu? Varbūt jāpaiet laikam un jānomainās paaudzēm...
