Jaunākie Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem 18. vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, sašķirojot vien 21,2 procentus no visiem saražotajiem atkritumiem.
Igauņi mūs apsteiguši par četrām, lietuvieši - par divām vietām. Mudinot iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā un mazināt strauji augošos atkritumu kalnus izgāztuvēs, Latvijas Zaļais punkts sācis kampaņu Vislatvijas šķiratlons.
Viens Latvijas iedzīvotājs 2015. gadā saražoja vidēji 433 kilogramus atkritumu jeb aptuveni 1,2 kg dienā (pēc citiem datiem, mazliet vairāk nekā 300 kilogramus, bet Rīgā - 320 kilogramus), ES - vidēji 476 kilogramus. Latvijā 2015. gadā sašķiroti un pārstrādāti tikai mazliet vairāk par piektdaļu no visiem atkritumiem, bet lauvas tiesa aprakta poligonos, kur tie varētu nenonākt, vismaz ne tik lielā daudzumā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada sākumā informēja par pētījumu, kurā konstatēts, ka Latvijas galvaspilsētā centralizētie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pieejami 639 900 iedzīvotājiem.
Viņi gadā kopā rada 275 800 tonnas sadzīves atkritumu, no tiem 248 400 tonnas ir nešķirotie sadzīves atkritumi un tikai 27 400 tonnas dalīti atkritumi jeb savāktais pārstrādei derīgo materiālu apjoms.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka 70 procenti no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem ir pārstrādājami, taču Latvijā šī resursa potenciālu neizmantojam. Tāpēc kampaņas Vislatvijas šķiratlons ietvaros iedzīvotāji tiks informēti, kā pareizi šķirot atkritumus, saņems praktiskus padomus šķirošanas ieradumu veidošanā. Kampaņas mērķis ir veicināt ES prasību izpildi - līdz 2020. gadam sašķirot pusi no visiem radītajiem atkritumiem.
Vairāk var uzzināt www.skiratlons.lv. Sociālajos tīklos šķirošanas entuziastus aicina lietot mirkļbirku #Šķiratlons.
